2. Article

Ja zīmīgais viļņu augstums (hs) < 1,5 m, tad ūdens līmeņa augstums uz klāja (hw) = 0,0 m. Piemērs. Ja atlikuma brīvsāni (fr) = 1,15 m un zīmīgais viļņu augstums (hs) = 2,75 m, tad ūdens līmeņa augstums (hw) = 0,125 m. 4.zīmējums 5.zīmējums 6.zīmējums Kuģis bez piekārtiem automobiļu klājiem 1. piemērs. Ūdens līmeņa augstums uz klāja = 0,25 m Vajadzīgais barjeras augstuma minimums = 2,2 m Kuģis ar piekārtu klāju (barjeras līmenī) 2. piemērs. Ūdens līmeņa augstums uz klāja = 0,25 m Vajadzīgais barjeras augstuma minimums = x 7.zīmējums Nepieciešamais attāluma minimums starp atlikuma brīvsāniem un ūdensvārtiem = 1,0 m 8.zīmējums 9.zīmējums Klāja mala nav iegremdēta Klāja mala ir iegremdēta II daļa. Modeļa testēšana Šo vadlīniju nolūks ir nodrošināt to paņēmienu vienotību, ko izmanto modeļa būvē un pārbaudē, kā arī modeļu testu veikšanā un rezultātu analīzē, apzinoties, ka šo vienotību zināmā mērā iespaidos pieejamais aprīkojums un izmaksas. 1.pielikuma II daļas 1.punkta saturs ir pats sevi izskaidrojošs. 2. punkts. Kuģa modelis 2.1. Materiāls, no kāda būvē modeli, nav svarīgs pats par sevi, ja vien modelis neskartā un bojātā stāvoklī ir pietiekami stiprs, ja tā hidrostatiskās īpašības ir tādas pašas kā reālajam kuģim un kuģa korpusa ieliekšanās viļņos ir niecīga. Tāpat ir svarīgi nodrošināt iespējami precīzu bojāto nodalījumu atveidi, lai varētu fiksēt pareizu ieplūdušā ūdens apjomu. Tā kā ūdens iekļūšana (pat mazos apjomos) modeļa neskartajās daļās iespaidos tā kustības, jāveic pasākumi, lai novērstu šādu ūdens iekļūšanu. 2.2. Detalizētākas ziņas par modeli: 2.2.1. Atzīstot, ka mēroga ietekmei ir būtiska loma modeļa kustībās testu laikā, ir svarīgi nodrošināt šās ietekmes iespējamu samazināšanu līdz minimumam. Modelim jābūt iespējami lielam, jo bojāto nodalījumu detaļas ir vienkāršāk atveidot lielākos modeļos un mēroga ietekme mazinās. Tādēļ ir ieteicams, lai modeļa garums nebūtu mazāks par tādu, kas atbilst mērogam 1 : 40. Tomēr modelim jābūt ne mazāk kā 3 metrus garam uz dalīšanas ūdenslīnijas. 2.2.2.a) Modeļa sānu apšuvumam jābūt iespējami plānam hipotētiskā bojājuma līmenī, lai nodrošinātu to, ka var korekti fiksēt ieplūdušā ūdens daudzumu un tā smaguma centru. Ir atzīts, ka var nebūt iespējams modeļa korpusu un primārā un sekundārā sadalījuma elementus bojājuma līmenī uzbūvēt ar pietiekami precīzām detaļām, tādēļ šo konstrukcijas ierobežojumu dēļ var nebūt iespējams precīzi aprēķināt hipotētisko telpas caurlaidību. 2.2.2.b) Testos ir konstatēts, ka modeļa vertikālais apjoms var iespaidot rezultātus, veicot dinamiskos testus. Tādēļ kuģa modelis jābūvē vismaz trīs virsbūves standarta augstumos virs starpsienas (brīvsānu) klāja, lai lielie viļņi no viļņu grupas modeli nesalauztu. 2.2.2.c) Ir svarīgi pārbaudīt iegrimes ne tikai neskartā stāvoklī, bet arī precīzi nomērīt bojāta modeļa iegrimes korelācijai ar tām, kas iegūtas, aprēķinot stabilitāti pēc bojājumu gūšanas. Pēc bojāta modeļa iegrimes mērījumiem var būt vajadzība pielāgot bojātā nodalījuma caurlaidību, ieviešot neskartus apjomus vai papildinot svaru. Tomēr ir arī svarīgi precīzi modelēt ieplūdušā ūdens smaguma centru. Šādā gadījumā visi veiktie pielāgojumi jāveic, ievērojot pienācīgus drošības standartus. 2.2.2.d) Ja modelis ir jāaprīko ar barjerām uz klāja un šo barjeru augstums ir mazāks nekā 1.pielikuma I daļas 2.3.punktā noteiktais augstums, modelis ir jāaprīko ar video novērošanas kameru sistēmu (CCTV), lai varētu novērot jebkādu šļakstīšanos pāri un ūdens uzkrāšanos uz klāja nebojātās daļas. Šajā gadījumā testa protokola daļu veido testa videoieraksts. 2.2.3. Lai nodrošinātu, ka modeļu kustības īpašības ir tādas pašas kā reālajam kuģim, ir svarīgi modeli sasvērt un zvalstīt nebojātā stāvoklī, lai pārbaudītu nebojāta kuģa GM un masas sadalījumu. Reālā kuģa masas inerces rādiusu šķērsvirzienā nepieņem lielāku par 0,4 B, un masas inerces rādiusu garenvirzienā nepieņem lielāku par 0,25 L. Modeļa šķērseniskās zvalstīšanās periodu aprēķina pēc šādas formulas: kur GM - reālā (nebojāta) kuģa metacentriskais augstums, g - brīvās krišanas paātrinājums, λ - modeļa mērogs, B - reālā kuģa platums. Piezīme: Lai gan modeļa sasvēršana un zvalstīšana bojātā stāvoklī var būt pieņemama kā atlikušās stabilitātes līknes pārbaude, šādi testi nevar aizvietot nebojāta modeļa testus. Neskatoties uz to, bojātais modelis ir jā zvalsta, lai noteiktu zvalstīšanās periodu, kas vajadzīgs 3.1.2. punktā minēto testu veikšanai. 2.2.4. Šā punkta saturs ir pats par sevi saprotams. Pieņem, ka ventilatori, kas ierīkoti reālā kuģa bojātajā nodalījumā, ļauj ūdenim netraucēti ieplūst un brīvi kustēties. Tomēr, mēģinot samazināt reālā kuģa ventilācijas sistēmas mērogu, var radīt nevēlamu mēroga ietekmi. Lai novērstu šādas nevēlamas ietekmes rašanos, ieteicams ventilācijas sistēmu būvēt atbilstīgi lielākam mērogam nekā modeļa mērogs, nodrošinot, ka tas neiespaido ūdens plūsmu uz automobiļu klāja. 2.2.5. Prizmatiskas bojājumu formas vienādsānu trijstūrveida profils atbilst kravas ūdenslīnijai. Turklāt gadījumos, ja ir ierīkotas sānu šahtas, kuru platums ir mazāks par B/5, un lai novērstu iespējamu mēroga ietekmi, bojājuma garums sānu šahtu līmenī nedrīkst būt mazāks par 2 metriem. 3. punkts. Izmēģinājumu kārtība 3.1. Viļņu spektrs Jāizmanto Jonswap spektrs, jo tas raksturo ierobežotas viļņošanās ieskrējienu un ilgumu, kas atbilst vairumam apstākļu visā pasaulē. Šajā sakarā ir svarīgi pārbaudīt ne tikai viļņu grupas maksimālo periodu, bet arī to, vai nulles līmeņa šķērsošanas periods ir pareizs. 3.1.1. Atbilstīgi 4√hs maksimālajam periodam, pieņemot, ka pastiprināšanās faktors γ ir 3,3, nulles līmeņa šķērsošanas periodam nav jābūt lielākam par šo: {Tp/(1,20 līdz 1,28)} ± 5 % 3.1.2. Nulles līmeņa šķērsošanas periodam, kas atbilst maksimālajam periodam, kurš vienāds ar bojātā modeļa zvalstīšanās periodu, pieņemot, ka pastiprināšanās faktors γ ir 1, nav jābūt lielākam par šo: {Tp/(1,3 līdz 1,4)} ± 5 %, ievērojot to, ka, ja bojātā modeļa zvalstīšanās periods ir lielāks nekā 6√hs, maksimālajam periodam jābūt limitētam ar 6√hs. Piezīme. Ir konstatēts, ka nav iespējams noteikt ierobežojumus modeļa viļņu spektra nulles līmeņa šķērsošanas periodiem saskaņā ar matemātisko formulu nominālvērtībām. Tādēļ paredz 5% pieļaujamo kļūdu. Katrā testa izmēģinājumā jāreģistrē un jādokumentē viļņu spektrs. Mērījumus šai reģistrēšanai veic modeļa tiešā tuvumā (bet ne aizvēja pusē) - skatīt a) zīmējumu, un arī blakus viļņu radīšanas ierīcei. Modelis ir arī jāaprīko tā, lai tā kustības (zvalstīšanos, vertikālo šūpošanos, galisko šūpošanos) un stāvokli (sānsveri, iegrimes izmaiņas un galsveri) var uzraudzīt un reģistrēt visā testa laikā. a) zīmējums Blakus modelim esošo viļņu mērīšanas zondi novieto uz arkas A vai arkas B. 3.2., 3.3., un 3.4. punkts Šo punktu saturu uzskata par pašu sevi izskaidrojošu. 3.5. punkts. Bojājumu imitācija Plašs pētījums, kas veikts nolūkā izstrādāt piemērotus kritērijus jauniem kuģiem, ir skaidri parādījis, ka attiecībā uz pasažieru kuģu izdzīvošanu papildus tādiem svarīgiem parametriem kā GM un brīvsāni vēl viens būtisks faktors ir laukums zem atlikušās stabilitātes līknes līdz maksimālā GZ leņķim. Tādēļ, izvēloties visbīstamākos SOLAS paredzētos bojājumus atbilstībai 3.5.1. punkta prasībām, par visbīstamāko bojājumu pieņem tādu, kura rezultātā paliek vismazākais laukums zem atlikušās stabilitātes līknes līdz maksimālā GZ leņķim. 4. punkts. Izdzīvošanas kritēriji Šā punkta saturs ir pats sevi izskaidrojošs. 5. punkts. Testa apstiprināšana Latvijas Jūras administrācijai iesniedzamā ziņojuma daļu veido šādi dokumenti: a) avārijas izturības aprēķini visbīstamāko SOLAS konvencijā noteikto bojājumu un kuģa vidusdaļas bojājumu gadījumā (ja tie ir atšķirīgi); b) modeļa vispārējā izvietojuma rasējums ar konstrukcijas un aprīkojuma detaļām; c) sānsveres izmēģinājumu un zvalstīšanas testu ziņojumi; d) reālā kuģa un modeļa zvalstīšanās periodu aprēķini; un e) nominālais un izmērītais viļņu spektrs (attiecīgi blakus viļņu radīšanas ierīcei un blakus modelim); f) modeļa kustību, izturēšanās un driftes reprezentatīvs pārskats; g) attiecīgie videoieraksti. Piezīme. Visos testos jābūt klāt Latvijas Jūras administrācijas pārstāvjiem. Jūrniecības departamenta direktors A.Krastiņš