4. Article

Aizsardzības ministrijai izstrādāt un aizsardzības ministram līdz 2006.gada 31.decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par rīcības plāna izpildi. Ministru prezidents A.Kalvītis Aizsardzības ministra vietā - īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās J.Reirs (Ministru kabineta 2005.gada 18.maija rīkojums Nr.321) Rīcības plāna pārejai uz profesionālo militāro dienestu kopsavilkums Saskaņā ar Valdības deklarācijas par iecerēto darbību sadaļas "Aizsardzība" 4.punktu un Saeimā 2003.gada 13.novembrī apstiprināto Valsts aizsardzības koncepciju, kurā noteikta militārā dienesta profesionalizācijas ne­pie­ciešamība, kā arī Ministru kabineta 2003.gada 8.jūlija sēdes protokollēmumu "Par militārā dienesta profesionalizēšanu un atteikšanos no obligātā militārā die­nesta" Aizsardzības ministrija 2004.gada februārī iesniedza Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu "Par atteikšanos no obligātā militārā dienesta un pāreju uz profesionālo militāro dienestu" un tam pievienotu tiesību akta projektu. Šobrīd Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi rīcības plāna projektu pārejai uz pro­fesionālo militāro dienestu, nosakot pār­ejas veikšanai nepieciešamos pasākumus. Nacionālo bruņoto spēku profesionalizācijas mērķi ir: - nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku atbilstību mūsdienu draudu situācijai; - nodrošināt Latvijas - Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts - gatavību kolektīvai aizsardzībai alianses ietvaros un lielākas Nacionālo bruņoto spēku operatīvās spējas un kaujas gatavību dalībai starptautiskajās operācijās. Izstrādājot pārejas uz profesionāliem bruņotajiem spēkiem pamat­principus, kā arī lai veicinātu jauniešu interesi un rekrutēšanu un nodrošinātu kva­litatīvu dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos, jāveic neatliekamu pasā­kumu komplekss, kas ietver: - Nacionālo bruņoto spēku Rekrutēšanas un atlases centra pilnveidošanu, apvienojot to ar Aizsardzības ministrijas Militārā dienesta iesaukšanas centru; - sociālā atbalsta programmu izstrādi; - Nacionālo bruņoto spēku infrastruktūras attīstību; - Nacionālo bruņoto spēku aktīvās rezerves sistēmas izveidi; - Nacionālo bruņoto spēku militāro mācību sistēmu pārskatīšanu; - normatīvās bāzes pārskatīšanu; - sabiedrības informēšanas stratēģijas īstenošanu. Lai veiktu pāreju uz profesionālo militāro dienestu, laikposmā līdz 2008.gadam valsts budžetā katru gadu jāparedz Aizsardzības ministrijai papildus vidēji trīs miljoni latu (1.tabula). 1.tabula. Plānotie nepieciešamie finanšu līdzekļi no 2005. līdz 2008.gadam (latos)* 2005 2006 2007 2008 Personāla izmaksas 34401037 36955702 37322907 38622986 Papildu izmaksas rezerves personālam 0 463786 493613 493613 Sociālais atbalsts profesionālā militārā dienesta karavīriem 4757049 4989600 5158500 6782520 Dzīvojamā fonda celtniecība 0 1500000 1500000 1500000 Īres kompensāciju izmaksas profesionālā militārā dienesta karavīriem 1350000 4290000 4329000 4368000 Militārā dienesta iesaukšanas centra un rekrutēšanas izmaksas 1590284 1634158 1512380 1557752 Sabiedrības informēšana 80000 100000 110000 121000 KOPĒJĀS IZMAKSAS 42178370 49933246 50426400 53445871 Izmaksu pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu 158735 7754876 493154 3019471 * Sīkāks finanšu līdzekļu plānojums - rīcības plāna informatīvajā daļā. Nacionālo bruņoto spēku personāla pašreizējais un plānotais skaits atspoguļots 2.tabulā 2.tabula. Nacionālo bruņoto spēku personāla skaits 2005 2006 2007 2008 Obligātā militārā dienesta karavīri 1032 500 0 0 Profesionālā militārā dienesta karavīri 5339 5600 5700 5800 KOPĀ obligātā militārā dienesta un profesionālā militārā dienesta karavīri 6371 6100 5700 5800 Rezerves karavīri (Zemessardze) 11646 11646 11646 11646 PAVISAM 18017 17746 17346 17446 Problēmas risinājuma 1.variants Lai nodrošinātu ar dzīvojamo platību karavīrus, kuri rotācijas kārtībā dienesta interesēs tiks pārcelti uz citām vienībām, Aizsardzības ministrija plāno turpināt dzīvojamā fonda celtniecību, bet, lai radītu vienlīdzīgus apstākļus visiem karavīriem un novērstu potenciālu maldināšanu un ienākumu slēpšanu, plānots visiem karavīriem maksāt daļēju dzīvojamās telpas īres kompensāciju, sākot ar 2006.gada 1.janvāri. Šo pasākumu izmaksas iekļautas 1.tabulā un atsevišķi nodalītas 3.tabulā. Problēmas risinājuma 2.variants Alternatīvs variants ir - pārtraukt dzīvojamā fonda celtniecību un maksāt visiem profesionālā militārā dienesta karavīriem dzīvojamās telpas īres kompensāciju. Ņemot vērā inflāciju un cenu pieaugumu dzīvokļu tirgū, plānots, ka pakāpeniski pieaugs arī dzīvojamo telpu īres kompensācijas (4.tabula). Šajā gadījumā varētu uzskatīt, ka karavīriem pilnā apmērā tiek segtas dzīvojamo telpu īres izmaksas, taču, kā redzams tabulā, pirmajā gadā tas papildus prasītu divus miljonus latu. 3.tabula. Dzīvojamā fonda celtniecība un dzīvojamo telpu īres daļēja kompensācija profesionālā militārā dienesta karavīriem (latos) (Aizsardzības ministrijas piedāvātais variants) 2005 2006 2007 2008 Dzīvojamā fonda celtniecība 0 1500000 1500000 1500000 Īres kompensāciju izmaksas 1350000 4290000 4329000 4368000 4.tabula. Dzīvojamā fonda celtniecība un dzīvojamo telpu īres kompensācija profesionālā militārā dienesta karavīriem (latos) (alternatīvais variants) 2005 2006 2007 2008 Dzīvojamā fonda celtniecība 0 0 0 0 Īres kompensāciju izmaksas 1350000 5712000 6498000 7308000 Izmaiņas, salīdzinot ar Aizsardzības ministrijas piedāvāto variantu (3.tabula) 0 +1422000 +2178000 +2940000 Rīcības plānā noteiktie uzdevumi īstenojami Aizsardzības ministrijai piešķirtā valsts budžeta programmas "Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO" finansējuma ietvaros. Aizsardzības ministra vietā - īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās J.Reirs