4. Article

Ministru kabinets atbildes rakstā norāda, ka Noteikumi par upēm pieņemti, pildot Zvejniecības likuma 26.panta sestajā daļā doto deleģējumu un ņemot vērā tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības principu. Apstrīdētās normas Noteikumos par upēm iekļautas, lai aizsargātu to personu tiesisko paļāvību, kuras, paļaujoties uz tiesiskās situācijas nemainīgumu, bija veikušas noteiktas darbības, lai uzsāktu hid­roelektrostaciju būvniecību. Atbildes rakstā norādīts, ka nav iespējams noregulēt visas iespējamās situācijas, tāpēc tiesību normu piemērotājam, risinot tiesisko situāciju, ir jāievēro ne tikai rakstītās tiesību normas, bet arī vispārējie tiesību principi. Bez tam tiesību normu piemērotājiem apstrīdētās normas bija jāiztulko ne tikai gramatiski, bet arī ar pārējām interpretācijas metodēm. Lai atrisinātu konkrēto situāciju, neesot nepieciešams apstrīdētās normas atzīt par spēkā neesošām. Šāds radikāls līdzeklis esot jāizmanto tikai tādā gadījumā, ja tiesisko situāciju nevar atrisināt ar citiem līdzekļiem. Apstrīdēto normu atcelšana neatbilstu samērīguma, tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības principam. Tādējādi Ministru kabinets uzskata, ka konkrētais gadījums jāizlemj Administratīvajā apgabaltiesā, nerisinot jautājumu par apstrīdēto normu atzīšanu par spēkā neesošām. Satversmes tiesa secināja: