2. Article

Izkārtņu izvietošanas pamatprincipi 2.1. Izkārtni uzkrāso vai izvieto tiešā konstruktīvā saistībā ar ēku, šai ēkai piesaistīto zemes gabalu, uz žogiem un visām iespējamām komunikāciju konstrukcijām zemes gabalā, kurā tiek veikta komersanta saimnieciskā darbība. 6 2.2. Izvietojot izkārtni, jānodrošina Rīgai raksturīgās arhitektūras un vides saglabāšana. To izvietojot, ir jāsaglabā konkrētās pilsētvides zonas apbūves raksturs un mērogs saskaņā ar teritorijas plānojumu un saistošajiem apbūves noteikumiem. 7 2.3. Aizliegts izvietot uz ēkām izkārtnes, kas pārveido ēkas siluetu vai traucē kultūrvēsturisku vērtību uztveri. 8 (Grozīts ar Rīgas domes 04.07.2006. saistošajiem noteikumiem Nr.49) 2.4. Komersantiem, kas nodarbojas ar azartspēļu organizēšanu, uzturēšanu vai erotiska rakstura pakalpojumu sniegšanu, izkārtnēs un fasādes apgaismošanai aizliegts izmantot gaismas specefektus, piemēram, mirgojošās gaismas, gaismas vadus u.tml. Erotiska rakstura pakalpojumu sniegšanas vietās atļauts norādīt tikai erotiska rakstura pakalpojumu sniegšanas vietas nosaukumu un erotiska rakstura pakalpojumu sniegšanas organizētāja reģistrētu preču zīmi, nodrošinot, ka telpas iekšienē notiekošās darbības nav redzamas no ēkas ārpuses. 9 (Rīgas domes 04.07.2006. saistošo noteikumu Nr.49 redakcijā) 2.5. Izvietojot izkārtni konstruktīvā sais­tībā ar būvi: 2.5.1. jāievēro ēkas proporcijas; 2.5.2. jāievēro fasādes dalījums ar logiem, durvīm, dzegām, karnīzēm; 2.5.3. nedrīkst aizsegt arhitektoniskas detaļas (logi, karnīzes, fasādes dekori u.c.); 2.5.4. jāievēro izkārtnēs lietoto materiālu atbilstība fasādes apdares materiāliem; 2.5.5. stiprinājuma veids nedrīkst bojāt nesošās konstrukcijas; 2.5.6. maksimāli pieļaujamais izkārtnes izvirzījums no būvlaides ir 1,3 m, ja izkārtnes ārējās malas attālums līdz brauktuvei nav mazāks par 0,7 m un netiek aizsegta ielas perspektīva; 2.5.7. Vecrīgā izkārtņu izvirzījums no būvlaides nedrīkst pārsniegt 0,9 m; 2.5.8. perpendikulāri fasādei izvietotas izkārtnes apakšējā mala nedrīkst atrasties zemāk par 3 m (tuneļos ne zemāk par 2,2 m) no zemes neatkarīgi no tās platuma. Zemāki izvirzījumi atļauti tikai tur, kur ietve platāka par 1,5 m, un tie drīkst izvirzīties ne vairāk kā 3 cm ik uz 30 cm, bet ne vairāk kā 30 cm, turklāt brīvajam ietves platumam jāsaglabājas ne mazāk par 1,5 m. Visiem izvirzījumiem jābūt bez asām šķautnēm, kas var radīt traumas garāmgājējiem; 2.5.9. ja konstruktīvā saistībā ar ēku tiek izvietota pergolas tipa izkārtne, ja tai tiek izbūvēts speciāls balsts (-i) vai konstrukcijas, ja tā tiek uzstādīta kompleksā ar nojumi, kas pārsniedz 2.5.6.apakšpunktā norādītos izmērus, tad to atļauts izstrādāt tikai kā fasādes rekonstrukcijas projektu. 10 2.6. Elektropiegādes kabeļi izkārtnēm nedrīkst būt redzami ēku fasādēs. Ja brīvi stāvošu izkārtņu elektropiegādes gaisa kabeļa garums pārsniedz 5 m, tad tā pieslēdzama ar pazemes kabeļiem. Elektropiegāde šiem objektiem jārisina projektā vienlaikus ar objekta piesaistes projekta izstrādi un jāakceptē Rīgas pilsētas būvvaldē noteiktajā kārtībā. 11 2.7. Brīvi stāvošas izkārtnes (stēlas, pilonus u.tml.) Rīgas vēsturiskajā centrā atļauts izvietot gadījumos, ja būve vai ēka ir Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un nav iespējams uzstādīt izkārtni konstruktīvā saistībā ar ēku (būvi), neatgriezeniski (arī vizuāli) nebojājot fasādi. 12 2.8. Rīgas vēsturiskajā centrā un Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā ēku un būvju otrā stāva līmenī un augstāk pie fasādes atļauts izvietot izkārtnes, kas izvirzās perpendikulāri fasādei, un brīvi stāvošus burtus (bez pamatnes). Burtu augstums nedrīkst pārsniegt 15% no pirmā stāva augstuma. 13 2.9. Slietņu izvietošana pieļaujama tikai tādos gadījumos, kad nav iespējams izvietot izkārtni konstruktīvā saistībā ar būvi (objekts, kurā tiek veikta saimnieciskā darbība atrodas pagrabstāvā, pagalmā, augstāk par 1.stāva līmeni). Slietņi jāizvieto ne tālāk kā 2 m no ieejas objektā, kurā tiek veikta uzņēmējdarbība, tie jāizvieto vienā līnijā pie namu fasādēm, un gājēju plūsmai jāatstāj 75% no ietves platuma, bet ne mazāk kā 1,5 m (izņēmums ir gājēju ielas). 14 2.10. Īpašuma izmantošanas tiesības un saistības ar zemes, ēkas vai objekta, uz kura izkārtnes īpašnieks vēlas izvietot izkārtni, īpašnieku kārto pats izkārtnes īpašnieks. 15 (Grozīts ar Rīgas domes 04.07.2006. saistošajiem noteikumiem Nr.49) 2.11. Ja izkārtne tiek izvietota norobežotā teritorijā (tirgus, noliktavu teritorijas u.tml.), teritorijas īpašnieks ir atbildīgs par kopējās vizuālā noformējuma koncepcijas izstrādāšanu un saskaņošanu Rīgas pilsētas būvvaldē. Izkārtnes izvietojums un kompozīcija jāsaskaņo šajos noteikumos noteiktajā kārtībā un jāizņem izkārtnes pase katram objektam. 16 2.12. Ja norobežotā teritorijā (tirgus, noliktavu teritorijas u.tml.) viena tipa objektiem saskaņota standarta izkārtne, kurā tiek mainīti tikai rekvizīti, tiek izsniegta viena pase visiem objektiem. 17 2.13. Ja pie būves paredzēts izvietot vairāk nekā 2 izkārtnes, tad Rīgas pilsētas būvvalde var pieprasīt būves īpašniekiem izstrādāt kopējo izkārtņu izvietojuma skici, kura jāsaskaņo Rīgas pilsētas būvvaldē. 18 2.14. Skatlogs ar ilglaicīga (ilgāk par 1 mēnesi) noformējuma elementiem (stacionāras uzlīmes uz stikla, gaismas kastes u.tml.) uzskatāms par izkārtnes sastāvdaļu, ja to saturs atbilst šajos noteikumos noteiktajam izkārtnes termina skaidrojumam. 19 2.15. Izvietojot skatlogā un uz skatloga stikla īslaicīgus (līdz 1 mēnesim) noformējuma elementus, Rīgas pilsētas būvvaldē jāsaskaņo principiāla kompozīcijas skice (krāsa, šrifts, izmērs). 20 2.16. Aizliegts aizlīmēt logu un skatlogu vairāk nekā 25% no tā platības. 21 (Rīgas domes 17.12.2009. saistošo noteikumu Nr.49 redakcijā) 2.17. Periodiski maināma ekspozīcija skatloga vitrīnā, kas veidota no pārdodamās produkcijas, nav jāsaskaņo Rīgas pilsētas būvvaldē. 22 2.18. Aizliegts no iekšpuses aizsegt skatlogus ar tirdzniecības iekārtām, preču izvietošanai paredzētiem plauktiem vai stendu aizmugurēm, ja nav izveidota skatloga ekspozīcija, izņemot gadījumus, kad tirdzniecības iekārta paredzēta tirdzniecībai pa logu. 23