6. Article — Faktiskā īpašnieka definīcija

(1) Šī Līguma izpratnē "faktiskais īpašnieks" nozīmē jebkuru fizisko personu, kas saņem uzkrājumu ienākuma maksājumus, vai jebkuru fizisko personu, kurai tiek nodrošināts uzkrājumu ienākuma maksājums, izņemot, ja vien šāda persona var pierādīt, ka uzkrājumu ienākuma maksājums netika saņemts vai nodrošināts viņas pašas labā. Fiziskā persona nav faktiskais īpašnieks, ja viņa: a) darbojas kā izmaksātājs šī līguma 8.panta pirmās daļas izpratnē; b) darbojas juridiskas personas, vienības, kuras peļņa tiek aplikta ar nodokli saskaņā ar vispārpieņemtiem komercdarbības aplikšanas ar nodokļiem noteikumiem, pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fonda, kas izveidots saskaņā ar direktīvas 85/611/EEK nosacījumiem vai līdzīga kolektīvo ieguldījumu fonda, kas izveidots Britu Virdžīnu salās, vai šī Līguma 8.panta otrajā daļā minētās vienības labā, un pēdējā minētajā gadījumā atklāj šīs vienības nosaukumu un adresi saimnieciskajai vienībai, kura veic uzkrājumu ienākuma maksājumu un pēdējā šo informāciju nodod tās līgumslēdzējas puses kompetentajai iestādei, kurā tā ir nodibināta; vai c) darbojas citas fiziskas personas labā, kas ir faktiskais īpašnieks un atklāj izmaksātājam šī faktiskā īpašnieka identitāti. 2. Ja izmaksātāja rīcībā ir informācija, kas liecina par to, ka fiziskā persona, kas saņem uzkrājumu ienākuma maksājumu vai kuras labā uzkrājumu ienākuma maksājums ir nodrošināts, nav faktiskais īpašnieks, un, ja nav piemērojams ne šī panta pirmās daļas a), ne b) punkts, izmaksātājs veic visus nepieciešamos pasākums, lai noteiktu faktiskā īpašnieka identitāti. Ja izmaksātājs nevar noteikt faktisko īpašnieku, viņš šo fizisko personu uzskata par faktisko īpašnieku.