4. Article — Izņēmuma gadījumi, kuros nodoklis netiek ieturēts

1. Britu Virdžīnu salas, ieturot nodokli saskaņā ar šī Līguma 2.pantu, paredz vienu vai abas turpmāk minētās procedūras, lai nodrošinātu faktiskā īpašnieka tiesības prasīt atbrīvojumu no nodokļa ieturējuma: a) kārtību, kas ļauj šī Līguma 6.pantā minētajam faktiskajam īpašniekam izvairīties no šī Līguma 2.pantā minētā nodokļa ieturēšanas, īpaši pilnvarojot savu izmaksātāju ziņot par uzkrājumu ienākuma maksājumiem tās līgumslēdzējas puses kompetentajai iestādei, kurā ir nodibināts izmaksātājs. Šāds pilnvarojums attiecas uz visiem uzkrājumu ienākuma maksājumiem, kurus šis izmaksātājs izmaksā to faktiskajam īpašniekam; b) kārtību, kura nodrošina, ka nodoklis netiek ieturēts, ja faktiskais īpašnieks uzrāda izmaksātājam līgumslēdzējas puses, kas ir viņa rezidences valsts nodokļu uzlikšanas vajadzībām, kompetentās iestādes uz viņa vārda izdotu apliecinājumu saskaņā ar šī panta otro daļu. 2. Pēc faktiskā īpašnieka pieprasījuma līgumslēdzējas puses kompetentā iestāde, kas ir tā rezidences valsts nodokļu uzlikšanas vajadzībām, izdod apliecinājumu, kurā norāda: (i) faktiskā īpašnieka vārdu, adresi un nodokļu vai personas identifikācijas numuru vai, ja tāda nav, dzimšanas datumu un vietu; (ii) izmaksātāja nosaukumu (vārdu, uzvārdu) un adresi; un (iii) faktiskā īpašnieka konta numuru vai, ja tāda nav, vērtspapīra identifikāciju. Šāds apliecinājums ir spēkā ne ilgāk par trim gadiem. Tas tiek izdots divu mēnešu laikā pēc šāda pieprasījuma iesniegšanas jebkuram faktiskajam īpašniekam, kas to pieprasa; tajā ir jābūt norādītam pieprasījuma datumam, kā arī izdošanas datumam un tas ir piemērojams attiecībā uz maksājumiem, kas veikti pēc pieprasījuma datuma. 3. Ja ir piemērojams šī panta pirmās daļas a) punkts, Britu Virdžīnu salu kompetentā iestāde, nodod šī Līguma 3.panta pirmajā daļā minēto informāciju Latvijas Republikas, kura ir faktiskā īpašnieka rezidences valsts, kompetentajai iestādei. Šāda informācijas nodošana notiek automātiski un vismaz vienu reizi gadā sešu mēnešu laikā pēc taksācijas gada beigām, kas noteikts attiecīgās līgumslēdzējas puses tiesību aktos, attiecībā uz visiem uzkrājumu ienākuma maksājumiem, kas veikti tajā gadā.