2. Article — Faktiskā īpašnieka definīcija

1. Šī Līguma izpratnē "faktiskais īpašnieks" nozīmē jebkuru fizisko personu, kas saņem uzkrājumu ienākuma maksājumus, vai jebkuru fizisko personu, kuras labā tiek nodrošināts uzkrājumu ienākuma maksājums, izņemot, ja šāda persona var pierādīt, ka uzkrājumu ienākuma maksājums netika saņemts vai nodrošināts viņas pašas labā, tas ir, ja viņa: a) darbojas kā izmaksātājs šī Līguma 4.panta 1.daļas izpratnē; b) darbojas juridiskas personas — vienības, kuras peļņa tiek aplikta ar nodokli saskaņā ar vispārpieņemtiem komercdarbības aplikšanas ar nodokļiem noteikumiem, pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fonda, kas izveidots saskaņā ar direktīvas 85/611/EEK nosacījumiem vai līdzīga kolektīvo ieguldījumu fonda, kas izveidots Monserratā, vai šī līguma 4.panta 2.daļā minētās vienības labā, un pēdējā minētajā gadījumā atklāj tās vienības vārdu un adresi saimnieciskajai vienībai, kura veic uzkrājumu ienākuma maksājumu un pēdējā šo informāciju nodod tās līgumslēdzējas puses kompetentajai iestādei, kurā tā ir nodibināta; c) darbojas citas personas labā, kas ir faktiskais īpašnieks un atklāj izmaksātājam šī faktiskā īpašnieka identitāti. 2. Ja izmaksātāja rīcībā ir informācija, kas liecina par to, ka fiziskā persona, kas saņem uzkrājumu ienākuma maksājumu vai kuras labā uzkrājumu ienākuma maksājums ir nodrošināts, nav faktiskais īpašnieks, un, ja nav piemērojams ne šī panta 1.daļas a), ne b) punkts, tas veic visus nepieciešamos pasākums, lai noteiktu faktiskā īpašnieka identitāti. Ja izmaksātājs nevar noteikt faktiskā īpašnieka identitāti, viņš šo fizisko personu uzskatīs par faktisko īpašnieku.