24. Article

1. (1)) Apelācijas padomju vai Paplašinātās apelācijas padomes locekļi nevar piedalīties lietu izskatīšanā, kurās viņiem ir personiskas intereses, kurās viņi pirms tam bijuši iesaistīti kā kādas puses pārstāvji, vai kurās viņi piedalījušies lēmuma pieņemšanā, pret kuru tiek izskatīta apelācija.
2. (1)) Protokola 23. pantā minētā šķīrējtiesa sastāv no trim locekļiem, vienu šķīrējtiesnesi nozīmē tā valsts vai valstis, kas ir puse strīdā, otru šķīrējtiesnesi nozīmē Administratīvā padome un trešo šķīrējtiesnesi, kurš ir arī priekšsēdētājs, nozīmē minētie pirmie divi šķīrējtiesneši.
3. (2)) Šķīrējtiesnešus izvēlas no grupas, kas sastāv no ne vairāk par sešiem šķīrējtiesnešiem, kurus ir norādījusi katra dalībvalsts, un no sešiem šķīrējtiesnešiem, kurus ir norādījusi Administratīvā padome. Šo grupu izveido pēc iespējas īsākā laikā pēc Protokola spēkā stāšanās, un to pārskata katru reizi, kad tas ir nepieciešams.
4. (2)) Ja Apelācijas padomes vai Paplašinātās apelācijas padomes loceklis uzskata, ka sakarā ar 1. daļā minētajiem apstākļiem vai sakarā ar jebkādu citu iemeslu viņam nevajadzētu piedalīties apelācijas izskatīšanā, viņš par to informē attiecīgo padomi.
5. (3)) Ikviena puse 1. daļā minēto iemeslu dēļ vai sakarā ar aizdomām par ieinteresētību, var prasīt Apelācijas padomju vai Paplašinātās apelācijas padomes locekļu noraidīšanu. Noraidījums netiek pieņemts, ja puse, zinādama par noraidījuma iemesliem, jau sākusi piedalīties apelācijas procedūrā. Noraidījumu nevar pamatot ar locekļa nacionālo piederību.
6. (3)) Ja triju mēnešu laikā no 23. panta (2) daļā minētā paziņojuma kāda puse nav nosaukusi (1) daļā minētos šķīrējtiesnešus, šķīrējtiesneša nozīmēšanu pēc otras puses lūguma var izdarīt Starptautiskās tiesas prezidents, izvēloties no minētās grupas. Šo nosacījumu piemēro arī tad, ja to lūdz viena puse gadījumā, kad, viena mēneša laikā no otra šķīrējtiesneša nozīmēšanas dienas, pirmie divi šķīrējtiesneši nav varējuši vienoties par trešā šķīrējtiesneša nozīmēšanu. Tomēr šajos divos gadījumos, ja Starptautiskās tiesas prezidentam nav iespējas izdarīt izvēli vai ja viņš ir vienas strīdā iesaistītās valsts pilsonis, minētos nozīmējumus izdara Starptautiskās tiesas viceprezidents, ar noteikumu, ka viņš pats nav kādas strīdā iesaistītās valsts pilsonis; pēdējā gadījumā šķīrējtiesnešu nozīmēšanu izdara tāds Starptautiskās tiesas loceklis, kurš nav nevienas strīdā iesaistītās valsts pilsonis un kuru šai darbībai ir izvēlējies prezidents vai viceprezidents. Prasības iesniedzējas valsts pilsoni nevar izvēlēties par šķīrējtiesnesi, ja viņu ir norādījusi Administratīvā padome, nedz šādu pilsoni var iekļaut Administratīvās padomes izveidotajā grupā un nozīmēt no šīs grupas, ja viņu ir norādījusi prasības iesniedzējvalsts. Minēto kategoriju personas nevar izvēlēties par šķīrējtiesas priekšsēdētāju.
7. (4)) Šī panta 2. un 3. daļā minētajos gadījumos Apelācijas padomes un Paplašinātā apelācijas padome lemj par tālāko rīcību attiecīgā locekļa prombūtnē. Lai šādu lēmumu pieņemtu, loceklis, pret kuru ir izteikts noraidījums, tiek nomainīts ar viņa aizstājēju.
8. (4)) Šķīrējtiesa pati izstrādā savus procesuālos noteikumus.