10. Article

Satversmes 96.pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Indivīda tiesības uz privāto dzīvi aizsargā arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk - Konvencija) 8.pants un Starp tautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 17.pants, kas noteic, ka nedrīkst patvarīgi vai nelikumīgi iejaukties neviena privātajā dzīvē. Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi un tiesību doktrīnu tiesības uz privāto dzīvi ietver visdažādāko indivīda tiesību spektru. Tās aizsargā indivīda fizisko un garīgo integritāti, godu un cieņu, vārda un identitātes izmantošanu, personas datus un skar citus ar privāto dzīvi saistītus aspektus (sk.: van Dijk P., van Hoof G.J.H. Theory and Practice of the European Convention on Human Rights. Third Edition. - the Hague, London, Boston: Kluwer Law International, 1998, p.489). Tiesības uz privāto dzīvi nozīmē, ka indivīdam ir tiesības uz savu privāto telpu, tiesības dzīvot pēc sava prāta, saskaņā ar savu būtību un vēlmēm attīstīt un pilnveidot savu personību, iespējami minimāli ciešot no valsts vai citu personu iejaukšanās. Šīs tiesības ietver indivīda tiesības būt atšķirīgam, saglabāt un attīstīt īpašības un spējas, kas viņu atšķir no citiem cilvēkiem un individualizē (sk.: Loucaides L.G. Personality and Privacy under the European Convention on Human Rights // The British Yearbook of International Law 1990. - London: Clarendon Press, 1991, p.175). Tiesības uz privāto dzīvi ietver tiesības uz savu ķermeni, arī tiesības nodarīt kaitējumu savai veselībai, pat izdarīt pašnāvību (sk.: Nowak M. U. N. Covenant on Civil and Political Rights. CCPR Commentary. - Kehl, Strasbourg, Arlington: N.P.Engel, Publisher, 1993, p.297). Lai gan tabakas, alkohola, narkotisko un psihotropo vielu lietošana arī nopietni kaitē cilvēka veselībai, izvēle lietot vai nelietot šādas vielas ietilpst indivīda tiesību uz privāto dzīvi saturā. Līdz ar to kriminālatbildības noteikšana par narkotisko un psihotropo vielu lietošanu bez ārsta nozīmējuma uzskatāma par tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību ierobežojumu.