3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Latvijas Republikas Saeima (turpmāk - Saeima) nepiekrīt konstitucionālajā sūdzībā minētajiem pieteicējas argumentiem un lūdz Satversmes tiesu atzīt pieteikumu par nepamatotu un noraidīt. 3.1. Saeima norāda, ka apstrīdētā norma Krimināllikumā iekļauta pēc Valsts prezidentes ierosinājuma, lai noteiktu atšķirīgu atbildību un sodu narkotisko un psihotropo vielu lietotājiem un šādu vielu izplatītājiem. Atbildes rakstā minēts, ka, lai gan Konvencijā pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apriti "nav skaidri teikts, ka kriminālatbildība jāparedz arī par nelegālu narkotisko un psihotropo vielu lietošanu, tomēr šī darbība nepārprotami ir cieši un nesaraujami saistīta ar narkotisko un psihotropo vielu iegādes un glabāšanas faktu". Latvija nav vienīgā valsts, kas paredzējusi atbildību par narkotisko un psihotropo vielu lietošanu, jo arī Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas normatīvajos aktos ir normas, kas paredz par to piemērot cietumsodu. 3.2. Saeima uzskata, ka Satversmes 96.pantā noteiktās pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību nav absolūtas un Satversmes 116.pants ļauj tās ierobežot. Apstrīdētajā normā paredzētais cilvēktiesību ierobežojums ir attaisnojams, jo: 1) tas ir noteikts ar likumu; 2) tam ir leģitīms mērķis - aizsargāt sabiedrības drošību, labklājību un tikumību; 3) tas ir atzīstams par neatliekamu sociālo nepieciešamību, jo narkotisko un psihotropo vielu neatļauta lietošana ir bīstama cilvēka garīgajai un fiziskajai veselībai, izraisa atkarību, provocē vardarbību un cita veida prettiesisku uzvedību, tā visa rezultātā narkomāns apdraud sevi un apkārtējos, izputina ģimeni un rada citas ļoti nopietnas problēmas sabiedrības dzīvē; 4) tas ir samērīgs, jo kriminālatbildība paredzēta tikai tajos gadījumos, kad narkotiskās un psihotropās vielas bez ārsta nozīmējuma ir lietotas atkārtoti gada laikā. Bez tam tiesai ir dota iespēja piemērot alternatīvus sodus. Gan Krimināllikumā, gan Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ietvertās normas par narkotisko un psiho tropo vielu neatļautu lietošanu var uzskatīt par stimulējošu līdzekli, lai personai rastos motivācija labprātīgi uzsākt ārstēšanos no narkotisko un psihotropo vielu atkarības. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (46.panta otrā daļa) paredz atbrīvot personu no administratīvās atbildības, ja tā labprātīgi vērsusies ārstniecības iestādē pēc medicīniskās palīdzības, bet Krimināllikums (59.panta ceturtā daļa) paredz tiesai iespēju atbrīvot no soda izciešanas personu, kura piekritusi ārstēties no narkotisko un psihotropo vielu atkarības.