2. Article

Cietumu ēkas un nožogojumi ir kritiskā stāvoklī Daudzas cietumu ēkas ir ļoti vecas - būvētas 19.gadsimta beigās. Daļa no tām projektētas nevis kā cietumi, bet padomju laika kolonijas - tajās ieslodzītos izvietoja lielās koplietošanas telpās, kas neatbilst šodienas vajadzībām. Ņemot vērā ēku vecumu, tās ir arī tehniski nolietojušās. Katra cietuma neatņemama sastāvdaļa ir nožogojums un tā aprīkojums - tehniskie apsardzes līdzekļi, signalizācija, apgaismojums un novērošanas sistēma -, un arī tie ir novecojuši. Tāpēc cietumi nolietojuma dēļ kļūst bīstami sabiedrībai, mazinās drošība pret bēgšanas gadījumiem, pieaug iespēja ieslodzītajiem kontaktēties ar noziedzīgiem grupējumiem, kas atrodas brīvībā. 3.Strauji pieaug notiesāto skaits, kam sods - brīvības atņemšana - jāizcieš slēgtā cietumā: 3.1.Personas, kas par sevišķi smagiem un smagiem noziegumiem notiesātas ar brīvības atņemšanu uz ilgu termiņu Pēdējos gados Latvijā vērojams smagu un sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu skaita pieaugums, tāpēc palielinās notiesāto skaits slēgtos cietumos. Saskaņā ar kriminālsodu izpildes tiesību normām šīs kategorijas notiesātie brīvības atņemšanas soda izciešanu uzsāk slēgtā cietumā. Slēgtajos cietumos notiesātie atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodeksa normām izvietojami atbilstoši soda izciešanas režīma pakāpei - atsevišķās kamerās, ko šobrīd nav iespējams izdarīt kameru trūkuma dēļ. Turklāt šiem notiesātajiem parasti tiek piespriesti ilgstoši brīvības atņemšanas soda termiņi. 3.2.Personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu uz mūžu Latvijā aizvien palielinās uz mūžu notiesāto personu skaits - tie pārsvarā ir gados jauni vīrieši (vidējais vecums - 35 gadi). Šai ieslodzīto kategorijai sods izpildāms īpašos apstākļos - viņi turami šķirti no pārējiem ieslodzītajiem. Laikposmā no 2000. līdz 2004.gadam (ieskaitot) ar brīvības atņemšanu uz mūžu notiesātas 20 personas. Kopumā Latvijas cietumos šo brīd atrodas 27personas, kam stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums par brīvības atņemšanu uz mūžu, kā arī deviņas personas, kuras ir iesniegušas apelāciju un viņām spriedums vēl nav stājies spēkā (kopā 36 personas). Varam secināt, ka tādu personu skaits, kuras notiesātas ar brīvības atņemšanu uz mūžu (un tādēļ nepieciešami īpaši soda izpildes un izciešanas apstākļi), vidēji piecos gados var pieaugt par 20 personām - tātad 2015.gadā Latvijā varētu būt aptuveni 77šādas personas. Šobrīd ieslodzījuma vietās ir iespējams izvietot 50 uz mūžu notiesātas personas. 4.Cietumiem trūkst telpu un darbinieku efektīvas ieslodzīto izglītības, resocializācijas un nodarbinātības sistēmas izveidei un uzturēšanai: 4.1.Ieslodzīto resocializācijas problēmas Cietums kā izolēta un kontrolējama vide ir ļoti efektīvi izmantojams tādu pasākumu īstenošanai, kas koriģē ieslodzītā personību, - resocializācijas programmām, atkarību ārstēšanai, uzvedības korekcijas pasākumiem, izglītībai, nodarbinātībai. Efektīva ieslodzīto uzvedības korekcija, novēršot izdarītā likumpārkāpuma cēloņus, būtiski mazina recidīva risku. Tas ļauj ietaupīt valsts līdzekļus, kuri nav jātērē personas uzturēšanai atkārtotas notiesāšanas gadījumā. 4.2.Ieslodzītās personas nevar nodarbināt Latvijas ieslodzījuma vietās šobrīd tikai 31,4% darbaspējīgo notiesāto ir nodarbināti. Pārējos nodarbināt nav iespējams darba vietu trūkuma dēļ (piemēram, nepieciešamas telpas, meistari). Nav valsts atbalsta subsidēto darba vietu izveidei ieslodzījuma vietās, kā arī nav atbalsta uzņēmējiem (nodokļu atvieglojumi), kuri varētu nodarbināt ieslodzītos. 4.3.Ieslodzīto izglītības iespējas cietumos ir ierobežotas Kopš 1990.gada izglītības pasākumiem cietumos netiek piešķirts pietiekams valsts finansējums. 4.4.Cietumu speciālistu skaits ir nepietiekams, tādēļ nav iespējams pilnā apjomā izpildīt normatīvajos aktos noteiktās funkcijas Latvijas ieslodzījuma vietās strādā 3126 speciālisti (darbinieki un speciālā civildienesta ierēdņi), kuriem jānodrošina, piemēram, cietumu apsardze un ieslodzīto uzraudzība, ieslodzīto medicīniskā aprūpe, ieslodzīto sadzīves un materiālo vajadzību nodrošināšana, garīgā aprūpe, apmācība, nodarbinātība. Speciālistu skaita attiecība pret ieslodzīto skaitu Latvijā ir 1:5, citās Eiropas valstīs šī attiecība ir 1:1 vai 1:2.