2. Article

Konstitucionālās sūdzības iesniedzēja Inga Deržaveca (turpmāk - pieteicēja) lūdz Latvijas Republikas Satversmes tiesu (turpmāk - Satversmes tiesa) izvērtēt apstrīdētās normas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 96.pantam un atzīt to par spēkā neesošu. 2.1. 2003.gada 21.janvārī pieteicēja tika administratīvi sodīta saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 46.pantu ar 30 latu naudas sodu par narkotisko un psihotropo vielu lietošanu bez ārsta nozīmējuma. 2003.gada 29.janvārī tika konstatēta atkārtota narkotisko un psihotropo vielu lietošana bez ārsta nozīmējuma un ierosināta krimināllieta. 2004.gada 4.martā tiesa pieteicēju atzina par vainīgu Krimināllikuma 253.2panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīja ar brīvības atņemšanu uz sešiem mēnešiem. 2.2. Pieteicēja uzskata, ka Satversmes 96.pantā noteiktās pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ietver tiesības lietot jebkuru no valstī pieejamām apreibinošām vielām. Viņa atzīst, ka sabiedrības tikumības interesēs valstij ir tiesības reglamentēt tikai apreibinošo vielu publisku lietošanu. Ar likumu tiek reglamentēta alkohola un tabakas lietošana, savukārt narkotisko un psihotropo vielu lietošanas reglamentācija ir aizstāta ar totālu aizliegumu. Pēc pieteicējas domām, par narkotisko un psihotropo vielu publisku lietošanu paredzama tāda pati atbildība kā par alkohola un tabakas lietošanu. Pieteicēja uzsver, ka nav pieļaujams paredzēt kriminālatbildību par narkotisko un psihotropo vielu lietošanu savā mājā vai dzīvoklī. Šo atziņu pieteicēja argumentē ar ASV Augstākās tiesas tiesneša Harlana (Harlan) izteikumu, ka māja ir tā vieta, kur cilvēks var paļauties uz to, ka viņa tiesības uz privāto dzīvi tiks respektētas [Katz v. United States, 389 U. S. 347 (1967)]. 2.3. Pieteikumā norādīts, ka apstrīdētā norma ir vērsta pret atkarīgajiem narkotisko un psihotropo vielu lietotājiem. Pieteicēja uzskata, ka atkarība no narkotiskajām un psihotropajām vielām ir slimība un šādu vielu lietošana ir slimības izpausme, nevis noziedzīga darbība. Līdz ar to par šādu vielu lietošanu nedrīkst sodīt. Pieteicēja atsau cas uz ASV Augstākās tiesas spriedumu lietā "Robinson v. California" [370 U. S. 660 (1962)], ar kuru par nekonstitucionālu tika atzīta Kalifornijas štata tiesību norma, kas paredzēja kriminālatbildību par atkarību no narkotiskajām vielām. ASV Augstākā tiesa atzina, ka saskaņā ar šo normu cilvēks tika atzīts par vainīgu nozieguma izdarīšanā un sodīts viņa slimības dēļ un tas uzskatāms par cietsirdīgu sodu. Pieteicēja min Latvijas Kriminālkodeksa 222.8panta trešo daļu, kas paredzēja personas atbrīvošanu no kriminālatbildības, ja tā labprātīgi vērsusies medicīnas iestādē pēc medicīniskās palīdzības sakarā ar narkotisko un psihotropo vielu lietošanu nemedicīniskā nolūkā. Šāda regulējuma trūkums Krimināllikumā apstrīdēto normu padarot līdzīgu ASV Augstākās tiesas atceltajai Kalifornijas štata tiesību normai.