1. Article
Risināmā jautājuma būtība
Ar Ministru kabineta 2004.gada 14.septembra rīkojumu Nr.615 “Par mūsdienīgas akustiskās koncertzāles būvniecības projekta īstenošanu Rīgā līdz 2008.gadam” akceptēts Kultūras ministrijas izstrādātais priekšlikums par jaunas, mūsdienu prasībām atbilstošas akustiskās koncertzāles būvniecību Rīgā, kas tika sagatavots, pamatojoties uz Valdības deklarācijas par iecerēto darbību sadaļas “Kultūra” 1.punktu.
1.1. Kultūras ministrijas rīcībā esošie finanšu līdzekļi būvniecības projekta īstenošanai
Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 10.novembra rīkojumu Nr.862 “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 14.septembra rīkojumā Nr.615 “Par mūsdienīgas akustiskās koncertzāles būvniecības projekta īstenošanu Rīgā līdz 2008.gadam”” Privatizācijas aģentūra ir ieskaitījusi 7 miljonus latu Kultūras ministrijas kontā, lai uzkrātu līdzekļus būvniecības projekta īstenošanai. No šiem līdzekļiem 400000 latu saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 15.decembra rīkojumu Nr.996 “Par līdzekļu piešķiršanu Liepājas domei simfoniskā orķestra koncertzāles izbūvei Liepājā” piešķirti Liepājas domei simfoniskā orķestra koncertzāles izbūvei.
1.2. Vietas izvēle
Koncertzāles būvei piemērotākās vietas izvēle bija uzticēta Laikmetīgās mākslas muzeja un akustiskās koncertzāles projektu koordinācijas komisijai (sastāvā — Rīgas domes un Kultūras ministrijas amatpersonas). 2004.gada 1.decembrī projektu koordinācijas komisija atbalstīja arhitektu seminārā ieteikto risinājumu — būvēt koncertzāli uz Krišjāņa Valdemāra dambja, veidojot kultūras objektu grupu Daugavas kreisajā krastā, jaunās Nacionālās bibliotēkas ēkas tuvumā. Koncertzāles novietojums iepretī Vecrīgas reprezentatīvākajai daļai atbilst valdības deklarācijā paustajai iecerei — uzcelt nacionālas nozīmes koncertzāli Rīgā.
1.3. Problēmas formulējums
Atbilstoši valdības deklarācijai Kultūras ministrija ir atzīta par atbildīgo institūciju triju nacionālas nozīmes kultūras celtņu — Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Laikmetīgās mākslas muzeja un akustiskās koncertzāles — būvniecības projektu īstenošanā.
Šis ir bezprecedenta gadījums Latvijas kultūras dzīvē un būvniecības praksē. Nedz valsts institūcijām, nedz arī privātā sektora uzņēmumiem nav pietiekamas pieredzes šādu būvniecības projektu īstenošanā. Apzinoties būvniecības projektu tehniskās īpatnības un specifiskās prasības, Kultūras ministrija piedāvā izveidot īpašu projektu īstenošanas modeli, kurā apvienojama privātajā sektorā uzkrātā labākā pieredze būvniecības projektu vadīšanā un kultūras jomā strādājošo specifiskās zināšanas.
asbuilding-codeconstructiondeclarationfilinggovernmentjoint-stockmk