22. Article
Zosēni
Vēja raksturlielumi
I
II
III
IV
V
VI
VII
VIII
IX
X
XI
XII
Gads
Novērojumu
periods
ātr.
br.
ātr.
br.
ātr.
br.
ātr.
br.
ātr.
br.
ātr.
br.
ātr.
br.
ātr.
br.
ātr.
br.
ātr.
br.
ātr.
br.
ātr.
br.
ātr.
br.
Maksimālais
vēja ātrums
no 2 min. vidējiem
20*
12
14*
17
12
17*
12*
12
17*
18
17*
17*
20
V 1945-I 1976
no 10 min. vidējiem
11
10
10
10
11
10
10
8
10
11
10
10
11
II 1976-XII 2003
Maksimālā vēja brāzma
21
21
24
20
20
23
18
20
22
24
23
21
24
VII 1959-XII 2003
* Maksimālais vēja ātrums novērots laikposmā, kad vēja brāzmu novērojumi vēl netika veikti.";
1.5. papildināt 1.pielikuma 15.tabulu ar 1.1 un 1.2 attēlu šādā redakcijā:
"
";
1.6. papildināt 1.pielikumu ar 16.1, 16.2, 16.3 un 16.4 tabulu šādā redakcijā:
"16.1 tabula
Sniega slodzes uz zemes virsmas raksturīgā vērtība sk ar varbūtību 0,02 (reizi 50 gados), kN/m2
Nr.
p.k.
Vieta
Vērtība
Nr.
p.k.
Vieta
Vērtība
1.
Ainaži
1,1
17.
Praviņi
1,2
2.
Alūksne
2,1
18.
Priekuļi
1,6
3.
Bauska
1,4
19.
Rēzekne
1,7
4.
Carnikava
1,2
20.
Rucava
1,1
5.
Dagda
1,7
21.
Rūjiena
1,6
6.
Daugavpils
1,5
22.
Saldus
1,4
7.
Dobele
1,2
23.
Sigulda
1,7
8.
Gaiziņkalns
2,8
24.
Sīļi
1,5
9.
Gulbene
1,6
25.
Skrīveri
1,6
10.
Kuldīga
1,3
26.
Smiltene
1,6
11.
Liepāja
1,1
27.
Stende
1,5
12.
Lubāna
1,7
28.
Valmiera
1,5
13.
Mērsrags
1,1
29.
Vārdava
1,3
14.
Nereta
1,6
30.
Viļaka
1,6
15.
Pāvilosta
1,1
31.
Zīlāni
1,7
16.
Pļaviņas
1,7
32.
Zosēni
1,8
16.2 tabula
Ārkārtējās sniega slodzes uz zemes virsmas vērtība sAd, kN/m2 (ārkārtējās sniega slodzes koeficienta Cesl vērtība ir 2,0)
Nr.
p.k.
Vieta
Vērtība
Nr.
p.k.
Vieta
Vērtība
1.
Ainaži
2,2
17.
Praviņi
2,4
2.
Alūksne
4,2
18.
Priekuļi
3,2
3.
Bauska
2,8
19.
Rēzekne
3,4
4.
Carnikava
2,4
20.
Rucava
2,2
5.
Dagda
3,4
21.
Rūjiena
3,2
6.
Daugavpils
3,0
22.
Saldus
2,8
7.
Dobele
2,4
23.
Sigulda
3,4
8.
Gaiziņkalns
5,6
24.
Sīļi
3,0
9.
Gulbene
3,2
25.
Skrīveri
3,2
10.
Kuldīga
2,6
26.
Smiltene
3,2
11.
Liepāja
2,2
27.
Stende
3,0
12.
Lubāna
3,4
28.
Valmiera
3,0
13.
Mērsrags
2,2
29.
Vārdava
2,6
14.
Nereta
3,2
30.
Viļaka
3,2
15.
Pāvilosta
2,2
31.
Zīlāni
3,4
16.
Pļaviņas
3,4
32.
Zosēni
3,6
16.3 tabula
Ziemas perioda maksimālās sniega slodzes variācijas koeficients V
Nr.
p.k.
Vieta
Vērtība
Nr.
p.k.
Vieta
Vērtība
1.
Ainaži
0,54
17.
Praviņi
0,46
2.
Alūksne
0,35
18.
Priekuļi
0,55
3.
Bauska
0,60
19.
Rēzekne
0,51
4.
Carnikava
0,61
20.
Rucava
0,69
5.
Dagda
0,43
21.
Rūjiena
0,58
6.
Daugavpils
0,57
22.
Saldus
0,59
7.
Dobele
0,53
23.
Sigulda
0,45
8.
Gaiziņkalns
0,40
24.
Sīļi
0,61
9.
Gulbene
0,47
25.
Skrīveri
0,50
10.
Kuldīga
0,62
26.
Smiltene
0,47
11.
Liepāja
0,69
27.
Stende
0,57
12.
Lubāna
0,56
28.
Valmiera
0,54
13.
Mērsrags
0,66
29.
Vārdava
0,64
14.
Nereta
0,53
30.
Viļaka
0,54
15.
Pāvilosta
0,60
31.
Zīlāni
0,54
16.
Pļaviņas
0,60
32.
Zosēni
0,47
16.4 tabula
Sniega slodzes uz zemes virsmas raksturīgā vērtība ar varbūtību vienu reizi 150 gados, kN/m2
Nr.
p.k.
Vieta
Vērtība
Nr.
p.k.
Vieta
Vērtība
1.
Ainaži
1,3
17.
Praviņi
1,4
2.
Alūksne
2,4
18.
Priekuļi
1,9
3.
Bauska
1,7
19.
Rēzekne
2,0
4.
Carnikava
1,4
20.
Rucava
1,4
5.
Dagda
2,0
21.
Rūjiena
2,0
6.
Daugavpils
1,8
22.
Saldus
1,7
7.
Dobele
1,4
23.
Sigulda
2,0
8.
Gaiziņkalns
3,2
24.
Sīļi
1,8
9.
Gulbene
1,9
25.
Skrīveri
1,9
10.
Kuldīga
1,6
26.
Smiltene
1,9
11.
Liepāja
1,4
27.
Stende
1,8
12.
Lubāna
2,1
28.
Valmiera
1,8
13.
Mērsrags
1,3
29.
Vārdava
1,6
14.
Nereta
1,9
30.
Viļaka
1,9
15.
Pāvilosta
1,3
31.
Zīlāni
2,0
16.
Pļaviņas
2,0
32.
Zosēni
2,1"
1.7. izteikt 2.pielikuma 13.punktu šādā redakcijā:
"13. 13., 14. un 15.tabulā ietverta vēja horizontālā komponente, raksturojot to ar virzienu, ātrumu un brāzmainumu. Vēja virziens ir tā debess puse, no kuras pūš vējš. Vēja ātrums ir vidējais vēja ātrums kādā nelielā laikposmā (parasti 2 vai 10 minūtēs). Maksimālās brāzmas ir vislielākais momentānais vēja ātrums.
13. un 14.tabulas dati aprēķināti par VMO noteikto 30 gadu periodu (1961.-1990.), 15.tabulas dati - par visu periodu, kādā iegūti katras stacijas reprezentatīvie dati.
Vēja novērojumus meteoroloģiskajās stacijās veic 10-12 m augstumā no zemes. 15.tabulā minētais mēnešu un gada maksimālais vēja ātrums un maksimālās vēja brāzmas par visu attiecīgo novērojumu periodu (līdz 2003.gadam ieskaitot) noteiktas katras stacijas un katra vēja ātruma mērinstrumenta faktiskajā atrašanās vietā un augstumā.";
1.8. papildināt būvnormatīva 2.pielikumu ar 14.1 un 14.2 punktu šādā redakcijā:
"14.1 1.1 attēls. Fundamentālā vēja pamatātruma vērtība katrā novērojumu punktā noteikta, izmantojot informāciju par katra gada maksimālo vidējo vēja ātrumu 10 minūšu laikposmā neatkarīgi no vēja virziena un gadalaika. Katra gada maksimālā vēja ātruma vērtība pārrēķināta 10 metru augstumam virs līdzena, atklāta lauku apvidus ar teritorijas nelīdzenuma garumu zo 0,05 m. Pārrēķins veikts atbilstoši Pasaules Meteoroloģijas organizācijas ieteiktajai metodikai. Vēja pamatātrums ar varbūtību 0,02 (reizi 50 gados) aprēķināts, izmantojot Gumbela varbūtību sadalījumu.
14.2 1.2 attēls. Vēja spiediena pamatvērtības noteiktas saskaņā ar standartā LVS EN 1991-1-4 minēto 4.1. un 4.10.formulu. Virziena faktora cdir, gadalaika faktora cseason vērtība saskaņā ar standarta LVS EN 1991-1-4 ieteikumiem ir 1,0. Gaisa blīvuma vērtība saskaņā ar minētā standarta ieteikumiem ir 1,25 kg/m3.";
1.9. papildināt būvnormatīva 2.pielikumu ar 15.1, 15.2, 15.3 un 15.4 punktu šādā redakcijā:
"15.1 16.1, 16.2, 16.3 un 16.4 tabulā un 2.1 un 2.2 attēlā minētie sniega slodžu uz zemes virsmas un ar tām saistītās statistiskās informācijas aprēķini veikti 32 novērojumu punktos visās Latvijas klimatiskajās zonās, izmantojot vienotus 54 ziemas periodu datus (no 1950.-1951.gada ziemas līdz 2003.-2004.gada ziemai). Katrā novērojumu punktā sniega slodžu aprēķinam izmantoti dati par katra ziemas perioda maksimālo ūdens daudzumu sniega segā, kas iegūti, uzmērot sniega segu lauka maršrutā. Aprēķins veikts, izmantojot Gumbela varbūtību sadalījumu.
15.2 16.2 tabulā un 2.2 attēlā minētās iespējamās ārkārtējās sniega slodzes vērtības uz zemes virsmas visos 32 novērojumu punktos aprēķinātas kā slodzes, kas izveidotos ikdienas novērojumos konstatētajai līdz šim visbiezākajai sniega segai ar vislielāko sniega segas tilpumsvaru, kas raksturīgs mitram sniegam (standarta LVS EN 1991-1-3 "Eirokodekss 1 - Iedarbes uz būvēm. -
1-3 daļa: Vispārējās iedarbes - Sniega slodzes" E pielikuma E.1.tabula). Praktiski visos Latvijas klimatiskajos rajonos šādi aprēķinātās sniega slodzes ir 1,8-2 reizes lielākas par sniega slodzes uz zemes virsmas raksturīgajām vērtībām (ar varbūtību reizi 50 gados). Tādējādi Latvijas apstākļos visos tās klimatiskajos rajonos var lietot standarta LVS EN 1991-1-3 4.3.apakšpunktā ieteikto ārkārtējās sniega slodzes koeficienta vērtību 2,0.
15.3 Saskaņā ar standarta LVS EN 1991-1-3 D pielikumu, izmantojot formulu D.1., sniega slodzes uz zemes virsmas var koriģēt, lai tās atbilstu raksturīgajām vērtībām jebkurā atkārtošanās periodā, kas atšķiras no sniega slodzes raksturīgās vērtības ar varbūtību 0,02 (reizi 50 gados). Atbilstošus aprēķinus var veikt, izmantojot 16.3 tabulā minēto informāciju par ziemas perioda maksimālās sniega slodzes variācijas koeficientu katram novērojumu punktam.
15.4 16.4 tabulā ir sniegta informācija par sniega slodzes uz zemes virsmas raksturīgajām vērtībām ar varbūtību reizi 150 gados. Šāds laikposms atbilst dzīvojamo māju, to konstrukcijas elementu, apdares (arī jumta nesošo elementu) visilgākajam vidējam kalpošanas laikam. Aprēķins veikts, izmantojot Gumbela varbūtību sadalījumu."
asbuilding-codeconstructioninvoicejoint-stocktax-authorityvid