55. Article

Finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšana un to izslēgšana no regulētā tirgus (1) Tirgus organizētājs var apturēt finanšu instrumentu tirdzniecību vai izslēgt finanšu instrumentus no regulētā tirgus, ja attiecīgo finanšu instrumentu regulāra tirdzniecība kļūst neiespējama vai tiek apdraudētas ieguldītāju intereses. (2) Ja tirgus organizētājs neizmanto šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības, lai gan attiecīgo finanšu instrumentu regulāra tirdzniecība kļūst neiespējama vai tiek apdraudētas ieguldītāju intereses, Komisijai ir tiesības apturēt finanšu instrumentu tirdzniecību vai izslēgt finanšu instrumentus no regulētā tirgus. (3) Tirgus organizētāja lēmumu par finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai finanšu instrumentu izslēgšanu no regulētā tirgus var pārsūdzēt Komisijā 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas. (4) Finanšu instrumentus no regulētā tirgus var izslēgt, pamatojoties uz iesniegumu, kas saņemts no emitenta vai personas, kas lūdza pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū. Lēmumu par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus pieņem emitenta akcionāru sapulce. Sapulces protokolā norāda tos akcionārus, kuri balsojuši "par". (5) Ja tirgus organizētājs pieņēmis lēmumu par finanšu instrumentu izslēgšanu no regulētā tirgus, jo attiecīgo finanšu instrumentu emitents nav ievērojis likuma un tirgus organizētāja noteikumus, emitenta valde vai padome mēneša laikā sasauc akcionāru ārkārtas sapulci un pieņem lēmumu par finanšu instrumentu izņemšanu no regulētā tirgus un tie akcionāri, kuri ir balsojuši "par" izņemšanu no regulētā tirgus, izsaka obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu atbilstoši šā likuma D sadaļas V nodaļas noteikumiem. (6) Ja šā panta piektajā daļā minētajā gadījumā sasauktā akcionāru ārkārtas sapulce pieņem lēmumu palikt regulētajā tirgū, tai ir jānodrošina, ka pārvaldes institūciju locekļi veic visas nepieciešamās darbības, lai tiktu novērsti tie pārkāpumi un apstākļi, kuru dēļ emitenta finanšu instrumenti tika izslēgti no regulētā tirgus. 55.1 pants. Komisijas tiesības (1) Lai nodrošinātu šīs nodaļas noteikumu ievērošanu, Komisijai papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un šajā likumā noteiktajām tiesībām ir tiesības: 1) motivēti pieprasīt personām, kuras lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, prospektā ietvert papildu informāciju, ja tas vajadzīgs ieguldītāju aizsardzībai; 2) motivēti pieprasīt personām, kuras lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, un personām, kuras kontrolē tās vai kuras tās kontrolē, sniegt Komisijas funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus; 3) motivēti pieprasīt to personu, kuras lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, revidentiem un vadītājiem, kā arī finanšu starpniekiem, kas pilnvaroti lūgt pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, sniegt Komisijas funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus; 4) apturēt pārvedamu vērtspapīru tirdzniecības uzsākšanu vai to tirdzniecību uz laiku līdz 10 darba dienām, ja Komisijai ir tiesisks pamats uzskatīt, ka tiek pārkāptas vai var tikt pārkāptas šā likuma D sadaļas II nodaļas prasības; 5) aizliegt vai apturēt sludinājumus uz laiku līdz 10 darba dienām, ja Komisijai ir pamats uzskatīt, ka pārkāptas šā likuma D sadaļas II nodaļas prasības; 6) aizliegt publisko piedāvājumu, ja Komisija konstatē, ka pārkāptas šā likuma D sadaļas II nodaļas prasības, vai ja Komisijai ir pamats uzskatīt, ka tās varētu tikt pārkāptas; 7) apturēt vai lūgt attiecīgos regulētos tirgus apturēt tirdzniecību regulētajā tirgū līdz 10 darba dienām, ja Komisijai ir tiesisks pamats uzskatīt, ka tiek pārkāptas vai var tikt pārkāptas šā likuma D sadaļas II nodaļas prasības; 8) aizliegt tirdzniecību regulētajā tirgū, ja Komisija konstatē, ka tiek pārkāptas šā likuma D sadaļas II nodaļas prasības; 9) darīt zināmu atklātībai faktu, ka emitents nespēj izpildīt savus pienākumus. (2) Pēc pārvedamu vērtspapīru iekļaušanas regulētā tirgū Komisijai ir tiesības: 1) pieprasīt, lai emitents izziņo visu būtisko informāciju, kas var ietekmēt regulētajā tirgū iekļauto pārvedamo vērtspapīru novērtējumu, un tādējādi nodrošināt ieguldītāju aizsardzību vai nevainojamu tirgus darbību; 2) izslēgt vai lūgt attiecīgā regulētā tirgus organizētāju izslēgt pārvedamus vērtspapīrus no regulētā tirgus, ja emitenta stāvoklis, pēc Komisijas domām, ir tāds, ka tirdzniecība būtu neizdevīga ieguldītāju interesēm; 3) nodrošināt, ka emitenti, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, izpilda normatīvajos aktos paredzētos pienākumus, ka vienāda informācija tiek sniegta visiem ieguldītājiem un emitents vienādi izturas pret visiem pārvedamu vērtspapīru turētājiem, kuri ir vienādā stāvoklī, visās dalībvalstīs, kurās izteikts publiskais piedāvājums vai pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū; 4) veikt pārbaudes, lai kontrolētu atbilstību šā likuma D sadaļas II nodaļas prasībām, kā arī, ja nepieciešams, saskaņā ar normatīvo aktu prasībām vērsties attiecīgajā tiesu iestādē vai sadarboties ar citām iestādēm. (3) Ja Komisija konstatē, ka emitents nepilda šā likuma D sadaļas II nodaļas un 57.1panta prasības, tā dara šos faktus zināmus izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai. (4) Ja, neraugoties uz to, ka Komisija ir informējusi attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetento institūciju saskaņā ar šā panta trešās daļas prasībām, vai tādēļ, ka šādi pasākumi izrādās neefektīvi, emitents turpina pārkāpt šā likuma D sadaļas II nodaļas un 57.1panta prasības, Komisija pēc paziņošanas izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai ir tiesīga veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu ieguldītāju intereses, kā arī informē par to Eiropas Komisiju saskaņā ar šā likuma 147.panta prasībām. (5) Komisijai ir tiesības publicēt informāciju par veiktajiem pasākumiem un pieņemtajām sankcijām pret emitentu vai personu, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, par normatīvo aktu prasību pārkāpšanu, izņemot gadījumus, kad šāda informācijas atklāšana var radīt nopietnus traucējumus finanšu tirgū vai izraisīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām." 16.Aizstāt 56.panta otrajā daļā vārdus "Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem" ar vārdiem "starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas ieviesti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulas (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu 5.pantu". 17. Izteikt 57.pantu šādā redakcijā: "57. pants. Starpposmu finanšu pārskati (1) Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri iekļauti oficiālajā sarakstā vai citos tirgus organizētāja regulētajos tirgos, iesniedz tirgus organizētājam nerevidētu finanšu pārskatu par trim, sešiem un deviņiem mēnešiem, kā arī nerevidētu gada pārskatu, kas sagatavoti atbilstoši tās reģistrācijas valsts likumiem, starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas ieviesti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulas (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu 5.pantu, un attiecīgā tirgus organizētāja noteikumiem. (2) Šā panta pirmajā daļā minēto finanšu pārskatu kapitālsabiedrība iesniedz tirgus organizētāja noteiktajos termiņos, bet ne vēlāk kā divus mēnešus pēc attiecīgā pārskata perioda beigām. (3) Triju, sešu un deviņu mēnešu finanšu pārskati sastāv no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, pašu kapitāla izmaiņu pārskata un piezīmēm vai pielikumiem. Sešu mēnešu finanšu pārskatam un nerevidētajam gada pārskatam pievieno arī vadības ziņojumu par kapitālsabiedrības darbību. (4) Katram konkrētā finanšu pārskata postenim ir jābūt salīdzinātam ar iepriekšējā pārskata gada attiecīgā perioda datiem. Visi finanšu pārskatu posteņi ir jāizsaka gan Latvijas latos, gan eirās. (5) Vadības ziņojumā, ko pievieno sešu mēnešu finanšu pārskatam, sniedz visu būtisko informāciju, kas ļauj ieguldītājiem pamatoti novērtēt kapitālsabiedrības darbības attīstības tendences un peļņu vai zaudējumus, norādot uz īpašiem apstākļiem, kuri attiecīgajā laika posmā ietekmējuši šo darbību un peļņu vai zaudējumus. Informāciju vadības ziņojumā atspoguļo tā, lai nodrošinātu iespēju to salīdzināt ar informāciju par attiecīgo laika posmu iepriekšējā pārskata gadā. Vadības ziņojumā iekļauj arī norādes par kapitālsabiedrības iespējamo turpmāko attīstību kārtējā pārskata gadā. (6) Ja šā panta pirmajā daļā minēto finanšu pārskatu ir pārbaudījis zvērināts revidents, to iesniedz tirgus organizētājam kopā ar attiecīgo zvērināta revidenta ziņojumu. (7) Kapitālsabiedrība, kurai ir pienākums sagatavot konsolidētos gada pārskatus, šā panta pirmajā daļā minētos finanšu pārskatus iesniedz tirgus organizētājam konsolidētā veidā. (8) Tirgus organizētājs šā panta pirmajā un septītajā daļā minētos pārskatus nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc to saņemšanas ievieto savā mājas lapā internetā, kā arī dara šos pārskatus publiski pieejamus jebkurā citā tirgus organizētāja noteiktajā veidā." 18. Papildināt likumu ar 57.1pantu šādā redakcijā: "57.1 pants. Informācija (1) Emitenti, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, vismaz reizi gadā iesniedz dokumentus, kurus tie saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu ir publicējuši vai darījuši pieejamus sabiedrībai iepriekšējos 12 mēnešos vienā vai vairākās dalībvalstīs un ārvalstīs. Emitents ir tiesīgs iesniegt tikai publicēto dokumentu sarakstu, norādot, kur tie ir pieejami. (2) Šā panta pirmajā daļā minētā informācija iesniedzama Komisijai pēc finanšu pārskatu publikācijas. (3) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz to pārvedamu vērtspapīru emitentiem, kuri nav kapitāla vērtspapīru emitenti, un uz tiem gadījumiem, kad viena vērtspapīra nominālvērtība ir ne mazāka par 50000 eirām." 19.Papildināt 58.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Emitents nedrīkst sniegt nepatiesas vai maldinošas ziņas par viņam būtiskiem notikumiem." 20. Papildināt 66.panta pirmās daļas 2.punktu ar trešo teikumu šādā redakcijā: "Akcionāri, kas akcionāru sapulcē jautājumā par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus ir balsojuši "par", pilnvaro no sava vidus pārstāvi, kurš viņu vārdā izteiks piedāvājumu." 21. Izteikt 81.panta trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu drīkst izteikt pēc tam, kad pieņemts lēmums par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus. Ja akcionāru sapulcē jautājumā par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus "par" ir balsojuši vairāki akcionāri un viens no tiem ir šā panta pirmajā daļā minētā persona, šī persona var apvienot galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu ar obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu un tiem akcionāriem, kuri balsojuši par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, bet kuri neatbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem, nav pienākuma izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. Šādā gadījumā piedāvātājs ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā pēc šā likuma 66.panta pirmās daļas 2.punktā minētā akcionāru sapulces lēmuma pieņemšanas iesniedz Komisijai iesniegumu par galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu." 22. 83.pantā: izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Pēc tam, kad šā panta trešajā daļā noteiktā naudas summa pilnā apmērā ieskaitīta Latvijas Centrālā depozitārija naudas kontā Latvijas Bankā, Latvijas Centrālais depozitārijs pārskaita visas sākotnējā reģistrā un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību Latvijas Centrālajā depozitārijā atvērtajos korespondējošajos kontos iegrāmatotās attiecīgās akciju sabiedrības akcijas uz piedāvātāja kontu, vienlaikus veicot naudas pārvedumus uz attiecīgo kontu turētāju naudas kontiem un nosūtot pieprasījumu kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām dzēst attiecīgās akciju sabiedrības akcijas šā panta pirmajā daļā minēto akcionāru finanšu instrumentu kontos."; aizstāt piektajā daļā vārdus "akcionāra vai tās personas naudas kontā, kuras turējumā atrodas akcijas, atbilstoši tam akciju daudzumam, kurš galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigu dienā bija šīs personas finanšu instrumentu kontā" ar vārdiem "to personu naudas kontos atbilstoši iegrāmatoto akciju daudzumam, kuru finanšu instrumentu kontos galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigu dienā bija iegrāmatotas attiecīgās akciju sabiedrības akcijas"; aizstāt sestajā daļā vārdus "speciāli šim mērķim atvērtā kontā Latvijas Centrālajā depozitārijā" ar vārdiem "Latvijas Centrālā depozitārija naudas kontā Latvijas Bankā". 23. Papildināt 84.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: "(6) Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz darījumiem ar pašu akcijām atpirkšanas programmās vai uz pasākumiem, kas vērsti uz finanšu instrumenta stabilizāciju un veikti atbilstoši Komisijas 2003.gada 22.decembra regulai (EK) Nr. 2273/2003, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz atbrīvojumiem saistībā ar atpirkšanas programmām un finanšu instrumentu stabilizāciju." 24. 85.pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Iekšējā informācija ir tāda ar emitentu vai finanšu instrumentiem tieši vai netieši saistīta precīza informācija, kura nav tikusi publiski atklāta un kuras atklāšana būtiski ietekmētu šā emitenta emitēto finanšu instrumentu vai no tiem atvasinātu finanšu instrumentu cenu. Par precīzu uzskatāma tāda informācija, kas norāda uz pastāvošu vai nākotnē iespējamu apstākļu kopumu vai bijušu vai varbūtēju notikumu un ir pietiekami specifiska, lai ļautu izdarīt secinājumus par šā apstākļu kopuma vai notikuma iespējamo ietekmi uz finanšu instrumentu vai no tiem atvasinātu finanšu instrumentu cenām. Par informāciju, kuras atklāšana būtiski ietekmētu emitenta emitēto finanšu instrumentu vai no tiem atvasinātu finanšu instrumentu cenu, uzskatāma informācija, ko vidusmēra ieguldītājs visdrīzāk izmantotu, pieņemot lēmumu pirkt vai pārdot finanšu instrumentus."; aizstāt trešajā daļā vārdus "un kuras atklāšanu sagaida attiecīgo atvasināto preču instrumentu tirgus dalībnieki saskaņā ar šā tirgus paražām un vispārpieņemtajiem darbības noteikumiem" ar vārdiem "bet kura parasti ir pieejama attiecīgā atvasinātu preču instrumentu tirgus dalībniekiem vai kuru atklāj saskaņā ar normatīvo aktu vai noslēgto līgumu prasībām, tirgus praksi vai tirgus darbības noteikumiem". 25. 86.pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Emitents, kura finanšu instrumenti tiek tirgoti regulētajā tirgū, izstrādā iekšējos noteikumus par kārtību, kādā iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļautās personas var veikt darījumus ar šā emitenta finanšu instrumentiem vai atvasinātiem preču instrumentiem. Iekšējās informācijas turētāju sarakstā emitents iekļauj informāciju par: 1) emitenta valdes un padomes locekļiem, iekšējo revidentu (sabiedrības kontrolieri) ; 2) citām personām (emitenta darbiniekiem) , kuru rīcībā saskaņā ar darba pienākumiem nonāk iekšējā informācija; 3) citiem vadošiem darbiniekiem, kuri nav šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto institūciju locekļi, bet kuru rīcībā pastāvīgi atrodas ar emitentu tieši vai netieši saistīta iekšējā informācija un kuru lēmumi var ietekmēt emitenta darbību un attīstību; 4) personām, kas cieši saistītas ar šā panta pirmās daļas 1. un 3.punktā minētajām personām. Par cieši saistītām personām uzskatāmi: laulātais, aizgādībā esoši bērni, citi radinieki, kuriem ar minēto personu ir bijusi kopīga saimniecība vismaz gadu pirms šā likuma 86.1panta pirmajā daļā minēto darījumu veikšanas, jebkura juridiskā persona, ja tajā pārvaldes pienākumus pilda vai tieši vai netieši šo juridisko personu kontrolē šā panta pirmās daļas 1. un 3.punktā minētās personas vai šo personu laulātais, aizgādībā esoši bērni vai šajā punktā minētie radinieki."; izteikt trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā: "(3) Iekšējās informācijas turētāju sarakstā emitents norāda šādu informāciju: 1) iekšējās informācijas turētāju identificējošus datus (fiziskajām personām - rezidentiem - vārds, uzvārds, personas kods; fiziskajām personām - nerezidentiem - vārds, uzvārds, dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, institūcija, kas dokumentu izdevusi; juridiskajām personām - firma, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs un vieta) ; 2) pamatojumu personas iekļaušanai iekšējās informācijas turētāju sarakstā; 3) gadu un datumu, kurā saraksts ir sastādīts vai tajā ir izdarīti grozījumi. (4) Iekšējās informācijas turētāju sarakstu, kā arī jebkādus grozījumus tajā ietvertajā informācijā emitents iesniedz tirgus organizētājam. Grozījumus sarakstā izdara nekavējoties, ja saraksts papildināms ar informāciju par jaunu iekšējās informācijas turētāju, ja mainās pamatojums iekšējās informācijas turētāja iekļaušanai sarakstā vai ja iekšējā informācija personai vairs nav pieejama, norādot gadu un datumu, sākot ar kuru attiecīgā informācija personai ir vai vairs nav pieejama. Tirgus organizētājs saņemto iekšējās informācijas sarakstu un to grozījumu kopijas iesniedz Komisijai. (5) Tirgus organizētājs tā noteiktajā kārtībā un apjomā nodrošina biedriem pieeju tā rīcībā esošajiem aktuālajiem iekšējās informācijas turētāju sarakstiem."; papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: "(6) Emitents uzglabā iekšējās informācijas turētāju sarakstu un tajā izdarītos grozījumus 10 gadus no tā sastādīšanas dienas, nodrošinot, ka grozījumu izdarīšanai ir iespējams izsekot." 26. Papildināt likumu ar 86.1pantu šādā redakcijā: "86.1 pants. Paziņojums par darījumu ar finanšu instrumentiem (1) Paziņojumu par darījumiem ar emitenta akcijām vai ar tām saistītiem finanšu instrumentiem, vai atvasinātiem finanšu instrumentiem, ja darījums veikts savā vārdā, attiecīgajam tirgus organizētājam šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā iesniedz šā likuma 86.panta pirmās daļas 1., 3. un 4.punktā minētās personas. (2) Šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu sniedz piecu darba dienu laikā pēc darījuma veikšanas, ja viena darījuma apjoms pārsniedz 5000 eiru ekvivalentu latos, vai piecu darba dienu laikā pēc tāda pēdējā darījuma veikšanas, ar kuru kalendārā gada laikā personas veikto darījumu kopējais apjoms pārsniedz 5000 eiru ekvivalentu latos. Darījumu kopējo apjomu aprēķina, summējot šā likuma 86.panta pirmās daļas 1.punktā vai 3.punktā minēto personu un šā likuma 86.panta pirmās daļas 4.punktā minēto attiecīgo saistīto personu darījumu apjomu. Paziņojumu nesniedz, ja darījumu kopējais apjoms kalendārā gada laikā nepārsniedz 5000 eiru ekvivalentu latos. (3) Šā panta pirmajā daļā minētajā paziņojumā sniedz šādu informāciju: 1) paziņojumu sniedzošo personu identificējošus datus (fiziskajām personām - rezidentiem - vārds, uzvārds, personas kods; fiziskajām personām - nerezidentiem - vārds, uzvārds, dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, institūcija, kas dokumentu izdevusi; juridiskajām personām - firma, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs un vieta) ; 2) paziņojuma sniegšanas pienākuma pamatojumu; 3) emitenta firmu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru, vietu un iestādi; 4) finanšu instrumentu raksturojošu informāciju, kura nepārprotami ļauj identificēt finanšu instrumentu (finanšu instrumenta veids, ISIN kods u.tml.) ; 5) darījuma veidu (pirkšana, pārdošana) ; 6) darījuma datumu un vietu; 7) darījuma apjomu un cenu. (4) Tirgus organizētājs ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc paziņojuma saņemšanas ievieto savā mājas lapā internetā informāciju par paziņojumiem, kas saskaņā ar šo pantu sniegti par iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļauto personu darījumiem." 27. 87.pantā: papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā: "Emitents nodrošina vienlaicīgu iekšējās informācijas publisku atklāšanu dalībvalstīs, kurās tas ir iesniedzis iesniegumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū vai saņēmis apstiprinājumu finanšu instrumentu iekļaušanai regulētajā tirgū."; papildināt otro daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā: "Ja iekšējā informācijā, kas ir publicēta, notiek būtiskas izmaiņas, emitents nodrošina šo izmaiņu publisku atklāšanu, izmantojot sākotnējos informācijas atklāšanas kanālus."; papildināt pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā: "(41) Likumīgās intereses var attiekties uz: 1) sarunām, kuras notiek, vai ar tām saistītām norisēm, ja publiska izziņošana varētu ietekmēt šo sarunu iznākumu vai normālu gaitu, īpaši apstākļos, kad ir apdraudēta emitenta finansiālā stabilitāte un informācijas publiskošana nopietni apdraudētu esošo un iespējamo akcionāru intereses, kaitējot uz emitenta finansiālās stabilitātes atjaunošanu virzītu sarunu pabeigšanai; 2) emitenta pārvaldes institūcijas pieņemtajiem lēmumiem vai noslēgtajiem līgumiem, kam nepieciešams citas emitenta institūcijas apstiprinājums, lai tie stātos spēkā, ja emitenta organizatoriskā struktūra paredz pārvaldes institūciju nodalīšanu, gadījumā, kad iekšējās informācijas publiska izziņošana pirms šādas apstiprināšanas, vienlaikus paziņojot, ka joprojām tiek gaidīts attiecīgais apstiprinājums, varētu ietekmēt sabiedrības vērtējumu par emitentu."; papildināt devīto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā: "Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde veic nepieciešamos organizatoriskos un administratīvos pasākumus, lai novērstu minēto interešu konfliktu rašanos."; izslēgt desmitajā daļā vārdus "vai atvasinātiem preču instrumentiem"; papildināt pantu ar divpadsmito daļu šādā redakcijā: "(12) Lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti šā panta ceturtajā daļā minētie nosacījumi par iekšējās informācijas konfidencialitāti, emitents: 1) izveido efektīvu sistēmu nolūkā ierobežot tādu personu piekļuvi iekšējai informācijai, kurām tā nav nepieciešama, pildot darba pienākumus emitentā; 2) informē personas, kurām ir pieejama emitenta iekšējā informācija, par normatīvo aktu prasībām un sankcijām, kuras var piemērot par šādas informācijas ļaunprātīgu vai nepienācīgu izmantošanu." 28.Papildināt 88.pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā: "(6) Par manipulācijām neuzskata darbības, kas atbilst pieņemtajai tirgus praksei attiecīgajā regulētajā tirgū, kuru izvērtējusi un apstiprinājusi Komisija šā likuma 88.1pantā noteiktajā kārtībā. (7) Izvērtējot tirgus manipulācijas, ņem vērā šādus apstākļus: 1) vai iesniegto rīkojumu par finanšu instrumentu tirdzniecību vai veikto darījumu apjoms ir būtisks salīdzinājumā ar attiecīgā finanšu instrumenta dienas apgrozījumu attiecīgajā regulētajā tirgū, īpaši gadījumā, kad rīkojumi vai darījumi būtiski ietekmē attiecīgā finanšu instrumenta cenu; 2) vai tirdzniecības rīkojumi, ko iesniegusi persona, kura pērk vai pārdod būtisku finanšu instrumentu apjomu, vai šādas personas veiktie darījumi izraisa ievērojamas regulētajā tirgū iekļauta finanšu instrumenta vai saistīta atvasināta instrumenta, vai finanšu instrumenta pamatā esoša primārā aktīva cenas izmaiņas; 3) vai veikto darījumu rezultātā regulētajā tirgū iekļautā finanšu instrumenta patiesais labuma guvējs paliek nemainīgs; 4) vai īsā laika posmā tiek iesniegti pretēji rīkojumi par finanšu instrumentu tirdzniecību, vispirms iesniedzot pirkšanas rīkojumu un pēc tam pārdošanas rīkojumu, vai otrādi, un vai šie rīkojumi veido nozīmīgu attiecīgā finanšu instrumenta dienas apgrozījuma daļu attiecīgajā regulētajā tirgū, un kādā apmērā iesniegtie rīkojumi var izraisīt regulētajā tirgū iekļautā finanšu instrumenta cenas izmaiņas; 5) vai iesniegtie rīkojumi par finanšu instrumentu tirdzniecību vai veiktie darījumi ar finanšu instrumentiem koncentrējas īsā laika posmā tirdzniecības sesijā un vai šie rīkojumi izraisa finanšu instrumenta cenas izmaiņas, kuras pēc tam mainās pretējā virzienā; 6) vai iesniegtie rīkojumi par finanšu instrumentu tirdzniecību, kurus atsauc pirms to izpildes, ietekmē sniedzamo informāciju par regulētajā tirgū iekļautā finanšu instrumenta labāko piedāvājuma vai pieprasījuma cenu vai tirgus dalībniekiem pieejamo informāciju par iesniegtajiem rīkojumiem; 7) vai rīkojumus par finanšu instrumentu tirdzniecību iesniedz un vai darījumus veic laikā, kad tiek aprēķinātas atsauces cenas, norēķinu cenas un novērtējumi, un kādā mērā rīkojumi vai darījumi ietekmē šīs cenas un novērtējumus; 8) vai pirms vai pēc iesniegtajiem rīkojumiem par finanšu instrumentu tirdzniecību vai veiktajiem darījumiem iesniedzējs vai ar to saistītas personas neizplata nepatiesu vai maldinošu informāciju; 9) vai rīkojumus par finanšu instrumentu tirdzniecību neiesniedz vai darījumus neveic pirms vai pēc tam, kad rīkojuma iesniedzējs vai ar to saistītas personas izstrādā vai izplata pētījumus vai ieguldījumu rekomendācijas, kuras ir kļūdainas vai neobjektīvas vai par kurām ir pierādāms, ka tās ir būtisku interešu ietekmētas." 29. Papildināt likumu ar 88.1pantu šādā redakcijā: "88.1 pants. Pieņemtā tirgus prakse (1) Pieņemtā tirgus prakse ir vienā vai vairākos finanšu instrumentu tirgos iespējama prakse, kuru Komisija apstiprinājusi šajā pantā noteiktajā kārtībā. Lai noteiktu, vai attiecīgā tirgus prakse ir pieļaujama attiecīgajā tirgū, Komisija izvērtē šādus apstākļus: 1) attiecīgās tirgus prakses caurskatāmības pakāpi tirgum kopumā; 2) nepieciešamību aizsargāt tirgus darbību, piedāvājuma un pieprasījuma mijiedarbību, izvērtējot attiecīgās tirgus prakses ietekmi uz galvenajiem tirgus parametriem, tajā skaitā vidējo svērto cenu tirdzniecības sesijā vai dienas slēgšanas cenu; 3) pakāpi, kādā attiecīgā tirgus prakse ietekmē tirgus likviditāti un efektivitāti; 4) pakāpi, kādā attiecīgajā tirgus praksē tiek ievērots attiecīgā tirgus tirdzniecības mehānisms un dota iespēja tirgus dalībniekiem pienācīgi un savlaicīgi reaģēt uz prakses radīto jauno situāciju tirgū; 5) risku, ko attiecīgā tirgus prakse var radīt to tieši vai netieši saistīto, regulēto vai neregulēto tirgu integritātei Eiropas Ekonomikas zonas teritorijā, kuros tirdzniecībā atrodas attiecīgais finanšu instruments; 6) rezultātus, ko uzraudzības vai cita institūcija, ar kuru Komisija sadarbojas, ieguvusi, veicot izpēti, kuras ietvaros izvērtēts, vai attiecīgā tirgus prakse pārkāpj attiecīgajā tirgū vai tieši vai netieši saistītajos tirgos Eiropas Ekonomikas zonas teritorijā pastāvošās normatīvo aktu prasības tirgus ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai; 7) attiecīgā tirgus strukturālo raksturojumu (regulētā vai neregulētā tirgus veids, apgrozībā esošo finanšu instrumentu un tirgus dalībnieku kategorijas) . (2) Komisija, izvērtējot attiecīgo tirgus praksi, konsultējas ar emitentu, ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju, tirgus organizētāja un patērētāju pārstāvjiem, kā arī struktūras, apgrozījuma un darījumu veidu ziņā līdzvērtīgu finanšu instrumentu tirgu uzraudzības institūcijām. (3) Komisija, publicējot lēmumu par pieņemto tirgus praksi savā mājas lapā internetā, sniedz attiecīgās tirgus prakses aprakstu un norāda apstākļus, kurus tā ņēmusi vērā, atzīstot tirgus praksi par pieļaujamu, īpaši ja citu dalībvalstu uzraudzības iestāžu lēmums, izvērtējot attiecīgo tirgus praksi, atšķiras. Ņemot vērā attiecīgā tirgus vides būtiskas izmaiņas, Komisija saskaņā ar šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto procedūru atjauno informāciju par pieņemtajām tirgus praksēm. (4) Informāciju par šā panta kārtībā apstiprinātu tirgus praksi Komisija nekavējoties nosūta Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejai." 30. 89.pantā: papildināt otro daļu pēc vārda "kredītiestāde" ar vārdiem "saskaņā ar tās iekšējā procedūrā noteikto kārtību"; papildināt pantu ar ceturto, piekto, sesto, septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā: "(4) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ir atturējusies no darījuma izpildes atbilstoši šā panta pirmās daļas prasībām, šīs atturēšanās vai darījuma aizkavēšanas dēļ ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei, tās amatpersonai vai darbiniekam neiestājas juridiska atbildība neatkarīgi no tā, kādi ir sniegtās informācijas izmantošanas rezultāti. (5) Šā panta otrajā un trešajā daļā minēto paziņojumu ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz rakstveidā (pa pastu, faksu vai e-pastu) vai mutvārdos. Ja paziņojums ir sniegts mutvārdos, Komisija var pieprasīt šāda paziņojuma rakstveida apstiprinājumu. Paziņojumā iekļauj šādu informāciju: 1) darījuma aprakstu, tajā skaitā rīkojuma veidu, tirdzniecības veidu; 2) ziņas par apstākļiem, kas ir pamatā aizdomām, ka darījums tiek veikts, izmantojot iekšējo informāciju vai nolūkā veikt tirgus manipulācijas; 3) patieso labuma guvēju un darījumā iesaistītās personas identificējošus datus; 4) paziņojuma sniedzēja statusu (brokeris, aģents, finanšu instrumenta sākotnējais izvietotājs) ; 5) citu informāciju, kas var būt nozīmīga, izvērtējot iespējamo tirgus manipulāciju vai iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu. (6) Ja brīdī, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz paziņojumu Komisijai, šā panta piektajā daļā norādītā informācija nav pieejama pilnībā, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz vismaz informāciju par apstākļiem, kuri ir pamatā aizdomām, ka darījums tiek veikts, izmantojot iekšējo informāciju vai nolūkā veikt tirgus manipulāciju. Pārējo informāciju ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde iesniedz Komisijai, tiklīdz šī informācija ir pieejama. (7) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nedrīkst informēt personu, kas devusi rīkojumu par darījuma izpildi, vai trešās personas par šā panta kārtībā Komisijai iesniegto paziņojumu. (8) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde šā panta kārtībā ziņojusi par darījumiem, par kuriem ir aizdomas, ka tie veikti, izmantojot iekšējo informāciju vai nolūkā veikt tirgus manipulācijas, ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei, tās amatpersonai vai darbiniekam neiestājas juridiska atbildība par finanšu instrumentu konta vai darījumu noslēpuma neievērošanu. (9) Komisija nedrīkst izpaust ziņas par personām, kas tai sniegušas šajā pantā minēto paziņojumu, ja ziņu izpaušana var radīt kaitējumu šīm personām." 31. 92.pantā: papildināt otro daļu ar 10.punktu šādā redakcijā: "10) kārtot sākotnējo reģistru."; papildināt trešo daļu pēc vārda "daļā" ar vārdiem un skaitli "izņemot 3.punktu". 32. 93.pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā: "(2) Centrālais depozitārijs iegrāmato finanšu instrumentus pēc līguma noslēgšanas ar emitentu un pēc tam, kad likumā noteiktajā kārtībā emitents ir tiesīgs izteikt finanšu instrumentu publisko piedāvājumu vai laist finanšu instrumentus publiskajā apgrozībā, kā arī ir iesniedzis Centrālajam depozitārijam citus Centrālā depozitārija noteikumos minētos dokumentus."; papildināt trešo daļu pēc vārdiem "kontus Centrālajā depozitārijā" ar vārdiem "vai citā ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai kredītiestādē, kura reģistrēta Latvijas Republikā un kura nodrošina ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes klientiem vai pašai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei piederošo finanšu instrumentu turēšanu Centrālajā depozitārijā"; papildināt pantu ar septīto, astoto, devīto un desmito daļu šādā redakcijā: "(7) Kārtību, kādā šā panta trešajā daļā minētie otrā līmeņa finanšu instrumentu kontu turētāji veic finanšu instrumentu uzskaiti, nosaka Komisija. (8) Naudas līdzekļus, kas pieder finanšu instrumentu īpašniekiem, kuri ir reģistrēti sākotnējā reģistrā vai bija reģistrēti sākotnējā reģistrā un galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigu dienā nebija pieņēmuši galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, Centrālais depozitārijs tur šķirti no saviem naudas līdzekļiem. (9) Šā panta astotajā daļā minētos naudas līdzekļus tur Centrālā depozitārija kontā Latvijas Bankā, informējot Latvijas Banku, ka kontā esošie naudas līdzekļi ir sākotnējā reģistrā reģistrēto akcionāru vai galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu nepieņēmušo attiecīgās akciju sabiedrības bijušo akcionāru naudas līdzekļi. (10) Šā panta astotajā daļā minētos līdzekļus nedrīkst izmantot Centrālā depozitārija kreditoru prasījumu apmierināšanai. Šī prasība attiecas arī uz gadījumiem, kad Centrālais depozitārijs likumā noteiktajā kārtībā atzīts par maksātnespējīgu." 33. 94.pantā: papildināt pirmo daļu pēc vārda "depozitārijā" ar vārdiem un skaitļiem "un šā likuma 94.panta otrās daļas 1., 5. un 6.punktā minētajos jautājumos arī tām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kuras nav Centrālā depozitārija dalībnieki, bet veic Centrālajā depozitārijā iegrāmatotu finanšu instrumentu turēšanu"; aizstāt otrās daļas 2.punktā vārdu "biedri" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "dalībnieki" (attiecīgā locījumā) ; papildināt otro daļu ar 7.1punktu šādā redakcijā: "71) sākotnējā reģistra izveidošanas un kārtošanas kārtību;"; izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā: "(3) Centrālais depozitārijs izstrādā šā panta otrajā daļā paredzēto noteikumu projektu un iesniedz to Komisijai. Komisija izvērtē noteikumu (arī noteikumu grozījumu, ja tie ir nepieciešami) projekta atbilstību likumu, citu normatīvo aktu prasībām un Centrālā depozitārija funkciju sekmīgai izpildei un 30 dienu laikā no projekta iesniegšanas dienas sagatavo par to atzinumu. Ja atzinumā nav izteikti iebildumi, Centrālais depozitārijs ir tiesīgs lemt par noteikumu apstiprināšanu. (4) Centrālais depozitārijs noteikumus un šo noteikumu grozījumus ievieto savā mājas lapā internetā nekavējoties pēc to apstiprināšanas Centrālā depozitārija padomē. Centrālā depozitārija noteikumi un šo noteikumu grozījumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to ievietošanas Centrālā depozitārija mājas lapā internetā, ja noteikumos nav paredzēts cits spēkā stāšanās termiņš. Par noteikumu apstiprināšanu Centrālais depozitārijs nekavējoties informē Komisiju."; izslēgt piekto, sesto un septīto daļu. 34. Papildināt 99.pantu ar sesto, septīto un astoto daļu šādā redakcijā: "(6) Centrālajam depozitārijam, ievērojot šā likuma F1 sadaļā noteikto kārtību, ir tiesības deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam šādu ārpakalpojumu veikšanu: 1) grāmatvedības kārtošanu; 2) informācijas tehnoloģiju vai sistēmu pārvaldību vai attīstību; 3) iekšējās kontroles organizēšanu; 4) citas darbības (ārpakalpojumus) , kuras nepieciešamas Centrālā depozitārija darbības nodrošināšanai un šā likuma 92.pantā minēto funkciju veikšanai. (7) Centrālais depozitārijs iekšējā revīzijas dienesta pienākumus kā ārpakalpojumu var deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai. (8) Centrālais depozitārijs nedrīkst deleģēt: 1) saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai depozitārija statūtiem noteiktos tā pārvaldes institūciju pienākumus; 2) funkcijas, kuras saskaņā ar šā likuma 92.panta trešo daļu ir tiesīgs veikt tikai Centrālais depozitārijs." 35. Aizstāt 100.panta piektajā daļā vārdu "trešajā" ar vārdu "sestajā". 36. Izteikt 101.panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā: "(3) Par ieguldījumu brokeru sabiedrībām šā likuma F sadaļas izpratnē uzskatāmas Latvijas Republikā reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības un ārvalstu ieguldījumu brokeru sabiedrību filiāles, kā arī dalībvalstīs reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības. (4) Par ieguldījumu pakalpojumiem un ieguldījumu blakuspakalpojumiem, kas tiek sniegti Latvijas Republikā, uzskatāmi ieguldījumu pakalpojumi un ieguldījumu blakuspakalpojumi, ja tos: 1) sniedz Latvijas Republikā reģistrēta komercsabiedrība; 2) sniedz ārpus Latvijas Republikas reģistrēta komercsabiedrība vai fiziskā persona, kuras dzīvesvieta nav Latvijas Republikā, bet ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu reklamēšanas vai piedāvāšanas valoda, veids vai saturs liecina par to, ka attiecīgais pakalpojums tiek piedāvāts Latvijas Republikā; 3) piedāvā virtuāli no Latvijas Republikai piešķirtā interneta protokola adrešu apgabala vai arī kaut viens no pakalpojuma saņemšanai nepieciešamajiem pasākumiem kārtojams ar personu, kuras atrašanās vieta vai adrese ir Latvijas Republikā." 37. Papildināt 102.pantu ar septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā: "(7) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai, ievērojot šā likuma F1 sadaļā noteikto kārtību, ir tiesības deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam šādu ārpakalpojumu veikšanu: 1) grāmatvedības kārtošanu; 2) informācijas tehnoloģiju vai sistēmu pārvaldību vai attīstību; 3) iekšējās kontroles organizēšanu; 4) ieguldījumu pakalpojuma un ieguldījumu blakuspakalpojuma vai kāda būtiska tā elementa sniegšanu. (8) Ieguldījumu brokeru sabiedrība iekšējā revīzijas dienesta pienākumus kā ārpakalpojumu var deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai. (9) Ieguldījumu brokeru sabiedrība nedrīkst: 1) deleģēt saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai sabiedrības statūtiem noteiktos ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldes institūciju pienākumus; 2) licencē atļauto ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu pilnībā nodot ārpakalpojumu sniedzējiem." 38. 103.pantā: izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā: "1) ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas un kontroles procedūras aprakstu;"; papildināt pirmo daļu ar 2.1punktu šādā redakcijā: "21) to darījumu identificēšanas procedūras aprakstu, kas veikti, izmantojot iekšējo informāciju vai nolūkā veikt tirgus manipulācijas finanšu instrumentu tirgū;"; izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā: "3) tās struktūrvienības nolikumu, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus. Ja paredzēta ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana kredītiestādes filiālēs vai tām pēc būtības pielīdzināmās struktūrvienībās, kredītiestāde nolikumā nosaka arī ieguldījumu pakalpojumu un blakuspakalpojumu sniegšanu šajās struktūrvienībās." 39.Izteikt 104.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā: "4) ir uzsākts ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidācijas process;". 40. 106.pantā: izteikt piektās daļas 3.punktu šādā redakcijā: "3) kuras iespējams identificēt."; papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: "(6) Ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldes institūcijai ir pienākums pašai vai pēc Komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata valdes vai padomes locekļus, ja tie neatbilst šā likuma prasībām." 41. 107.pantā: izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā: "2) bilanci un kapitāla pietiekamības aprēķinu par stāvokli iepriekšējā mēneša pēdējā dienā, kas sagatavoti saskaņā ar ieguldījumu brokeru sabiedrību pārskatu un kapitāla pietiekamības aprēķina sagatavošanu regulējošo normatīvo aktu prasībām, kā arī sākotnējā kapitāla prasību izpildi apliecinošus dokumentus (piemēram, zvērināta revidenta revidētu finanšu pārskatu, izziņu no kredītiestādes, dokumentus, kas apliecina izmaiņas kapitālā kārtējā gadā) ;"; izteikt otrās daļas 3.punkta ievaddaļu šādā redakcijā: "3) ieguldījumu brokeru sabiedrības darbībai un kvalitatīvai ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai nepieciešamās ieguldījumu brokeru sabiedrības iekšējās kontroles sistēmas politikas un procedūras aprakstus:"; izteikt otrās daļas 3.punkta "a" apakšpunktu šādā redakcijā: "a) ieguldījumu brokeru sabiedrības organizatoriskās struktūras aprakstu ar skaidri norādītiem padomes (ja tāda ir izveidota) un valdes locekļu pienākumiem un pilnvarām, kā arī precīzi noteiktiem un sadalītiem struktūrvienību uzdevumiem un ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus sniedzošo struktūrvienību vadītāju un darbinieku pienākumiem. Ja tiek paredzēta filiāļu izveide, ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz arī filiāļu organizatoriskās struktūras un ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus sniedzošo filiāļu vadītāju un darbinieku pienākumu aprakstu,"; izteikt otrās daļas 3.punkta "f" apakšpunktu šādā redakcijā: "f) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles procedūru aprakstu, kas ietver arī klientu identificēšanas un saimnieciskās darbības pārzināšanas kārtības aprakstu,"; izteikt otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā: "5) to ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas un kontroles procedūras aprakstu, kuru sniegšanai ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas saņemt licenci;"; papildināt otro daļu ar 5.1punktu šādā redakcijā: "51) to darījumu identificēšanas procedūras aprakstu, kas veikti, izmantojot iekšējo informāciju vai nolūkā veikt tirgus manipulācijas;"; izslēgt septīto daļu. 42. 108.pantā: izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Komisija konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju pirms licences izsniegšanas tādai ieguldījumu brokeru sabiedrībai: 1) kura ir dalībvalstī licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības meitas sabiedrība; 2) kura ir meitas sabiedrība tādai mātes sabiedrībai, kuras cita meitas sabiedrība ir dalībvalstī licencēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai apdrošināšanas sabiedrība; 3) kuru kontrolē persona, kas kontrolē arī citu dalībvalstī licencētu ieguldījumu brokeru sabiedrību, kredītiestādi vai apdrošināšanas sabiedrību."; papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Komisija pirms licences izsniegšanas, kā arī licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzības gaitā no attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasa un novērtē informāciju par ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāru piemērotību un valdes locekļu reputāciju un pieredzi, ja šīs personas ir iesaistītas citu tās grupas komercsabiedrību vadībā, kurā tiks iekļauta attiecīgā ieguldījumu brokeru sabiedrība." 43. Papildināt likumu ar 108.1pantu šādā redakcijā: "108.1 pants. Paziņojums par izmaiņām pēc licences saņemšanas Septiņu dienu laikā pēc izmaiņām ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes vai padomes (ja tāda izveidota) sastāvā ieguldījumu brokeru sabiedrība Komisijai iesniedz paziņojumu par notikušajām izmaiņām. Vienlaikus ar paziņojumu ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz jaunieceltā valdes vai padomes locekļa dokumentus, kas minēti šā likuma 107.panta otrās daļas 1.punktā." 44. 109.panta otrajā daļā: izteikt 2. un 3.punktu šādā redakcijā: "2) to ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu procedūras aprakstu, kuru sniegšanu ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas uzsākt; 3) grozījumus esošajos ieguldījumu brokeru sabiedrības politiku un procedūru aprakstos, ja šādi grozījumi izdarāmi sakarā ar jaunu ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanu;"; izslēgt 4.punktu; papildināt 5.punktu pēc vārda "aprēķinu" ar vārdiem "ja sakarā ar jaunu ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanu ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir lielāka sākotnējā kapitāla prasība". 45. 111.panta pirmajā daļā: aizstāt 3.punktā vārdus "ieguldījumu pakalpojumus" ar vārdiem "tās licencē norādītos ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus"; aizstāt 4.punktā vārdu "regulāri" ar vārdiem "atkārtoti vai ilgstoši". 46. Aizstāt 115.panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdus "kuriem jāatbilst" ar vārdu "un". 47. Izteikt 122.panta pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitālu veido pirmā un otrā līmeņa kapitāla kopsumma, no kuras atskaita pašu kapitāla samazinājumu, ko veido: 1) ieguldījumi to kredītiestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību un finanšu iestāžu pamatkapitālā, subordinētajā kapitālā un - saskaņā ar Komisijas noteikumiem - citos finanšu instrumentos, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir būtiska līdzdalība; 2) ieguldījumu kopsummas daļa, kas pārsniedz 10 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības pirmā un otrā līmeņa kapitāla kopsummas, to kredītiestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību un finanšu iestāžu pamatkapitālā, subordinētajā kapitālā un- saskaņā ar Komisijas noteikumiem - citos finanšu instrumentos, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrībai nav būtiskas līdzdalības; 3) ieguldījumi tādu apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošinātāju un apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību pamatkapitālā, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrībai tieši vai netieši pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita; 4) ieguldījumi apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošinātāju un apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību subordinētajā kapitālā un-saskaņā ar Komisijas noteikumiem - citos finanšu instrumentos." 48. 128.pantā: papildināt otro daļu pēc vārda "sniegšanu" ar vārdiem "un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu"; aizstāt septītajā daļā vārdus "rīkojumu par uzdevuma izpildes laiku vai cenu" ar vārdiem "norādījumiem par uzdevuma izpildi". 49. 130.pantā: izteikt piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Identificējot personu, kura vēlas atvērt finanšu instrumentu kontu, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde pieprasa no attiecīgās personas informāciju par to, vai šī persona nav iekļauta šā likuma 86.pantā minētajā iekšējās informācijas turētāju sarakstā. Ja persona tiek iekļauta iekšējās informācijas turētāju sarakstā pēc tam, kad tai ticis atvērts finanšu instrumentu konts ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai kredītiestādē, šīs personas pienākums ir par to paziņot attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei."; izslēgt sesto daļu. 50. Izteikt 133.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā: "(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība sagatavo un iesniedz Komisijai pārskatus par klientu finanšu instrumentu turējumu, ieguldījumu brokeru sabiedrības finanšu stāvokli, pašu kapitāla attiecību pret riska svērto aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu (kapitāla pietiekamības aprēķinu) , lielajiem riska darījumiem un darījumiem ar personām, kas saistītas ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, un citus pārskatus tās noteiktajā kārtībā un termiņos. (2) Kredītiestāde sagatavo un iesniedz Komisijai atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavotu pārskatu par klienta finanšu instrumentu turējumu." 51. Izslēgt 134.panta otro daļu. 52. Aizstāt 135.panta otrajā daļā vārdu "tirgus" ar vārdu "komisiju". 53. 139.pantā: papildināt pirmo daļu pēc vārda "Komisijai" ar vārdiem "un tās pilnvarotajām personām"; izslēgt otro daļu; aizstāt sestajā daļā vārdus "pārbaudes atzinums" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "ziņojums par veikto pārbaudi"(attiecīgā locījumā) . 54. 142.pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir citu ieguldījumu brokeru sabiedrību, citu finanšu iestāžu vai kredītiestāžu mātes sabiedrība vai kurai citās ieguldījumu brokeru sabiedrībās, citās finanšu iestādēs vai kredītiestādēs ir tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kas aptver 20 vai vairāk procentus no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita, šā likuma 121.panta pirmajā daļā un trešās daļas 1. un 2.punktā noteiktās ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošās prasības ievēro, pamatojoties uz ieguldījumu brokeru sabiedrības konsolidētajiem finanšu pārskatiem."; aizstāt otrajā daļā skaitli un vārdu "121.pantā" ar skaitļiem un vārdiem "121.panta pirmajā daļā un trešās daļas 1. un 2.punktā" un izslēgt otro teikumu; izteikt trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošo prasību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas kārtību uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata un citas ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzībai nepieciešamās informācijas sagatavošanas kārtību, kā arī konsolidētajos finanšu pārskatos ietveramo sabiedrību kopumu nosaka Komisija."; izteikt ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā: "Ieguldījumu brokeru sabiedrība pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par sabiedrībām, kuru finanšu pārskati saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir iekļauti ieguldījumu brokeru sabiedrības vai finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidētajā finanšu pārskatā vai ir atbrīvoti no konsolidācijas. Komisijai ir tiesības veikt iekšējās pārbaudes sabiedrībās, kuru pārskati tiek konsolidēti vai atbrīvoti no konsolidācijas, lai novērtētu sniegtās informācijas patiesumu."; izteikt septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā: "(7) To ieguldījumu brokeru sabiedrību, citu finanšu iestāžu un kredītiestāžu finanšu pārskati, kuras ir meitas sabiedrības, tiek konsolidēti pēc pilnas konsolidācijas metodes. (8) Konsolidāciju pēc proporcionālās metodes veic attiecībā uz tām kapitāla daļām ieguldījumu brokeru sabiedrībās, citās finanšu iestādēs un kredītiestādēs, kuras pārvalda tāda sabiedrība, kas iekļauta konsolidācijas grupā kopā ar vienu vai vairākām sabiedrībām, kuras netiek iekļautas konsolidācijas grupā, ja šo sabiedrību saistības ir atkarīgas tikai no tām piederošās kapitāla daļas. (9) Ja konsolidācijas grupas līdzdalība ieguldījumu brokeru sabiedrībā, citā finanšu iestādē vai kredītiestādē, kas nav konsolidācijas grupas meitas sabiedrība, tieši vai netieši aptver 20 un vairāk procentus no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita, šo līdzdalību konsolidētajos finanšu pārskatos uzrāda, piemērojot pašu kapitāla metodi."; aizstāt desmitajā daļā vārdus "ieguldījumu brokeru sabiedrību vai citu finanšu iestāžu" ar vārdu "sabiedrību"; izteikt vienpadsmito daļu šādā redakcijā: "(11) Komisija ir tiesīga atbrīvot ieguldījumu brokeru sabiedrību no uzraudzības, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība ir banka vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas reģistrēta dalībvalstī un šajā dalībvalstī ir iekļauta komercsabiedrību kopumā, kura uzraudzību attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcija veic uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata."; papildināt pantu ar 11.1, 11.2, 11.3 un 11.4daļu šādā redakcijā: "(111) Komisija ir tiesīga atbrīvot ieguldījumu brokeru sabiedrību, kuras mātes sabiedrība ir finanšu pārvaldītājsabiedrība, no uzraudzības, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, ja kādas dalībvalsts uzraudzības institūcija jau iekļāvusi Latvijas Republikā reģistrēto ieguldījumu brokeru sabiedrību konsolidējamo sabiedrību kopumā, kura uzraudzību attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcija veic uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata. (112) Komisija ir tiesīga piemērot ieguldījumu brokeru sabiedrībai šā panta vienpadsmitās un 11.1 daļas noteikumus pēc tam, kad ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju ir noslēgta savstarpēja vienošanās, kurā ir paredzētas sadarbības un informācijas apmaiņas procedūras. Komisija informē Eiropas Komisiju par šāda rakstura vienošanās esamību un saturu. (113) Komisija ir tiesīga pieprasīt no dalībvalsts uzraudzības institūcijas informāciju par šajā valstī reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību vai banku, finanšu iestādi vai finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas ir Latvijas Republikā reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība, ja šīs valsts uzraudzības institūcija nav iekļāvusi Latvijas Republikā reģistrēto ieguldījumu brokeru sabiedrību konsolidējamo sabiedrību kopumā, kura uzraudzību šīs valsts uzraudzības institūcija veic uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata. (114) Komisija pēc dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma sniedz informāciju par Latvijas Republikā reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību, banku, finanšu iestādi vai finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas ir šajā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība, ja Komisija nav iekļāvusi attiecīgajā dalībvalstī reģistrēto ieguldījumu brokeru sabiedrību tādu sabiedrību kopumā, kura uzraudzību Komisija veic uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata."; izteikt trīspadsmito daļu šādā redakcijā: "(13) Lai pārbaudītu tādas informācijas patiesumu, kuru, veicot uzraudzību uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata, Komisija saņēmusi par dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, ieguldījumu brokeru sabiedrību, citu finanšu iestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību, jauktu pārvaldītājsabiedrību vai par kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrību, Komisija ir tiesīga nosūtīt attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai lūgumu veikt iekšējo pārbaudi attiecīgajā sabiedrībā."; papildināt pantu ar piecpadsmito, sešpadsmito, septiņpadsmito, astoņpadsmito, deviņpadsmito, divdesmito un divdesmit pirmo daļu šādā redakcijā: "(15) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, iegūstot līdzdalību kādas ārvalstī reģistrētas sabiedrības pamatkapitālā, kuras rezultātā sabiedrība saskaņā ar šā likuma prasībām vai Komisijas noteikumiem kļūst pakļauta konsolidētajai uzraudzībai, jāpārliecinās, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai saskaņā ar šā likuma prasībām jāsagatavo konsolidētie finanšu pārskati, ir spējīga saņemt šā likuma prasību izpildei nepieciešamo informāciju. (16) Ja dalībvalstī reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība, nesniedz ieguldījumu brokeru sabiedrībai šā panta otrajā daļā noteikto prasību izpildei nepieciešamo informāciju, Komisijai ir tiesības aizliegt finanšu pārvaldītājsabiedrībai izmantot tās balsstiesības ieguldījumu brokeru sabiedrībā, kas ir finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība vai sabiedrība, kurā finanšu pārvaldītājsabiedrībai tiešā vai netiešā veidā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita. (17) Sabiedrībām, kuru finanšu pārskati ir iekļauti konsolidētajā finanšu pārskatā vai saskaņā ar Komisijas noteikumiem atbrīvoti no iekļaušanas tajā, ir tiesības sniegt informāciju, kura saskaņā ar Komisijas normatīvajiem norādījumiem un noteikumiem vai Komisijas un dalībvalsts uzraudzības institūcijas savstarpējo vienošanos nepieciešama ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzības veikšanai, dalībvalstīs reģistrētai sabiedrībai, kura ir Latvijas Republikā reģistrētas sabiedrības mātes sabiedrība vai kurai tiešā vai netiešā veidā tajā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita. (18) Jauktai pārvaldītājsabiedrībai un tās dalībvalstīs reģistrētajām meitas sabiedrībām ir tiesības savstarpēji apmainīties ar attiecīgo informāciju, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai Komisijas un attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas savstarpējo vienošanos nepieciešama ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzības veikšanai. (19) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība ir ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, Komisija pirms lēmuma pieņemšanas par šādas ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzību uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata pēc savas iniciatīvas vai pēc lūguma, ko izteikusi ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība vai dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrības meitas sabiedrība, konsultējas ar iesaistītajām dalībvalstu uzraudzības iestādēm un novērtē, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība ir pakļauta prasībām, kas dalībvalstīs pieņemtas līdzvērtīgai uzraudzībai uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata. (20) Komisija pieņem lēmumu, ievērojot Eiropas Banku komitejas vadlīnijas, izvērtējot, vai attiecīgās ārvalsts uzraudzības iestādes veiktā uzraudzība uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata atbilst prasībām, kas dalībvalstīs pieņemtas konsolidētajai uzraudzībai. (21) Ja ārvalsts uzraudzības iestādes veiktā uzraudzība uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata neatbilst dalībvalstīs pieņemtajām prasībām, Komisija veic ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras mātes sabiedrība ir ārvalsts kredītiestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, uzraudzību uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata atbilstoši šā likuma prasībām." 55. Papildināt likumu ar F1 sadaļu šādā redakcijā: "F1 sadaļa Ārpakalpojumu sniegšana 142.1 pants. Ārpakalpojumu sniegšanas uzsākšanas kārtība (1) Ārpakalpojuma saņēmējs šā likuma izpratnē var būt tirgus organizētājs, Centrālais depozitārijs un ieguldījumu brokeru sabiedrība. (2) Ārpakalpojumus tirgus organizētājam, Centrālajam depozitārijam un ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir tiesīgs sniegt tikai tāds ārpakalpojumu sniedzējs, kuram ir vismaz triju gadu pieredze tādu ārpakalpojumu sniegšanā, kurus ārpakalpojumu sniedzējam plāno deleģēt tirgus organizētājs, Centrālais depozitārijs vai ieguldījumu brokeru sabiedrība. (3) Vismaz 30 dienas pirms ārpakalpojuma saņemšanas tirgus organizētājs, Centrālais depozitārijs un ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz Komisijai motivētu rakstveida iesniegumu par plānotā ārpakalpojuma saņemšanu. Iesniegumam pievieno ārpakalpojuma politikas un procedūras aprakstu un ārpakalpojuma līguma oriģinālu vai apliecinātu kopiju. (4) Tirgus organizētājs, Centrālais depozitārijs un ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz Komisijai grozījumus ārpakalpojuma politikas un procedūras aprakstā ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc attiecīgo grozījumu apstiprināšanas. (5) Ārpakalpojuma līgumā nosaka: 1) saņemamā ārpakalpojuma aprakstu; 2) precīzas ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes prasības; 3) ārpakalpojuma saņēmēja un ārpakalpojumu sniedzēja tiesības un pienākumus, to skaitā: a) ārpakalpojuma saņēmēja tiesības pastāvīgi uzraudzīt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitāti, b) ārpakalpojuma saņēmēja tiesības dot ārpakalpojumu sniedzējam obligāti izpildāmus norādījumus jautājumos, kas saistīti ar ārpakalpojuma godprātīgu, kvalitatīvu, savlaicīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu izpildi, c) ārpakalpojuma saņēmēja tiesības iesniegt ārpakalpojumu sniedzējam motivētu rakstveida pieprasījumu nekavējoties izbeigt ārpakalpojuma līgumu, ja ārpakalpojuma saņēmējs konstatējis, ka ārpakalpojumu sniedzējs nepilda ārpakalpojuma līgumā noteiktās apjoma vai kvalitātes prasības, d) ārpakalpojumu sniedzēja pienākumu nodrošināt ārpakalpojuma saņēmējam iespēju pastāvīgi uzraudzīt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitāti, e) ārpakalpojumu sniedzēja pienākumu nekavējoties izbeigt ārpakalpojuma līgumu pēc ārpakalpojuma saņēmēja motivēta rakstveida pieprasījuma saņemšanas; 4) Komisijas tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, grāmatvedības un dokumentu reģistriem un pieprasīt no ārpakalpojumu sniedzēja jebkuru informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu un Komisijas funkciju veikšanu. (6) Tirgus organizētājs, Centrālais depozitārijs vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas plāno šajā likumā noteiktajā kārtībā saņemt ārpakalpojumu, izstrādā attiecīgu ārpakalpojuma politiku un procedūru. Ārpakalpojuma procedūrā nosaka: 1) iekšējo kārtību, kādā tiek pieņemti lēmumi par ārpakalpojuma saņemšanu; 2) ārpakalpojuma līguma slēgšanas, izpildes uzraudzības un izbeigšanas kārtību; 3) par sadarbību ar ārpakalpojumu sniedzēju un par saņemtā ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes uzraudzību atbildīgās personas un struktūrvienības, kā arī attiecīgo personu tiesības un pienākumus; 4) ārpakalpojuma saņēmēja rīcību gadījumos, kad ārpakalpojumu sniedzējs nepilda vai nevarēs pildīt ārpakalpojuma līguma noteikumus. (7) Komisijai ir tiesības veikt ārpakalpojumu sniedzēja darbības pārbaudi tā atrašanās vai ārpakalpojuma sniegšanas vietā, tajā skaitā iepazīties ar visiem dokumentiem, dokumentu un grāmatvedības reģistriem, izgatavot dokumentu kopijas, kā arī pieprasīt no ārpakalpojumu sniedzēja informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu vai kas nepieciešama Komisijas funkciju veikšanai. (8) Ārpakalpojumu sniedzējs uzsāk sniegt ārpakalpojumu, ja ārpakalpojuma saņēmējs 30 dienu laikā no šā panta trešajā daļā minētā iesnieguma iesniegšanas dienas nav saņēmis Komisijas aizliegumu ārpakalpojuma saņemšanai. (9) Ārpakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs ārpakalpojuma sniegšanu deleģēt tālāk citai personai tikai pēc tam, kad saņemta attiecīgā ārpakalpojuma saņēmēja piekrišana. Tirgus organizētājs, Centrālais depozitārijs un ieguldījumu brokeru sabiedrība pirms ārpakalpojuma tālākas deleģēšanas rakstveidā informē par to Komisiju un iesniedz šā panta trešajā daļā minētos dokumentus. Uz ārpakalpojuma sniegšanas tālāku deleģēšanu un ārpakalpojuma galīgo sniedzēju attiecināmi šā likuma noteikumi. 142.2 pants. Ārpakalpojumu sniegšanas ierobežošana (1) Komisija aizliedz regulētā tirgus organizētājam, Centrālajam depozitārijam vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai saņemt plānoto ārpakalpojumu, ja: 1) nav ievēroti šā likuma noteikumi; 2) ārpakalpojuma saņemšana var ierobežot tirgus organizētāja, Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības iespējas sniegt šajā likumā noteiktos pakalpojumus, kā arī var aizskart to klientu likumiskās intereses; 3) ārpakalpojuma saņemšana var ierobežot ārpakalpojuma saņēmēja pārvaldes institūciju iespējas veikt normatīvajos aktos, ārpakalpojuma saņēmēja statūtos vai citos iekšējos aktos tam noteiktos pienākumus; 4) ārpakalpojuma saņemšana liegs vai ierobežos Komisijas iespējas veikt likumā noteiktās funkcijas; 5) ārpakalpojuma līgums neatbilst likumam un nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par ārpakalpojuma saņēmēja un ārpakalpojumu sniedzēja paredzēto sadarbību un ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes prasībām. (2) Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo tirgus organizētāju, Centrālo depozitāriju un ieguldījumu brokeru sabiedrību no atbildības, kas noteikta likumā vai līgumā ar to klientiem. Ārpakalpojuma saņēmējs ir atbildīgs par ārpakalpojumu sniedzēja veikumu tādā pašā mērā kā par savu veikumu. (3) Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai ārpakalpojuma saņēmējs novērš trūkumus, kas radušies, saņemot ārpakalpojumu, un noteikt šo trūkumu novēršanas termiņus. Ja Komisijas noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, Komisija pieprasa, lai ārpakalpojuma saņēmējs pārtrauc ārpakalpojuma līgumu, un nosaka tā pārtraukšanas termiņu. (4) Komisija ir tiesīga pieprasīt, lai ārpakalpojuma saņēmējs nekavējoties izbeidz spēkā esošo ārpakalpojuma līgumu, ja tā konstatē: 1) ka ārpakalpojuma saņēmējs neveic ārpakalpojuma sniegšanas kvalitātes pastāvīgu uzraudzību vai veic to neregulāri un nepietiekami; 2) ka ārpakalpojuma saņēmējs neveic ar ārpakalpojuma sniegšanu saistīto risku pārvaldīšanu vai veic to nepietiekami un nekvalitatīvi; 3) būtiskus trūkumus ārpakalpojumu sniedzēja darbībā, kuri apdraud vai var apdraudēt ārpakalpojuma saņēmēja saistību izpildi; 4) ka iestājies kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem. (5) Ārpakalpojuma saņēmējs nekavējoties informē Komisiju, ja tas konstatējis, ka ārpakalpojumu sniedzējs neievēro ārpakalpojuma līgumā noteiktās ārpakalpojuma apjoma vai kvalitātes prasības. (6) Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo ārpakalpojuma saņēmēju no pienākuma veikt normatīvajos aktos noteikto ar tā darbību saistīto risku pārvaldīšanu. (7) Šā panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā minētā Komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā izpildi." 56. Papildināt likumu ar 144.1 pantu šādā redakcijā: "144.1 pants. Informācijas apmaiņa ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām nolūkā nodrošināt publiskā piedāvājuma un finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū (1) Komisija ir atbildīga par sadarbību ar dalībvalstu kompetentajām institūcijām, lai nodrošinātu šā likuma C sadaļas un D sadaļas II nodaļā Komisijai noteikto pienākumu veikšanu un pilnvaru izmantošanu. (2) Komisija, pamatojoties uz attiecīgu motivētu pieprasījumu, sniedz dalībvalstu kompetentajām institūcijām informāciju, kas tām nepieciešama, lai veiktu attiecīgās dalībvalsts normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. (3) Komisija sadarbojas ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām un apmainās ar to funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju. (4) Komisijai ir pienākums sadarboties ar citu dalībvalstu kompetentajām institūcijām, ja: 1) emitentam ir vairāk nekā viena izcelsmes dalībvalsts kompetentā institūcija tā dažādo pārvedamu vērtspapīru kategoriju dēļ; 2) tiek pieprasīta tirdzniecības apturēšana vai aizliegums attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem, kas tirgoti dažādās dalībvalstīs, lai nodrošinātu līdzvērtīgu nosacījumu ievērošanu dažādām tirdzniecības vietām un nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību. (5) Šā panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos Komisija ir tiesīga lūgt palīdzību izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai, sākot no brīža, kad uzsākta lietas apstākļu pārbaude, īpaši attiecībā uz jauna tipa vai retas formas pārvedamiem vērtspapīriem. Izcelsmes dalībvalsts kompetentās institūcijas ir tiesīgas lūgt Komisijai informāciju par jebkuriem elementiem, kas raksturīgi Komisijas uzraudzītajam tirgum." 57. Papildināt 145.pantu ar otro daļu šādā redakcijā: "(2) Lai pārbaudītu tādas informācijas patiesumu, kuru, veicot uzraudzību uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata, Komisija saņēmusi par ārvalstī reģistrētu kredītiestādi, ieguldījumu brokeru sabiedrību, citu finanšu iestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību, jauktu pārvaldītājsabiedrību vai par kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrību, Komisija ir tiesīga nosūtīt attiecīgās ārvalsts uzraudzības institūcijai lūgumu veikt iekšējo pārbaudi attiecīgajā sabiedrībā." 58. Izteikt 147.pantu šādā redakcijā: "147. pants. Komisijas pienākums sniegt informāciju Eiropas Komisijai (1) Komisija informē Eiropas Komisiju par: 1) licences izsniegšanu ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai tādai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kura ir ārvalstī reģistrētas sabiedrības meitas sabiedrība; 2) gadījumiem, kad būtiskas līdzdalības iegūšanas rezultātā Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība kļūst par ārvalstīs reģistrētas sabiedrības meitas sabiedrību; 3) gadījumiem, kas minēti šā likuma 24.1panta trešajā daļā un 55.1panta ceturtajā daļā. (2) Šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajos gadījumos Komisija nosūta Eiropas Komisijai arī informāciju par tā koncerna struktūru, kurā ietilpst attiecīgā ieguldījumu brokeru sabiedrība. (3) Komisija informē Eiropas Komisiju par vispārēja rakstura grūtībām, ar kādām, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus vai uzsākot ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu ārvalstīs, saskaras ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras Komisijā saņēmušas licenci ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai." 59. Papildināt likumu ar H sadaļu šādā redakcijā: "H sadaļa Atbildība par finanšu instrumentu tirgu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem