3. Article — noteic, ka "augstās Līgumslēdzējas Puses apņemas ik pēc

attiecīga laika perioda organizēt brīvas un aizklātas vēlēšanas apstākļos, kas veicina tautas viedokļa brīvu izpausmi, izvēloties likumdevēju varu". Savukārt Konvencijas 14.pants noteic, ka tajā ietverto tiesību un brīvību īstenošana tiek nodrošināta bez jebkādas diskriminācijas. 5.Pieteikuma iesniedzējs apstrīd 2004.gada 27.maija likumu "Grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu"" (turpmāk - apstrīdētais akts), uzskatot, ka tas ir pretrunā ar Satversmes 101.pantu, Konvencijas 14.pantu un tās Pirmā protokola 3.pantu. Pieteikumā norādīts, ka apstrīdētais akts tika pieņemts ļoti lielā steigā. Saeima, pieņemot apstrīdēto aktu, nav definējusi bijušajiem VDK darbiniekiem noteikto ierobežojumu leģitīmo mērķi, nav motivējusi noteikto ierobežojumu nepieciešamību demokrātiskā sabiedrībā un nav izvērtējusi ierobežojumu samērīgumu. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētajā aktā ietvertais ierobežojums bijušajiem VDK darbiniekiem (20 gadu laikā iespējamo sadarbības faktu izmantot tiesiskajās attiecībās pret attiecīgo personu) neatbilst pasīvajām vēlēšanu tiesībām, proti, pilsoņa tiesībām tikt ievēlētam Saeimā vai pašvaldības domē (padomē). Vēlēšanām jābūt vispārējām, t.i., tiesības vēlēt un tikt ievēlētam īstenojamas bez jebkādas diskriminācijas. Bez tam pieteikumā pausts viedoklis, ka ierobežojumi attiecas arī uz tiesībām pildīt valsts dienestu. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka, pieņemot apstrīdēto aktu, ierobežojumu pamatotība nav izvērtēta un nav ievērota vispārējā vienlīdzība, atbilstoši kurai katram pilsonim ir tiesības ieņemt amatu valsts dienestā. Vispārinot ierobežojumus un attiecinot tos uz vairākām sfērām, indivīdam tiekot nodarīts būtisks pamattiesību aizskārums, kas nav samērīgs ar sabiedrības gūto labumu. Tiesas sēdē pieteikuma iesniedzēja pilnvarotais pārstāvis Saeimas deputāts Aleksandrs Bartaševičs papildus norādīja, ka apstrīdētā akta