12. Article

(1) Dalībvalstu pārstāvji, pārstāvju aizvietotāji, viņu padomnieki un eksperti, ja tādi ir, Administratīvās padomes vai citu tās izveidotu institūciju sanāksmju apmeklējumu laikā un savu ceļojumu laikā uz un no šādām sanāksmēm, bauda šādas privilēģijas un imunitātes: (a) imunitāti pret arestēšanu vai aizturēšanu, pret personiskās bagāžas konfiscēšanu, izņemot gadījumus, kad tiek konstatēta likuma pārkāpuma izdarīšana, mēģinājums izdarīt pārkāpumu, vai kad pārkāpums jau ir izdarīts; (b) imunitāti pret jurisdikciju, arī pēc savas vizītes beigām, attiecībā uz mutiskām un rakstiskām darbībām, kas veiktas, izpildot savas funkcijas; šādu imunitāti nepiemēro satiksmes noteikumu pārkāpuma gadījumā, ja tā izdarītājs ir kāda no iepriekšminētām personām, kā arī zaudējumu gadījumā, ko izraisījis transporta līdzeklis, kas pieder minētai personai vai kuru ir vadījusi šāda persona; (c) visu oficiālo dokumentu un materiālu neaizskaramību; (d) tiesības lietot šifrus un saņemt dokumentus vai korespondenci ar speciālu kurjeru vai aizzīmogotās somās; (e) viņu pašu un viņu laulāto atbrīvojumu no visiem pasākumiem, kas ierobežo ieceļošanu, un atbrīvojumu no ārvalstnieku reģistrācijas formalitātēm; (f) tādus pašus atvieglojumus valūtas lietās un tās apmaiņas kontrolē kādi ir piešķirti ārvalstu valdību pārstāvjiem viņu īslaicīgu oficiālu vizīšu laikā. (2) Šī panta (1) daļā minētās privilēģijas un imunitātes tiek piešķirtas nevis personisku priekšrocību dēļ, bet lai nodrošinātu pilnīgu neatkarību to funkciju izpildē, kas ir saistītas ar Organizāciju. Attiecīgi, dalībvalstīm ir pienākums atteikties no imunitātes visos gadījumos, kad pēc šīs dalībvalsts ieskatiem šāda imunitāte traucē taisnīguma īstenošanai un ja no tās var atteikties bez kaitējuma tam nolūkam, kam tā bija piešķirta.