87. Article

1. (1)) Ikviena persona vai tās tiesību pārņēmējs, kas ir pienācīgi iesniegusi:
2. (1)) Persona vai tās tiesību pārņēmējs, kas ir pienācīgi iesniedzis patenta pieteikumu, lietderīgā modeļa pieteikumu, lietojamības sertifikāta pieteikumu vai autorapliecības pieteikumu vienā no Parīzes Konvencijas rūpnieciskā īpašuma aizsardzībai dalībvalstīm vai attiecībā uz vienu no šādām valstīm, ir tiesīga prasīt Eiropas patenta pieteikumam uz to pašu izgudrojumu pirmā pieteikuma prioritāti, ja Eiropas patenta pieteikums ir iesniegts divpadsmit mēnešu laikā no pirmā pieteikuma datuma.
3. (2)) Katrs pieteikums, kas ir līdzvērtīgs pareizam nacionālajam pieteikumam saskaņā ar šīs valsts nacionālo likumu vai saskaņā ar divpusējiem vai daudzpusējiem līgumiem, ieskaitot šo Konvenciju, dod tiesības uz prioritāti.
4. (2)) Katrs pieteikums, kas ir līdzvērtīgs pareizam nacionālajam pieteikumam saskaņā ar šīs valsts nacionālo likumu vai saskaņā ar divpusējiem vai daudzpusējiem līgumiem, ieskaitot šo Konvenciju, dod tiesības uz prioritāti.
5. (3)) Pareizs nacionālais patenta pieteikums ir katrs pieteikums, kuram var piešķirt pieteikuma datumu, neatkarīgi no šī pieteikuma likteņa.
6. (3)) Pareizs nacionālais patenta pieteikums ir katrs pieteikums, kuram var piešķirt pieteikuma datumu, neatkarīgi no šī pieteikuma likteņa.
7. (4)) Nākamais patenta pieteikums uz to pašu izgudrojumu, uz ko bija agrākais — pirmais pieteikums, kas iesniegts tajā pašā valstī vai attiecībā uz to pašu valsti, tiek uzskatīts par pirmo pieteikumu prioritātes tiesību noteikšanas nolūkam, ar nosacījumu, ka nākamā pieteikuma datumā agrākais pieteikums ir atsaukts, atstāts bez virzības vai noraidīts bez tā publiskošanas un bez jebkādām no tā izrietošām tiesībām, un tas nav jau bijis par pamatu prioritātes prasībai. Agrākais pieteikums pēc tam nevar būt par prioritātes tiesību pieprasīšanas pamatu.
8. (4)) Nākamais patenta pieteikums uz to pašu izgudrojumu, uz ko bija agrākais — pirmais pieteikums, kas iesniegts tajā pašā valstī vai attiecībā uz to pašu valsti, tiek uzskatīts par pirmo pieteikumu prioritātes tiesību noteikšanas nolūkam, ar nosacījumu, ka nākamā pieteikuma datumā agrākais pieteikums ir atsaukts, atstāts bez virzības vai noraidīts bez tā publiskošanas un bez jebkādām no tā izrietošām tiesībām, un tas nav jau bijis par pamatu prioritātes prasībai. Agrākais pieteikums pēc tam nevar būt par prioritātes tiesību pieprasīšanas pamatu.
9. (5)) Ja pirmais pieteikums ir bijis valstī, kas nav Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību dalībvalsts, 1. līdz 4. daļu piemēro tikai tad, ja šī valsts saskaņā ar Administratīvās padomes publicētu paziņojumu un saskaņā ar divpusējiem vai daudzpusējiem līgumiem piešķir līdzvērtīgas prioritātes tiesības, pamatojoties uz pirmo pieteikumu Eiropas Patentu iestādē, kā arī uz pirmo pieteikumu vienā no dalībvalstīm vai attiecībā uz šādu dalībvalsti saskaņā ar Parīzes Konvencijai līdzvērtīgiem nosacījumiem.
10. (5)) Ja pirmais pieteikums ir bijis iestādē, kas nav pakļauta Parīzes Konvencijai par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību vai Līgumam par Pasaules Tirdzniecības Organizācijas izveidi, 1. līdz 4.punktu piemēro tad, ja šī iestāde saskaņā ar Eiropas Patentu iestādes prezidenta publicētu paziņojumu piešķir līdzvērtīgas prioritātes tiesības, pamatojoties uz pirmo pieteikumu Eiropas Patentu iestādē, kā arī uz pirmo pieteikumu vienā no dalībvalstīm vai attiecībā uz šādu dalībvalsti saskaņā ar Parīzes Konvencijai līdzvērtīgiem nosacījumiem.