4. Article

Zemes īpašumu robežu plānos iezīmē: 4.1. valsts nozīmes atradnes vai valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalus; 4.2. ūdensapgādes urbumus, kas ir dziļāki par 20 metriem, un tiem noteiktās aizsargjoslas. 5 (Grozīts ar MK 19.09.2006. noteikumiem Nr.767) 4.1 Pazemes ūdeņu ģeoloģiskās izpētes rezultātus nodod Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrai (turpmāk aģentūra) pazemes ūdeņu krājumu akceptēšanai. Pazemes ūdeņus atbilstoši ģeoloģiskās izpētes detalitātei (28.1 pielikums) iedala šādās krājumu kategorijās: 4.1 1. A kategorija izpētīti pazemes ūdeņu krājumi. Šīs kategorijas pazemes ūdeņu krājumus ņem vērā, izstrādājot teritorijas plānojumu. Pazemes ūdeņu atradnes ģeoloģiskās izpētes detalitāte ir pietiekama, lai atradnes robežās noteiktu ieguves limitu bez papildu ģeoloģiskās izpētes; 4.1 2. N kategorija novērtēti pazemes ūdeņu krājumi. Pazemes ūdeņu atradnes ģeoloģiskās izpētes detalitāte ļauj aptuveni noteikt derīgā izrakteņa īpašības, krājumu apjomu un pazemes ūdeņu atradnes robežas. Šīs kategorijas pazemes ūdeņu krājumus ņem vērā, izstrādājot teritorijas plānojumu un attīstības programmu, kā arī plānojot saimnieciskās darbības attīstību; 4.1 3. P kategorija prognozētie pazemes ūdeņu resursi. Pazemes ūdeņu krājumu apjomu aplēses pamatojas uz teorētiskiem pieņēmumiem, vispārējām ģeoloģiskajām un hidroģeoloģiskajām likumsakarībām attiecīgajā teritorijā, kā arī uz atsevišķu objektu izpētes rezultātiem. Pirms šīs kategorijas derīgo izrakteņu resursu izmantošanas ir nepieciešama papildu ģeoloģiskā izpēte. 6 (MK 19.09.2006. noteikumu Nr.767 redakcijā)