46. Article — Uzkrājumu ienākums

(1) Šīs nodaļas izpratnē uzkrājumu ienākums ir: 1) procenti, kas izmaksāti vai ieskaitīti kontā kredītiestādē par jebkāda veida parāda saistībām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav nodrošinātas ar hipotēku un vai tās dod tiesības piedalīties parādnieka peļņas sadalē, kā arī ienākums no valsts vai pašvaldības emitētiem vērtspapīriem un ienākums no obligācijām vai parādzīmēm, tajā skaitā prēmijas un balvas, kas piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm. Soda naudas, kas saņemtas par laikā neveiktajiem maksājumiem, neuzskata par procentiem; 2) procenti, kas uzkrāti vai kapitalizēti šā panta 1.punktā minēto parāda saistību pārdošanas, atmaksāšanas vai izpirkšanas rezultātā; 3) ienākums, kas rodas no procentu maksājumiem, ko tieši vai ar šā likuma 45.panta pirmās daļas 2.punktā minētās vienības starpniecību izmaksā: a) pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fonds vai arī tam līdzīgs fonds, kas izveidots dalībvalsts atkarīgajā vai saistītajā teritorijā, b) Eiropas Savienības dalībvalstīs izveidotas vienības, kas izmanto šā likuma 45.panta otrajā daļā noteikto izvēles iespēju un ir par to informējušas izmaksātāju, c) kopējo ieguldījumu uzņēmumi, kas izveidoti ārpus teritorijas, uz kuru attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums saskaņā ar tā 299.pantu, vai ārpus dalībvalstu atkarīgajām vai saistītajām teritorijām; 4) ienākums, kas gūts no šā punkta "a", "b" vai "c" apakšpunktā minēto fondu, vienību vai uzņēmumu akciju vai daļu pārdošanas, atmaksāšanas vai izpirkšanas, ja taksācijas periodā vai kalendārajā gadā pirms tā gada, kurā tiek gūts ienākums, darījumos, kas rada šā panta pirmās daļas 1.punktā minētās parāda saistības, vairāk nekā 25 procentus no aktīviem tieši vai netieši (ar citu Eiropas Savienības dalībvalstīs, to atkarīgajās vai saistītajās teritorijās izveidotu kopējo ieguldījumu uzņēmumu vai turpmāk minēto vienību starpniecību) iegulda: a) pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fonds vai arī tam līdzīgs fonds, kas izveidots dalībvalsts atkarīgajā vai saistītajā teritorijā, b) vienības, kuras atzītas par tādām, kas var izmantot šā likuma 45.panta otrajā daļā noteikto izvēles iespēju, c) kopējo ieguldījumu uzņēmumi, kas izveidoti ārpus teritorijas, uz kuru attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums saskaņā ar tā 299.pantu, vai ārpus dalībvalstu atkarīgajām vai saistītajām teritorijām. (2) Ja izmaksātāja rīcībā nav informācijas par to, kāda ienākuma daļa ir gūta no procentu maksājumiem, šā panta pirmās daļas 3. un 4.punkta piemērošanai ienākuma kopējā summa tiks uzskatīta par ienākumu no procentu maksājumiem. (3) Ja izmaksātāja rīcībā nav informācijas par to, kāda aktīvu daļa ir ieguldīta šā panta pirmās daļas 4.punktā minētajos darījumos, kas rada šā panta pirmās daļas 1.punktā minētās parāda saistības, akcijās vai daļās, tiek uzskatīts, ka ieguldītie aktīvi pārsniedz 25 procentus. Ja izmaksātājs nevar noteikt faktiskā īpašnieka gūtā ienākuma summu, tiek uzskatīts, ka šis ienākums atbilst peļņai no akciju vai daļu pārdošanas, atmaksāšanas vai izpirkšanas. (4) Ja šā panta pirmajā daļā minētais uzkrājumu ienākums tiek izmaksāts šā likuma 45.panta pirmās daļas 2.punktā minētajai vienībai vai tiek ieskaitīts kontā kredītiestādē, kura turētāja ir šā likuma 45.panta pirmās daļas 2.punktā minētā vienība, kas nav atzīta par tādu, kas var izmantot šā likuma 45.panta otrajā daļā noteikto izvēles iespēju, šis uzkrājumu ienākums tiek uzskatīts par attiecīgās vienības veikto uzkrājumu ienākuma maksājumu. Šīs daļas nosacījumus nepiemēro, ja šā likuma 45.panta pirmās daļas 2.punktā minētā vienība ir izveidota Latvijā un tās ieguldījumi darījumos, kas rada šā panta pirmās daļas 1.punktā minētās parāda saistības, nepārsniedz 15 procentus no šīs vienības aktīviem. (5) Šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minētais ienākums netiek uzskatīts par uzkrājumu ienākumu, ja šajos punktos minēto Latvijā izveidoto fondu vai vienību ieguldījumi darījumos, kas rada šā panta pirmās daļas 1.punktā minētās parāda saistības, nepārsniedz 15 procentus no šo fondu vai vienību aktīviem. (6) Līdz 2010.gada 31.decembrim obligācijas un citi tirgojamie parāda vērtspapīri, kuri pirmo reizi emitēti līdz 2001.gada 1.martam vai kuru sākotnējos emisijas prospektus līdz šim datumam reģistrējušas dalībvalstu uzraudzības institūcijas Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē vai uzraudzības institūcijas ārpus Eiropas Savienības dalībvalstīm, netiek uzskatīti par tādiem, kas rada parāda saistības šā panta pirmās daļas 1.punkta izpratnē, ja turpmākas šādu tirgojamu parāda vērtspapīru emisijas nenotiek 2002.gada 1.martā vai vēlāk. (7) Ja valsts vai šā likuma pielikumā minētā saistītā vienība, kura darbojas kā publiska institūcija vai kuras īpašais statuss atzīts ar starptautisku līgumu, 2002.gada 1.martā vai vēlāk veic šā panta sestajā daļā minēto tirgojamo parāda vērtspapīru turpmāku emisiju, visu šādu vērtspapīru emisiju, ko veido sākotnējā emisija un jebkura turpmāka emisija, uzskata par parāda saistību šā panta pirmās daļas 1.punkta izpratnē. Ja iepriekš minēto tirgojamo parāda vērtspapīru turpmāku emisiju 2002.gada 1.martā vai vēlāk veic cits emitents, šādu turpmāku emisiju uzskata par parāda saistību šā panta pirmās daļas 1.punkta izpratnē.