3. Article

Būvniecības projekta īstenošanai nepieciešamie papildu līdzekļi Ir aptuveni noteikts (saskaņā ar darba grupas izstrādāto programmu) koncertzāles projekta īstenošanai nepieciešamā finansējuma apmērs. Precīzu kopējo būvizmaksu aprēķinu var veikt tikai tehniskā projekta izstrādes gaitā, precizējot specifiskās izmaksas, kas saistītas ar akustikas kvalitātes nodrošināšanu un ēkas aprīkojumu. Ņemot vērā to, ka Latvijā šādi specifiski infrastruktūras objekti nav būvēti, precīzi noteikt kopējās projekta izmaksas šobrīd nav iespējams. Finansēšanas avoti: 1) valsts budžeta līdzekļi, arī valsts investīcijas, Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi. Šobrīd Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums kultūras infra­struktūrai ir pieejams Vienotā programmdokumenta 1.prioritātes “Līdzsvarotas attīstības veicināšana” 1.1.pasākuma “Vides infrastruktūras uzlabošana un tūrisma veicināšana” 5.aktivitātes “Dabas, vēstures un kultūras mantojuma saglabāšana un ar to saistītās tūrisma infrastruktūras sakārtošana” ietvaros, kas paredz finansējumu tikai kultūras mantojuma efektīvai izman­tošanai tūrisma attīstībā. Līdz ar to finansējums jauniem kultūras infrastruktūras objektiem šobrīd nav pieejams. Lai risinātu šo problēmu, izstrādājot nacionālās attīstības plānu un nacionālo stratēģiskā ietvara dokumentu, jāparedz plašāka iespēja finansēt kultūras nozari Eiropas Savienības struktūrfondu ietvaros; 2) Rīgas domes finansējums. Šobrīd saskaņā ar 2004.gada 15.jūnijā parakstīto nodomu protokolu starp Kultūras ministriju un Rīgas domi “Par Laikmetīgās mākslas muzeja un jaunas koncertzāles projektu īstenošanu Rīgas pilsētā” noteikts, ka Rīgas dome apņemas piesaistīt finansējumu līdz 20 % apmērā no kopējām ēku projektēšanas un būvniecības izmaksām; 3) kredīts Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā, Eiropas Investīciju bankā, Pasaules Bankā vai komercbankā Latvijā. Var plānot iespēju atmaksāt kredīta procentus no akustiskās koncertzāles darbības ieņēmumiem un koncertzālē rezidējošo mūzikas kolektīvu nomas maksas ieņēmumiem; 4) Japānas valdības neatmaksājamā tehniskā palīdzība Japan’s Cultural Grand Aid. Detalizēti būvniecības projekta finansējuma avoti un apjomi tiks norādīti, izskatot Kultūras ministrijas sagatavoto un līdz 2006.gada 1.augustam iesniegto Ministru kabineta rīkojuma projektu par koncertzāles projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu. Kultūras ministre H.Demakova
  1. 1)) valsts budžeta līdzekļi, arī valsts investīcijas, Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi. Šobrīd Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums kultūras infrastruktūrai ir pieejams Vienotā programmdokumenta 1.prioritātes "Līdzsvarotas attīstības veicināšana" 1.1.pasākuma "Vides infrastruktūras uzlabošana un tūrisma veicināšana" 5.aktivitātes "Dabas, vēstures un kultūras mantojuma saglabāšana un ar to saistītās tūrisma infrastruktūras sakārtošana" ietvaros, kas paredz finansējumu tikai kultūras mantojuma efektīvai izmantošanai tūrisma attīstībā. Līdz ar to finansējums jauniem kultūras infrastruktūras objektiem šobrīd nav pieejams. Lai risinātu šo problēmu, izstrādājot nacionālās attīstības plānu un nacionālo stratēģiskā ietvara dokumentu, jāparedz plašāka iespēja finansēt kultūras nozari Eiropas Savienības struktūrfondu ietvaros;
  2. 2)) Rīgas domes finansējums. Šobrīd saskaņā ar 2004.gada 15.jūnijā parakstīto nodomu protokolu starp Kultūras ministriju un Rīgas domi "Par Laikmetīgās mākslas muzeja un jaunas koncertzāles projektu īstenošanu Rīgas pilsētā" noteikts, ka Rīgas dome apņemas piesaistīt finansējumu līdz 20 % apmērā no kopējām ēku projektēšanas un būvniecības izmaksām;
  3. 3)) kredīts Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā, Eiropas Investīciju bankā, Pasaules Bankā vai komercbankā Latvijā. Var plānot iespēju atmaksāt kredīta procentus no akustiskās koncertzāles darbības ieņēmumiem un koncertzālē rezidējošo mūzikas kolektīvu nomas maksas ieņēmumiem;
  4. 4)) Japānas valdības neatmaksājamā tehniskā palīdzība Japan's Cultural Grand Aid.
asbuilding-codeconstructiondeadlinegovernmentinvoicejoint-stockmktax-authorityvid

References