7. Article

Obligātā apdrošināšana vai finansiālais nodrošinājums 1. No kuģa, kura bruto tilpība pārsniedz 1000 un kas reģistrēts Dalībvalstī, reģistrētā īpašnieka tiek prasīta apdrošināšana vai citāds finansiāls nodrošinājums, tāds kā bankas vai līdzīgas finansu institūcijas garantija, lai segtu reģistrētā īpašnieka atbildību par piesārņojuma izraisīto kaitējumu apjomā, kas līdzvērtīgs piemērojamo nacionālo vai starptautisko ierobežojumu režīmu atbildības ierobežojumiem, bet visos gadījumos, nepārsniedzot apjomu, kas aprēķināts saskaņā ar grozīto 1976.gada Konvenciju par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām. 2. Sertifikāts, kas apliecina, ka apdrošināšana vai citāds finansiālais nodrošinājums ir spēkā saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem, katram kuģim tiek izdots pēc tam, kad Dalībvalsts attiecīgā institūcija ir nolēmusi, ka ir izpildītas 1.punkta prasības. Dalībvalstī reģistrētam kuģim šādu sertifikātu izdod vai apstiprina attiecīgā kuģa reģistra valsts institūcija; kuģim, kas nav reģistrēts Dalībvalstī, to drīkst izdot vai apstiprināt katras Dalībvalsts attiecīgā institūcija. Šis sertifikāts atbilst paraugam, kas dots Konvencijas pielikumā un ietver šādas ziņas: (a) kuģa vārds, atšķirības cipari vai burti un reģistra osta; (b) reģistrētā īpašnieka vārds un juridiskā adrese; (c) SJO piešķirtais kuģa identifikācijas numurs; (d) nodrošinājuma veids un termiņš; (e) apdrošinātāja vai citas personas, kura garantē, vārds un juridiskā adrese, un attiecīgi, apdrošinātāja vai citāda nodrošinājuma veikšanas vietas juridiskā adrese; (f) sertifikāta derīguma termiņš, kas nepārsniedz apdrošināšanas vai citāda nodrošinājuma derīguma termiņu. 3. (a) Dalībvalsts drīkst pilnvarot tās atzītu institūciju vai organizāciju izdot 2.punktā minēto sertifikātu. Šāda institūcija vai organizācija informē šo valsti par katra sertifikāta izdošanu. Visos gadījumos Dalībvalsts pilnā mērā garantē sertifikāta pilnību un precizitāti to izdodot, un apņemas nodrošināt nepieciešamos pasākumus šo saistību pildīšanai. (b) Dalībvalsts Ģenerālsekretāram ziņo par: (i) tās atzītajām institūcijām un organizācijām deleģēto pilnvaru apjomu; (ii) šādas pilnvaras anulēšanu; (iii) datumu, kurā šāda pilnvara vai pilnvaras anulēšana stājas spēkā. Deleģētās pilnvaras stājas spēkā pēc trīs mēnešiem, skaitot no datuma, kurā Ģenerālsekretāram nosūtīts paziņojums šajā sakarā; (c) institūcija vai organizācija, kas ir tiesīga izdot sertifikātus saskaņā ar šo punktu, kā minimums, ir tiesīga anulēt šos sertifikātus, ja nav izpildīti nosacījumi saskaņā ar kuriem tie izdoti. Par katru anulēšanas gadījumu institūcija vai organizācija ziņo valstij, kuras vārdā sertifikāts bija izdots. 4. Sertifikātam jābūt izdevējvalsts oficiālajā valodā vai valodās. Ja izmantojamā valoda nav angļu, franču vai spāņu, tekstam jābūt tulkotam vienā no šīm valodām un, ja valsts tā nolemj, oficiālo valsts valodu var neievērot. 5. Sertifikāts atrodas uz kuģa, un kopija jānodod glabāšanā institūcijai, kura veic ierakstus par kuģu reģistrāciju vai, ja kuģis nav reģistrēts Dalībvalstī, institūcijai, kura izdod vai apstiprina sertifikātu. 6. Apdrošināšana vai citāds finansiālais nodrošinājums var neatbilst šī panta prasībām, ja tas zaudējis spēku, kā iemesls nav apdrošināšanas vai nodrošinājuma, kāds noteikts sertifikātā saskaņā ar šī panta 2.punktu, derīguma termiņa beigām, pirms pagājuši trīs mēneši no datuma, kurā institūcijai, kas minētā šī panta 5.punktā, nosūtīts paziņojums par tā pārtraukšanu, ja vien sertifikāts nav noraidīts no šo institūciju puses vai izdots jauns sertifikāts minētajā laika periodā. Iepriekšminētie noteikumi līdzīgi piemērojami katrām izmaiņām, kuru rezultātā apdrošināšana vai nodrošinājums vairs neatbilst šī panta prasībām. 7. Kuģa reģistra valsts, saskaņā ar šī panta noteikumiem, nosaka sertifikāta izdošanas un derīguma nosacījumus. 8. Nekas šajā Konvencijā netiek interpretēts tā, lai atturētu Dalībvalstis paļauties uz informāciju, kas iegūta no citām valstīm vai Organizācijas, vai citām starptautiskajām organizācijām attiecībā uz apdrošināšanas vai finansiālā nodrošinājuma uzturētāja finansiālo stāvokli, lai nodrošinātu šajā Konvencijā noteikto. Šādā gadījumā Dalībvalsts, paļaujoties uz šādu informāciju, nav atbrīvota no atbildības kā valsts, kas izdod sertifikātu, ko paredz 2.punkts. 9. Sertifikātus, ko izdevusi vai apstiprinājusi Dalībvalsts institūcija, jāakceptē citām šīs Konvencijas Dalībvalstīm, lai pildītu Konvencijā noteikto un, no citu Dalībvalstu puses tiem ir vienāds likuma spēks ar to izdotiem vai apstiprinātiem sertifikātiem pat tad, ja tie izdoti vai apstiprināti kuģim, kas nav reģistrēts Dalībvalstī. Dalībvalsts jebkurā laikā var lūgt konsultāciju ar sertifikāta izdošanas vai apstiprināšanas valsti, uzskatot, ka apdrošinātājs vai galvotājs, kas uzrādīts apdrošināšanas sertifikātā nav finansiāli spējīgs pildīt saistības, ko uzliek Konvencija. 10. Ikvienu prasību par piesārņojuma radītā kaitējuma kompensāciju var celt tieši pret apdrošinātāju vai citu personu, kas uztur finansiālo nodrošinājumu par reģistrētā īpašnieka atbildību par piesārņojuma radīto kaitējumu. Šādā gadījumā apsūdzētais var lūgt aizstāvību (izņemot kuģu īpašnieka bankrota un likvidācijas gadījumu), kuru kuģa īpašnieks bijis tiesīgs ierosināt, tajā skaitā ierobežošanu saskaņā ar 6.pantu. Turklāt pat tad, ja kuģa īpašnieks nav tiesīgs ierobežot atbildību saskaņā ar 6.pantu, apsūdzētais var ierobežot atbildību līdz apdrošināšanas vai finansiālā nodrošinājuma apjomam, kādu jāuztur saskaņā ar 1.punktu. Bez tam apsūdzētais var lūgt aizstāvību par faktu, ka piesārņojuma izraisītais kaitējums ir tīšs kuģa īpašnieka sliktas vadības rezultāts, bet apsūdzētais nevar lūgt nekādu citu aizstāvību, kuru apsūdzētais būtu tiesīgs lūgt kuģa īpašnieka celtas prasības gadījumā pret apsūdzēto. Apsūdzētajam jebkurā gadījumā ir tiesības lūgt kuģa īpašnieku piedalīties tiesas prāvā. 11. Dalībvalsts nedod atļauju sava karoga kuģim, attiecībā uz kuru piemērojams šis pants, kuģot, ja vien nav izdots sertifikāts saskaņā ar 2.punktu vai 14.punktu. 12. Saskaņā ar šī panta noteikumiem katra Dalībvalsts, pamatojoties uz tās nacionālo likumdošanu garantē, ka apdrošināšana vai citāds finansiālais nodrošinājums līdz 1.punktā noteiktajam apjomam ir spēkā attiecībā uz ikvienu kuģi, kura tilpība pārsniedz 1000, reģistrējoties, ienākot un atstājot ostu tās teritorijā vai ierodoties, vai atstājot ofšora objektus tās teritoriālajā jūrā. 13. Neņemot vērā 5.punkta noteikumus, Dalībvalsts var paziņot Ģenerālsekretāram, ka pildot 12.punkta prasības, nav nepieciešams, lai uz kuģa klāja atrastos vai tam nav jāuzrāda sertifikāts, ko prasa 2.punkta noteikumi, ienākot vai atstājot ostas, vai ierodoties vai atstājot ofšora objektus tās teritorijā, paredzot, ka Dalībvalsts, kura izdod sertifikātu, ko prasa 2.punkta noteikumi, ir paziņojusi Ģenerālsekretāram, ka tā veic ierakstus elektroniskā formā, kas ir pieejami visām Dalībvalstīm, apliecinot sertifikāta esamību, un valstis, kurām tas ir, tiek atbrīvotas no 12.punkta saistībām. 14. Ja Dalībvalsts kuģim nav apdrošināšana vai citāds finansiālais nodrošinājums, šī panta noteikumi šādam kuģim nav piemērojami, bet uz kuģa jābūt sertifikātam, ko izdevusi kuģa reģistra valsts attiecīgā institūcija, kas paredz, ka kuģis ir tās valsts īpašums un, ka kuģa atbildība ir apdrošināta 1.punktā noteiktajā apjomā. Šādam sertifikātam pēc iespējas tuvāk jālīdzinās 2.punktā noteiktajam paraugam. 15. Valsts šīs Konvencijas ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās laikā vai jebkurā laikā pēc tam drīkst paziņot, ka šis pants nav piemērojams kuģiem, kas kuģo vienīgi tās valsts teritorijā, kas minēta 2.punkta (a) (i) apakšpunktā.