60. Article

1. (1)) Tiesības uz Eiropas patentu pieder izgudrotājam vai tā tiesību pārņēmējam. Ja izgudrotājs ir darba ņēmējs, tad tiesības uz Eiropas patentu nosaka saskaņā ar tās valsts likumu, kurā darba ņēmējs ir pamatdarbā; ja nevar noteikt valsti, kurā darba ņēmējs ir pamatdarbā, tad tiesības uz patentu nosaka tās valsts likums, kurā atrodas tas darba devēja uzņēmums, kurā darba ņēmējs strādā.
2. (1)) Tiesības uz Eiropas patentu pieder izgudrotājam vai tā tiesību pārņēmējam. Ja izgudrotājs ir darba ņēmējs, tad tiesības uz Eiropas patentu nosaka saskaņā ar tās valsts likumu, kurā darba ņēmējs ir pamatdarbā; ja nevar noteikt valsti, kurā darba ņēmējs ir pamatdarbā, tad tiesības uz patentu nosaka tās valsts likums, kurā atrodas tas darba devēja uzņēmums, kurā darba ņēmējs strādā.
3. (2)) Ja divas vai vairāk personas radījušas izgudrojumu neatkarīgi viena no otras, tad tiesības uz Eiropas patentu pieder tai personai, kuras Eiropas patenta pieteikumam ir agrāks pieteikuma datums; tomēr šo noteikumu piemēro tikai gadījumos, ja šis pirmais pieteikums ir bijis publicēts saskaņā ar 93. panta noteikumiem un tas ir spēkā tikai tajās dalībvalstīs, kas ir norādītas publicētajā pieteikumā.
4. (2)) Ja divas vai vairāk personas radījušas izgudrojumu neatkarīgi viena no otras, tad tiesības uz Eiropas patentu pieder tai personai, kuras Eiropas patenta pieteikumam ir agrāks pieteikuma datums, ar nosacījumu, ka šis pirmais pieteikums ir ticis publicēts.
5. (3)) Lietvedības vajadzībām Eiropas Patentu iestādē tiek uzskatīts, ka pieteicējs ir tiesīgs izlietot tiesības uz Eiropas patentu.
6. (3)) Eiropas Patentu iestādes lietvedībā tiek uzskatīts, ka pieteicējs ir tiesīgs izlietot tiesības uz Eiropas patentu.