5. Article

Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 22.panta trešās daļas 3.punktu elektronisko sakaru pakalpojuma līgumā ir jāie­tver elektronisko sakaru pakalpojumu apmaksas kārtība un rēķina piegādes adrese. Bet Elektronisko sakaru likums neparedz iekļaut līgumā brīdinājuma par pakalpojuma pārtraukšanu nosūtīšanas adresi, kā arī nenosaka adresi, uz kādu brīdinājums būtu nosūtāms. Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 1.panta 22.punktā noteikto "lietotāja" definīciju lietotājs ir fiziska vai juridiska persona, kas pieprasa vai izmanto publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus. Iesniedzējs ir kapitālsabiedrība - juridiska persona (Komerclikuma 135.panta pirmā daļa), kura izmanto atbildētāja sniegtos elektronisko sakaru pakalpojumus (balss telefonijas pakalpojumus). Ministru kabineta 2001.gada 3.jūlija noteikumu Nr.298 "Kārtība, kādā pārtraucama sabiedrisko pakalpojumu sniegšana" 7.punkts paredz brīdināt lietotāju. Noteikumos nav noteikta prasība brīdinājumu par pakalpojumu pārtraukšanu nosūtīt uz pakalpojuma sniegšanas vietu vai uz kādu citu adresi. Komerclikuma 139.pantā noteikts, ka kapitālsabiedrības juridiskā adrese ir adrese, kurā atrodas kapitālsabiedrības vadība (kapitālsabiedrības sēdeklis). Tātad lietotājs - juridiska persona ir sasniedzama juridiskajā adresē. Turklāt saskaņā ar Komerclikuma 12.panta ceturto daļu, ja komersantam tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita korespondence uz komercreģistrā ierakstīto tā juridisko adresi, uzskatāms, ka komersants šos dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmis, ja nosūtītājs dokumentāri pierādījis, ka šāda nosūtīšana ir veikta. Līdz ar to brīdinājums par pakalpojumu pārtraukšanu lietotājam - juridiskai personai ir nosūtāms uz komercreģistrā ierakstīto juridisko adresi. Komisija ir secinājusi, ka normatīvie akti, kas regulē elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, nenosaka prasību elektronisko sakaru komersantam par elektronisko sakaru pakalpojumu pārtraukšanu sūtīt brīdinājumus ierakstīta sūtījuma veidā. Komisija savā darbībā saskaņā ar likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 5.pantu ievēro vienlīdzības principu. Līdz ar to Komisija nevar noteikt atsevišķam elektronisko sakaru komersantam savādākas prasības vai kārtību brīdinājuma par pakalpojuma pārtraukšanu nosūtīšanai nekā citiem elektronisko sakaru komersantiem, ja Komisijai šādas tiesības nav noteiktas normatīvajos aktos. Komisijai, izdodot administratīvo aktu, ir jāizvērtē lietderības apsvērums un jāievēro samērīguma princips. Tādējādi labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņu tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Komisija ir konstatējusi, ka iesniedzējs ir saņēmis atbildētāja brīdinājumu (iesniedzēja 2005.gada 22.februāra vēstule Nr. JP-2/2202). Atbildētājs 2005.gada 21.marta vēstulē Nr.17-4/03-124 un 2005.gada 13.maija vēstulē Nr.17-4/04-312 apliecina, ka brīdinājumi tiek nosūtīti sadarbībā ar Latvijas elektronisko pastu un pretenziju gadījumā, ja tiek apstrīdēts fakts par brīdinājuma saņemšanu, atbildētājs pieprasa Latvijas elektroniskajam pastam apstiprinājumu par vēstules saņemšanu no atbildētāja un tālāku nosūtīšanu adresātam un šāda informācija tiek glabāta trīs mēnešus. Līdz ar to nav saprotams labums, ko sabiedrība iegūtu, ja atbildētājam tiktu uzlikts pienākums nosūtīt brīdinājumu par pakalpojumu pārtraukšanu ierakstīta sūtījuma veidā. Komisija saskaņā ar Komisijas padomes 2004.gada 11.augusta lēmumu Nr.208 apstiprināto Strīdu izšķiršanas kārtības elektronisko sakaru nozarē 18.punktu piedāvā pusēm vienoties par izlīgumu. Iesniedzēja pārstāvis D.Čumovs Komisijas padomes 2005.gada 31.maija sēdē apstiprināja, ka uztur prasījumu un nepiekrīt vienoties par izlīgumu. Iesniedzējs lūdz atzīt atbildētāja rīcību par patvarīgu. Atbildētāja pārstāvis A.Kreilis Komisijas padomes sēdē 2005.gada 31.maija sēdē izteica viedokli, ka, nosūtot brīdinājumu par pakalpojuma pārtraukšanu, ir ievēroti normatīvie akti un līguma, kas noslēgts starp atbildētāju un iesniedzēju, nosacījumi. Atbildētājs neuzskata, ka ir pārkāpis normatīvo aktu prasības savā darbībā. Atbildētājs attiecībā uz iespēju vienoties par izlīgumu paskaidroja, ka nav saprotams, kāds izlīguma variants apmierinātu iesniedzēju. Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 3.jūlija noteikumu Nr.298 "Kārtība, kādā pārtraucama sabiedrisko pakalpojumu sniegšana" 7.punktu, Komisijas padomes 2004.gada 11.augusta lēmumu Nr.208 apstiprināto Strīdu izšķiršanas kārtības elektronisko sakaru nozarē 22.punktu un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 6.pantu, 13.pantu, 63.panta pirmās daļas 3.punktu, 66.panta pirmo daļu, likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 5.pantu, 9.panta otro daļu, 32.panta pirmo daļu, Elektronisko sakaru likuma 8.panta otro daļu, Pārejas noteikumu 4.punktu, padome nolemj: