45. Article

(1) Dabasgāzes sadales sistēmas operators papildus šā likuma 15.pantā noteiktajam ir atbildīgs par: 1) dabasgāzes sadales sistēmas darbību, tās tehnisko ekspluatāciju un attīstību; 2) dabasgāzes saņemšanu no dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un transportēšanu līdz enerģijas lietotājiem; 3) iespējamo avāriju lokalizāciju un likvidāciju dabasgāzes sadales sistēmā un avārijas dienestu; 4) informācijas sniegšanu enerģijas lietotājiem par nosacījumiem, kas jāievēro, lai pieslēgtos dabasgāzes sadales sistēmai vai to lietotu. (2) Ja dabasgāzes sadales sistēmas operators ir vertikāli integrēta energoapgādes komersanta sastāvā, šis operators ir atsevišķa kapitālsabiedrība ar patstāvīgas juridiskās personas statusu un nošķirts no dabasgāzes tirdzniecības vai cita veida komercdarbības (kas nav energoapgāde). (3) Šā panta otrajā daļā minētā dabasgāzes sadales sistēmas operatora neatkarības nodrošināšanai ievērojami šādi nosacījumi: 1) personas, kuras atbild par dabasgāzes sadales sistēmas operatora vadību, nedrīkst iesaistīties integrētā dabasgāzes komersanta struktūrās, kas tieši vai netieši ir atbildīgas par dabasgāzes pārvadi un tirdzniecību; 2) jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka personas, kuras atbild par dabasgāzes sadales sistēmas operatora vadību, varētu rīkoties neatkarīgi; 3) dabasgāzes sadales sistēmas operatoram ir tiesības pieņemt lēmumus neatkarīgi no vertikāli integrētā energoapgādes komersanta attiecībā uz aktīviem, kas vajadzīgi dabasgāzes sadales tīkla ekspluatācijai, uzturēšanai vai attīstībai. Tas neliedz vertikāli integrētā energoapgādes komersantā izveidot attiecīgus koordinācijas mehānismus, lai nodrošinātu valdošā komersanta ekonomisko tiesību aizsardzību attiecībā uz atkarīgā komersanta rīcībā esošo aktīvu atdevi; 4) dabasgāzes sadales sistēmas operators izstrādā atbilstības programmu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veikti, lai nepieļautu diskriminējošu rīcību, un kas nodrošina atbilstošu kontroli pār tās ievērošanu. Programma paredz konkrētus darbinieku pienākumus, kas veicami, lai sasniegtu šo mērķi. Dabasgāzes sadales sistēmas operators iesniedz regulatoram gada ziņojumu par veiktajiem pasākumiem un šo ziņojumu publisko savā interneta mājas lapā. (4) Šā panta otrās daļas prasības nav attiecināmas uz integrētajiem dabasgāzes sadales sistēmas operatoriem, kuri sniedz sistēmas pakalpojumus mazāk nekā 100000 lietotāju. 45.1 pants Šā likuma 43.panta otrās daļas un 45.panta otrās daļas noteikumi neliedz veidot apvienotu dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas un sadales sistēmas operatoru, kas nodarbojas ar dabasgāzes pārvadi, uzglabāšanu, sadali un juridiski ir nošķirts no komersanta, kas nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību, kā arī atbilst šādiem kritērijiem: 1) personas, kuras atbild par apvienotā dabasgāzes sistēmas operatora vadību, nedrīkst iesaistīties integrētā dabasgāzes komersanta struktūrās, kas tieši vai netieši ir atbildīgas par dabasgāzes piegādi ikdienā; 2) jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka personas, kuras atbild par apvienotā dabasgāzes sistēmas operatora vadību, varētu rīkoties neatkarīgi; 3) apvienotajam dabasgāzes sistēmas operatoram ir tiesības pieņemt lēmumus neatkarīgi no integrētā gāzes uzņēmuma attiecībā uz aktīviem, kas vajadzīgi tīkla ekspluatācijai, uzturēšanai vai attīstībai. Tas neliedz izveidot attiecīgus koordinācijas mehānismus, lai nodrošinātu valdošā komersanta ekonomisko tiesību aizsardzību attiecībā uz atkarīgā komersanta rīcībā esošo aktīvu atdevi; 4) apvienotais dabasgāzes sistēmas operators izstrādā atbilstības programmu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veikti, lai nepieļautu diskriminējošu rīcību, un kas nodrošina atbilstošu kontroli pār tās ievērošanu. Programma paredz konkrētus darbinieku pienākumus, kas veicami, lai sasniegtu šo mērķi. Apvienotais dabasgāzes sistēmas operators iesniedz regulatoram gada ziņojumu par veiktajiem pasākumiem un šo ziņojumu publisko savā interneta mājas lapā. 45.2 pants (1) Balansu dabasgāzes apgādes sistēmā nodrošina dabasgāzes pārvades sistēmas operators. Enerģijas lietotājam, kam ir tiešais pieslēgums dabasgāzes pārvades sistēmai, un dabasgāzes sadales sistēmas operatoriem balansēšanas pakalpojumu sniedz dabasgāzes pārvades sistēmas operators. Enerģijas lietotājam, kam ir tiešais pieslēgums dabasgāzes sadales sistēmai, un citiem dabasgāzes sadales sistēmas operatoriem balansēšanas pakalpojumu sniedz attiecīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators. (2) Katrs lietotājs, kurš ir tirgus dalībnieks, un katrs dabasgāzes sadales sistēmas operators slēdz līgumu ar attiecīgo dabasgāzes sistēmas operatoru par balansējošās dabasgāzes piegādi, nodrošinot sistēmā ievadītās un patērētās enerģijas līdzsvaru jebkurā laikā. (3) Dabasgāzes sistēmas operatori veic balansēšanas aprēķinus saskaņā ar sistēmas operatoru izstrādātajiem un regulatora apstiprinātajiem noteikumiem pārskatāmi un nepieļaujot diskrimināciju attiecībā uz visiem balansēšanas pakalpojuma saņēmējiem. Enerģijas lietotājam, kurš ir tirgus dalībnieks, un sadales tīklu operatoriem ir pienākums apmaksāt balansēšanas pakalpojumu, kura piegādes apjoma noteikšana balstās uz dabasgāzes pārvades un sadales operatoru datiem. (4) Balansēšanas aprēķini tiek veikti, pamatojoties uz noteiktā laika periodā veikto gāzes piegādes darījumu uzskaiti, lai noteiktu balansējošās dabasgāzes apjomu. Balansēšanas aprēķiniem ir jābūt pieejamiem darījumā iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, nepārkāpjot to komercnoslēpumu aizsardzību. (5) Enerģijas lietotājs sniedz dabasgāzes sistēmas operatoram informāciju, kas pamatoti nepieciešama balansēšanas uzturēšanai un aprēķinu veikšanai. (6) Lai nodrošinātu maksājumus par balansēšanas pakalpojumu, dabasgāzes sistēmas operators var pieprasīt no enerģijas lietotājiem garantijas saskaņā ar šīs sistēmas operatora izstrādātajiem un regulatora apstiprinātajiem kritērijiem un kārtību šādu garantiju pieprasīšanai. 45.3 pants (1) Ja vertikāli integrēts energoapgādes komersants ir nonācis vai uzskata, ka nonāks nopietnās ekonomiskās un finansiālās grūtībās sakarā ar fiksēta maksājuma apjoma līguma saistībām, ko tas uzņēmies vienā vai vairākos gāzes iepirkšanas līgumos, šis komersants var iesniegt regulatoram pieteikumu par pagaidu atkāpes piešķiršanu no šā likuma 6.panta pirmajā daļā un 42.1panta trešajā daļā noteiktajiem pienākumiem. Pieteikums iesniedzams nekavējoties - tūlīt pēc pieejas atteikuma. Komersants pieteikumam pievieno visu nepieciešamo informāciju, kas pamato un raksturo ekonomiskās un finansiālās grūtības sakarā ar fiksēta maksājuma apjoma līguma saistībām, kā arī viņa centienus tās atrisināt. Regulators likumā noteiktajā kārtībā izvērtē komersanta iesniegto pieteikumu un, ja nav iespējami citi risinājumi, piešķir pagaidu atkāpi. Regulators nevar piešķirt pagaidu atkāpi, ja komersanta gāzes pārdošanas apjomi nav mazāki par fiksēta maksājuma apjoma līgumos noteiktajiem gāzes pirkšanas apjomiem vai ja var pielāgot attiecīgo gāzes iepirkšanas fiksēta maksājuma apjoma līgumu. Pieņemot lēmumu par atkāpes piešķiršanu, regulators ņem vērā šādus kritērijus: 1) nepieciešamība izpildīt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības un garantēt gāzes apgādes drošumu; 2) komersanta stāvoklis gāzes tirgū un konkurences stāvoklis šajā tirgū; 3) to ekonomisko un finansiālo grūtību apjoms, ar kurām sastapies komersants vai enerģijas lietotāji; 4) fiksētā maksājuma apjoma viena vai vairāku līgumu parakstīšanas datumi un darbības termiņi un tas, cik lielā mērā tie ļauj paredzēt izmaiņas gāzes tirgū; 5) komersanta centieni atrisināt problēmu; 6) vai un cik lielā mērā komersants, ņemot vērā visus apstākļus un esošo situāciju, varēja paredzēt nopietnu finansiālu un ekonomisku grūtību rašanos, uzņemoties fiksēta maksājuma apjoma līguma saistības; 7) attiecīgo sistēmu saistības pakāpe ar citām sistēmām un šo sistēmu savstarpējā savietojamība; 8) ietekme, kādu atkāpes piešķiršana atstās uz Eiropas Savienības iekšējā dabasgāzes tirgus netraucētu darbību un konkurences sekmēšanu tajā, kā arī komersanta dabasgāzes iepirkuma alternatīvas Eiropas Savienības iekšējā dabasgāzes tirgū un ārpus tā. (2) Regulators nevar atzīt komersanta finansiālo un ekonomisko grūtību pastāvēšanu, ja komersanta gāzes pārdošanas apjomi nav mazāki par fiksēta maksājuma apjoma līgumos noteiktajiem gāzes pirkšanas apjomiem vai ja var pielāgot attiecīgo gāzes iepirkšanas fiksēta maksājuma apjoma līgumu. (3) Energoapgādes komersants var iesniegt regulatoram pieteikumu par pagaidu atkāpes piešķiršanu no šā likuma 6.panta pirmajā daļā un 42.1panta trešajādaļā noteikto pienākumu attiecināšanas uz: 1) jauniem starpvalstu savienojumiem un jaunām dabasgāzes krātuvēm; 2) esošajiem starpvalstu savienojumiem un dabasgāzes krātuvēm, ja to jauda tiek būtiski palielināta, kā rezultātā tiek attīstīti jauni gāzes piegādes avoti. (4) Regulators var pieņemt lēmumu par atkāpes piešķiršanu, ja: 1) veiktās investīcijas uzlabo konkurenci un piegāžu drošumu gāzes apgādes jomā; 2) investīcijas netiktu veiktas, ja netiktu piešķirtas atkāpes; 3) starpvalstu savienojumi un dabasgāzes krātuves ir tādas personas īpašumā, kas vismaz juridiski ir nošķirta no sistēmas operatoriem, kuru sistēmās tie tiks ierīkoti; 4) starpvalstu savienojumu un dabasgāzes krātuvju lietotāji maksā par to izmantošanu." 20. Izteikt 46.panta pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Siltumapgādi veic energoapgādes komersanti enerģijas lietotāju nodrošināšanai ar siltumenerģiju ēku un būvju apsildei, ventilācijai (vēdināšanai) un karstā ūdens sagatavošanai enerģijas lietotājiem optimālākajā veidā, ievērojot ekonomiskos, sociālos, vides aizsardzības un kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumus. Kārtību, kādā energoapgādes komersanti piegādā un enerģijas lietotāji lieto siltumenerģiju, nosaka Ministru kabinets." 21. Izteikt 51.panta otro daļu šādā redakcijā: "(2) Pašvaldības savas administratīvās teritorijas attīstības plāna ietvaros, ņemot vērā vides aizsardzības un kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumus, kā arī vietējo energoresursu izmantošanas iespējas un izvērtējot siltumapgādes drošumu un ilgtermiņa robežizmaksas, var noteikt siltumapgādes attīstību, saskaņojot to ar regulatoru." 22. Izteikt 61.pantu šādā redakcijā: "61. pants Sistēmas operatoram un energoapgādes komersantam, kura licences darbības zona skar pašvaldības administratīvo teritoriju, ir pienākums informēt attiecīgo pašvaldību - pilsētas vai novada domi (pagasta padomi) - par enerģijas piegādes traucējumiem vai par to iespēju." 23. Izteikt 62.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā: "(2) Vietējo enerģētisko krīzi izsludina attiecīgā pašvaldība - pilsētas vai novada dome (pagasta padome), kuras administratīvo teritoriju skar enerģētiskā krīze. (3) Par vietējās enerģētiskās krīzes izsludināšanu pilsētas vai novada domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs nekavējoties ziņo par pašvaldībām un par enerģētiku atbildīgajiem ministriem." 24. Izteikt 70.pantu šādā redakcijā: "70. pants (1) Pašvaldības enerģētiskās krīzes centru izveido pilsētas vai novada dome (pagasta padome), un centrā ietilpstošās personas sasauc pilsētas vai novada domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs ne vēlāk kā četru stundu laikā pēc vietējās enerģētiskās krīzes izsludināšanas. (2) Vairākas pašvaldības, kuras vienlaikus skar enerģētiskā krīze, var koordinēt šo pašvaldību enerģētiskās krīzes centru darbību vai izveidot vienotu pašvaldību enerģētiskās krīzes centru, kurā ietilpstošās personas sasauc pēc attiecīgo pašvaldību - pilsētas vai novada domes (pagasta padomes) - priekšsēdētāju kopīgas vienošanās, pieaicinot atbildīgas pašvaldību amatpersonas, vides aizsardzības speciālistus un energoapgādes komersantu pārstāvjus." 25. Papildināt 71.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: "(3)Valsts enerģētiskās krīzes laikā elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram ir tiesības dot rīkojumus elektroenerģijas ražotājiem par ģenerējošās jaudas izmaiņām tehnisko iespēju robežās vai to pilnīgu apturēšanu." 26. Izteikt 72.pantu šādā redakcijā: "72. pants Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā komersanti, kuriem noteiktā kārtībā ir izsniegtas licences komercdarbībai ar naftas produktiem (degvielu), un komersanti, kas ieved savam patēriņam naftas produktus, izveido un uzglabā naftas un naftas produktu rezerves, lai enerģētiskās krīzes periodos tiktu nodrošināta apgāde ar naftu un naftas produktiem." 27. Papildināt likumu ar 72.1pantu šādā redakcijā: "72.1 pants Ministru kabinets nosaka valsts īpašumā esošo naftas produktu rezervju apjomu un kārtību, kādā tās izveidojamas, uzglabājamas un izmantojamas enerģētiskās krīzes periodā." 28. Izteikt 82.panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā: "(1) Energoapgādes komersantu, kā arī tādu komersantu, kuri veic komercdarbību, kas ietver siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu, iepirkšanu, pārvadi, sadali vai realizāciju, bet kuriem šīs komercdarbības veikšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem licence nav nepieciešama, objektu un enerģijas lietošanas iekārtu un ietaišu valsts tehnisko uzraudzību un kontroli veic Valsts energoinspekcija, kuras pienākumi ir šādi:". 29. Papildināt likumu ar 84.1pantu šādā redakcijā: "84.1 pants (1) Regulators apstiprina sistēmas operatora izstrādātos dabasgāzes sistēmas pieslēguma noteikumus, kuriem jābūt objektīvi pamatotiem, ekonomiski attaisnotiem, taisnīgiem, vienlīdzīgiem un atklātiem. Sistēmas operators regulatora noteiktajā laikā iesniedz regulatoram priekšlikumus par dabasgāzes sistēmas pieslēguma noteikumiem. (2) Dabasgāzes apgādē papildus šajā likumā un likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajam regulators uzrauga: 1) starpvalstu savienojumu jaudu vadības un sadales noteikumus sadarbībā ar to dalībvalstu attiecīgo iestādi vai iestādēm, ar kurām ir šāds starpvalstu savienojums; 2) visas darbības un metodes, ko sistēmu operatori pielieto sistēmas jaudas pārslodzes vadībai Latvijas dabasgāzes apgādes sistēmā; 3) sistēmu operatoru laika patēriņu pieslēgumu un remontdarbu veikšanai; 4) sistēmu operatoru publicēto informāciju par starpvalstu savienojumiem, tīklu izmantošanu un sistēmu jaudas sadalījumu starp ieinteresētajām pusēm; 5) grāmatvedības nodalīšanu atbilstoši šā likuma 12.pantā noteiktajai kārtībai; 6) šajā likumā noteikto pārvades, sadales un dabasgāzes krātuves operatoru pienākumu izpildi; 7) dabasgāzes tirgus pārskatāmību un konkurences līmeni tajā; 8) šā panta pirmajā daļā noteikto sistēmas pieslēguma noteikumu izpildi. (3) Regulators reizi gadā publicē ziņojumu par šā panta otrajā daļā noteikto dabasgāzes apgādes sistēmas darbības aspektu uzraudzības rezultātiem." 30. Izteikt 88.pantu šādā redakcijā: "88. pants Enerģijas patērētāju tiesību un interešu aizsardzību veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izskata strīdus likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajā kārtībā." 31. Izslēgt 89.pantu. 32. Papildināt pārejas noteikumus ar 10., 11., 12., 13., 14. un 15.punktu šādā redakcijā: "10. Ministru kabinets izdod šā likuma 24.panta 1.2daļā, 42.1panta pirmajā daļā, 43.1panta otrajā daļā, 46.panta pirmajā daļā un 72.1pantā paredzētos noteikumus līdz 2006.gada 1.janvārim. 11. Regulators izdod šā likuma 12.panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus līdz 2006.gada 1.janvārim. 12. Regulators izdod šā likuma 42.2panta otrajā daļā paredzētos noteikumus sešu mēnešu laikā no šā panta spēkā stāšanās dienas. 13. Šā likuma 84.1panta pirmajā daļā minētie pieslēguma noteikumi iesniedzami regulatoram apstiprināšanai piecu mēnešu laikā no šā panta spēkā stāšanās dienas. 14. Šā likuma 15.panta septītajā daļā minētie sistēmas lietošanas noteikumi un dabasgāzes krātuves lietošanas noteikumi, 45.2panta trešajā un sestajā daļā minētie balansēšanas aprēķinu noteikumi un garantiju pieprasīšanas kritēriji un kārtība iesniedzami regulatoram apstiprināšanai piecu mēnešu laikā no attiecīgo tiesību normu spēkā stāšanās dienas. 15. Šā likuma 15.panta piektās un septītās daļas, 42.panta, 42.1panta trešās un ceturtās daļas, 42.2panta, 43.panta otrās un trešās daļas, 45.panta otrās, trešās un ceturtās daļas, 45.1panta, 45.2panta otrās, trešās, ceturtās, piektās un sestās daļas, 45.3panta spēkā stāšanās laiku un kārtību nosaka ar īpašu likumu." 33. Papildināt likumu ar informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu: "Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26.jūnija direktīvas 2003/55/EK par dabasgāzes tirgus kopīgiem noteikumiem un direktīvas 98/30/EK atcelšanu." Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 26.maijā. Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga Rīgā 2005.gada 15.jūnijā