11. Article

Diploma 2.lappusē: 11.1.augstskolas nosaukums ir iespiests tipogrāfiski ofseta tehnikā melnā krāsā; 11.2. augstskolas emblēma ir krāsaina; 11.3. diploma sērija un numurs ir iespiests augstspiedes tehnikā. 12.Šo noteikumu 2.1., 2.2. un 2.3.apakšpunktā minēto diplomu sēriju apzīmē ar latīņu alfabēta lielo burtu, sākot ar C. Šo noteikumu 2.4.apakšpunktā minētā diploma sēriju apzīmē ar latīņu alfabēta lielo burtu D. Diploma numurs ir četrzīmju skaitlis, sākot ar 0001. 13.Diploma 3.lappusē 10 mm no augšējās un labās malas ir iespiesta vienota parauga hologramma karstspiedes tehnikā. Hologrammas diametrs ir 17mm. 14.Diploma pielikuma sērija un numurs atbilst diploma sērijai un numuram. 15.Diploma pielikuma lapu izgatavo no krītpapīra (115 g/m2). Lapas lielums ir A4 formāta lapa (210 x 297). Lapas abas puses ir pārklātas ar vienota parauga aizsardzības tīkliņu pelēkā krāsā. 16.Diploma pielikuma lapas ir numurētas, caurauklotas un apstiprinātas ar amatpersonas parakstu un zīmoga nospiedumu. 17.Parakstoties diplomu izsniegšanas reģistrācijas žurnālā par diploma saņemšanu, persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu. 18.Augstskola vai koledža katram diploma veidam iekārto atsevišķu diplomu izsniegšanas reģistrācijas žurnālu (6.pielikums). Žurnāla lapas ir numurētas, caur­auklotas un apstiprinātas ar izglītības iestādes vadītāja parakstu un iestādes zīmoga nospiedumu. 19.Diplomus izgatavo komersants (turpmāk - izgatavotājs), ar kuru Izglītības un zinātnes ministrija ir noslēgusi rakstisku līgumu. Komersantu, kurš izgatavo diplomus, Izglītības un zinātnes ministrija izvēlas atbilstoši normatīvajiem aktiem par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām. 20.Augstskola vai koledža iesniedz izgatavotājam ar Izglītības un zinātnes ministriju saskaņotu iesniegumu diplomu izgatavošanai (7.pielikums). 21.Gatavos diplomus no izgatavotāja saņem augstskolas rektora vai koledžas direktora pilnvarota persona, kas atbildīga par diplomu saņemšanu, uzskaiti un glabāšanu (turpmāk - atbildīgā persona). 22.Izgatavotājs diplomus izsniedz ar pavadzīmi, kurā norāda diplomu nosaukumu, sēriju, numuru un skaitu. 23.Atbildīgā persona, saņemot diplomus no izgatavotāja, parakstās par diplomu saņemšanu stingrās uzskaites dokumentu reģistrācijas žurnālā (8.pieli­kums). Žurnāla lapas ir numurētas, caurauklotas un apstiprinātas ar izgatavotāja parakstu un zīmoga nospiedumu. 24.Augstskola vai koledža sastāda aktu par diplomu saņemšanu (divos eksemplāros). Aktā norāda diplomu saņemšanas datumu, pavadzīmes numuru, diplomu nosaukumu, sēriju, numuru un skaitu. Aktu paraksta augstskolas prorektors vai koledžas direktora vietnieks, atbildīgā persona un grāmatvedības pārstāvis. Viens akta eksemplārs kopā ar diplomiem glabājas atbildīgās personas seifā, otrs - grāmatvedībā. 25.Aizpildīšanas gaitā bojātos diplomus noraksta un iznīcina komisija, kuras sastāvā ir augstskolas prorektors vai koledžas direktora vietnieks, atbildīgā persona un grāmatvedības pārstāvis. 26.Komisija, norakstot un iznīcinot diplomus, par to sastāda diplomu norakstīšanas aktu. Aktā norāda iznīcināto diplomu nosaukumu, sēriju, numuru un skaitu. Aktam pievieno pielikumu ar izgrieztu un uzlīmētu diploma nosau­kumu, sēriju, numuru un hologrammu. Atlikušo diploma veidlapu iznīcina, to sasmalcinot. Viens akta un tā pielikuma eksemplārs glabājas atbildīgās personas seifā, otrs eksemplārs - grāmatvedībā. 27.Ja augstskola vai koledža tiek likvidēta, diplomus iznīcina šo notei­kumu 26.punktā minētajā kārtībā līdz izglītības iestādes likvidācijas dienai. Diplomu norakstīšanas aktu un pielikumu izglītības iestāde līdz tās likvidācijas dienai iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā. 28.Diploma dublikātu izsniedz normatīvajos aktos par dokumentu izstrā­dāšanu un noformēšanu noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz personas iesniegumu un rektora vai koledžas direktora rīkojumu par dublikāta izsniegšanu. 29.Diplomu dublikātus reģistrē diplomu dublikātu izsniegšanas reģistrā­cijas žurnālā (6.pielikums). 30.Atbildīgā persona līdz kalendāra gada beigām sastāda pārskatu par diplomu apriti laikposmā no 1.janvāra līdz 31.decembrim (9.pielikums). Pārskatu apstiprina augstskolas rektors vai koledžas direktors, un augstskola vai koledža līdz nākamā gada 10.janvārim iesniedz pārskatu Izglītības un zinātnes ministrijā. 31.Diplomus, kuri izgatavoti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, augstskolas un koledžas ir tiesīgas izsniegt līdz 2005.gada 1.septembrim. 32.Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 23.septem­bra noteikumus Nr.531 "Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti augstāko izglītību un zinātnisko grādu apliecinoši izglītības dokumenti" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 132.nr.). Ministru prezidenta vietā - veselības ministrs G.Bērziņš Izglītības un zinātnes ministre I.Druviete Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 2.jūliju. 1.pielikums Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.450 Izglītības un zinātnes ministre I.Druviete 2.pielikums Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.450 3.pielikums Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.450 4.pielikums Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.450 I 5.pielikums Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.450 Diploma pielikums (paraugs) Diploma sērija <XX><X> Nr.<0000> Diploma pielikums atbilst Eiropas Komisijas, Eiropas Padomes un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO/CEPES) izveidotajam paraugam. Pielikums sagatavots, lai sniegtu objektīvu informāciju un nodrošinātu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu (piemēram, diplomu, sertifikātu) akadēmisku un profesionālu atzīšanu. Diploma pielikumā ir iekļautas ziņas par diploma oriģinālā minētās personas sekmīgi pabeigto studiju būtību, līmeni, kontekstu, saturu un statusu. Tajā nevajadzētu iekļaut norādes par kvalifikācijas novērtējumu un līdzvērtību, kā arī ieteikumus tās atzīšanai. Informāciju sniedz visās astoņās sadaļās. Ja kādā sadaļā informāciju nesniedz, norāda iemeslu. 1.Ziņas par kvalifikācijas ieguvēju: 1.1.vārds; 1.2.uzvārds; 1.3.dzimšanas datums (diena/mēnesis/gads); 1.4.studenta identifikācijas numurs vai personas kods. 2.Ziņas par kvalifikāciju: 2.1.kvalifikācijas nosaukums; 2.2.galvenā studiju joma (jomas) kvalifikācijas iegūšanai; 2.3.kvalifikācijas piešķīrējas institūcijas nosaukums un statuss; 2.4.studijas administrējošās iestādes nosaukums un statuss (ja tas atšķiras no šī pielikuma 2.3.apakšpunktā minētā nosaukuma un statusa); 2.5.mācību valoda un eksaminācijas valoda (valodas). 3.Ziņas par kvalifikācijas līmeni: 3.1.kvalifikācijas līmenis; 3.2.oficiālais programmas ilgums, programmas apguves sākuma un beigu datums; 3.3.uzņemšanas prasības. 4.Ziņas par studiju saturu un rezultātiem: 4.1.studiju veids; 4.2.programmas prasības; 4.3.programmas sastāvdaļas (piemēram, kursi vai vienības) un personas iegūtais novērtējums/atzīmes/kredītpunkti (ja šī informācija ir pieejama oficiālajā atzīmju izrakstā); 4.4.atzīmju sistēma un norādījumi par atzīmju iedalījumu; 4.5.kvalifikācijas klase. 5.Ziņas par kvalifikāciju: 5.1.turpmākās studiju iespējas; 5.2.profesionālais statuss (ja ir piešķirts). 6.Papildinformācija: 6.1.sīkāka informācija; 6.2.papildinformācijas avoti. 7.Pielikuma apstiprinājums: 7.1.datums; 7.2.paraksts un tā atšifrējums; 7.3.pielikuma apstiprinātāja amats; 7.4.zīmogs vai spiedogs. 8.Ziņas par augstākās izglītības sistēmu valstī. Lai iegūtu tiesības iestāties augstskolā, jāiegūst vispārējā vidējā izglītība. Vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības iestāžu absolventus uzņem augstskolā saskaņā ar vispārīgajiem augstskolas uzņemšanas noteikumiem. Augstskolas var noteikt arī specifiskas uzņemšanas prasības (piemēram, noteikt, kādi mācību priekšmeti jāapgūst vidusskolā, lai varētu iestāties konkrētajā augstskolā attiecīgās studiju programmas apguvei). Kopējais vispārējās vidējās izglītības ilgums ir 12 gadi. Vidusskolās ir četru virzienu programmas - vispārizglītojošā, humanitārā un sociālā, matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas, kā arī profesionālā virziena programma. Visiem virzieniem kopīgi ir šādi obligātie priekšmeti: latviešu valoda, pirmā svešvaloda, otrā svešvaloda (mazākumtautību skolās - mazākumtautības valoda), matemātika, vēsture, sports, biznesa ekonomikas pamati, lietišķā informātika. Papildus minētajiem priekšmetiem katra programma ietver attiecīgā virziena obligātos un izvēles priekšmetus. Mācību gada garums ir 36 nedēļas no 1.septembra līdz maija beigām. Kopumā vidējās izglītības programmā trijos gados minimālais mācību stundu skaits ir 3150 stundas, maksimālais - 3780 stundas (30-36 stundas nedēļā). Lai saņemtu atestātu par vispārējo vidējo izglītību, jānokārto ne mazāk kā pieci ek­sāmeni un četras ieskaites. Eksāmeni jānokārto latviešu valodā, izglītības programmu virzienam atbilstošajā obligātajā mācību priekšmetā, vienā izglītības iestādes noteiktajā mācību priekšmetā un divos izglītojamā izvēlētos mācību priekšmetos. Vidējās izglītības programma noslēdzas ar centralizētajiem eksāmeniem, un uzņemšana augstskolā notiek atbilstoši centralizēto eksāmenu rezultātiem. Vispārējās vidējās izglītības standartu ietver arī vidējās profesionālās izglītības programmas, kuras ilgst četrus gadus pēc pamatizglītības ieguves. Bakalaura un maģistra grādi ir gan akadēmiskajā, gan profesionālajā augstākajā izglītībā. Abu veidu bakalauriem ir tiesības stāties maģistrantūrā, abu veidu maģistriem (tiem pielīdzinot arī maģistra grādus medicīnā, zobārstniecībā un farmācijā - attiecīgi sešus un piecus gadus ilgas studijas) - doktorantūrā. Akadēmiskās izglītības mērķis ir sagatavot patstāvīgai pētniecības darbībai, kā arī sniegt teorētisko pamatu profesionālajai darbībai. Akadēmiskās izglītības programmas tiek īstenotas saskaņā ar valsts akadēmiskās izglītības standartu. Bakalaura grādu zinātnes nozarē (nozaru grupā) piešķir pēc akadēmisko studiju pirmā posma. Bakalaura akadēmisko studiju programmu apjoms ir 120-160 (180-240 ECTS) kredītpunktu (turpmāk - KP), no tiem obligātā daļa ir ≥50KP (75 ECTS), obligātās izvēles daļa ir ≥20 (30 ECTS) KP, bakalaura darbs ir ≥10 KP (15 ECTS) un brīvās izvēles daļa. Studiju ilgums pilna laika studijās ir seši līdz astoņi semestri. Maģistra grādu piešķir zinātnes nozarē vai apakšnozarē pēc akadēmisko studiju otrā posma. Maģistra akadēmisko studiju programmas apjoms ir 80 KP (120 ECTS), no kuriem ne mazāk kā 20 KP ir maģistra darbs, programmas obligātais saturs ietver attiecīgās zinātņu nozares izvēlētās jomas teorētiskās atziņas (≥30 KP) un to aprobāciju aktuālo problēmu aspektā (≥15 KP). Profesionālās augstākās izglītības iestādes uzdevums saskaņā ar pirmā un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartiem ir īstenot padziļinātu zināšanu apguvi konkrētā darbības jomā, nodrošinot absolventu spēju izstrādāt vai pilnveidot sistēmas, produktus un tehnoloģijas un sagatavojot absolventu jaunrades, pētnieciskajam un pedagoģiskajam darbam attiecīgajā nozarē. Bakalaura profesionālo studiju programmas apjoms ir vismaz 160 KP (240 ECTS): vispārizglītojošie kursi (≥15 KP), nozares teorētiskie pamati (≥36 KP), profesionālā specializācija (≥60 KP), izvēles kursi (≥6 KP), prakse (≥26 KP), valsts pārbaudījums, tai skaitā noslēguma darbs (≥12 KP). Maģistra profesionālo studiju programmas apjoms ir vismaz 40 KP (60 ECTS): jaunākie sasniegumi nozarē, teorijā un praksē (≥7 KP), prakse (≥6 KP), valsts pārbaudījums, tai skaitā noslēguma darbs (≥ 20 KP), kā arī pētniecības, projektēšanas, vadības, psiholoģijas un citi kursi. Profesionālajā augstākajā izglītībā ir ne vien bakalaura un maģistra programmas, bet arī citi programmu veidi: 1)otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas, pēc kuru apguves iegūst CEDUC piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Programmu apjoms var būt vismaz 40 KP (60 ECTS) pēc bakalaura grāda ieguves vai vismaz 160 KP (240 ECTS) pēc vidējās izglītības ieguves. Programmas ietver praksi ne mazāk kā 26 KP (39 ECTS) apjomā un valsts pārbaudījumu, tai skaitā noslēguma darbu vismaz 10 KP apjomā; 2)pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžas) program­mas, pēc kuru apguves iegūst CEDUC ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Programmu apjoms ir 80-120 KP (120-180 ECTS), un tās pamatā ir paredzētas profesijas apguvei, taču to absolventi var turpināt studijas otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās. Doktorantūra. Kopš 2000.gada 1.janvāra Latvijā tiek piešķirts viena veida zinātniskais grāds - doktors. Uzņemšanai doktorantūrā ir nepieciešams maģistra grāds. Doktora grādu iegūst, publiski aizstāvot doktora disertāciju. Doktora disertāciju var izstrādāt triju līdz četru gadu laikā doktorantūras studiju ietvaros augstskolā vai arī pēc atbilstoša apjoma patstāvīgu pētījumu veikšanas, strādājot augstskolā, zinātniskā iestādē u.c. Doktora grāda piešķiršanas kārtību nosaka Latvijas Zinātnes padome. Doktora grādu piešķir Latvijas Zinātnes padomes apstiprinātas promocijas padomes. Kredītpunktu sistēma. Kredītpunkts (KP) Latvijā ir definēts kā vienas nedēļas pilna laika studiju darba apjoms. Vienam studiju gadam paredzētais apjoms pilna laika studijās ir 40 kredītpunkti. Pārrēķinot Eiropas Kredītu pārneses sistēmas (ECTS) punktos, Latvijas kredītpunktu skaits jāreizina ar 1,5. Atzīmju sistēma. Zināšanas vērtē, izmantojot 10 ballu vērtēšanas skalu: Apguves līmenis Atzīme Skaidrojums Aptuvenā ECTS atzīme ļoti augsts 10 izcili (with distinction) A 9 teicami (excellent) A augsts 8 ļoti labi (very good) B 7 labi (good) C vidējs 6 gandrīz labi (almost good) D 5 viduvēji (satisfactory) E 4 gandrīz viduvēji (almost satisfactory) E/FX zems 3-1 negatīvs vērtējums (unsatisfactory) Fail Kvalitātes nodrošināšana. Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem augstskolas var izsniegt valsts atzītus diplomus, ja studijas ir notikušas akreditētā augstskolā, akreditētā programmā un augstskolai ir apstiprināta satversme. Kvalitātes vērtēšana ietver augstskolas pašvērtējuma ziņojuma sagatavošanu un ekspertu novērtējumu. Ekspertu grupās no vismaz trim ekspertiem tikai viens var būt no Latvijas, pārējie (vairumā gadījumu) - no Rietumeiropas un citām Baltijas valstīm. Lēmumu par programmas akreditāciju pieņem Akreditācijas komisija, bet par augstskolas akreditāciju - Augstākās izglītības padome. Akreditācijas pirmais cikls Latvijā noslēdzās 2001.gadā. Atkārtotiem novērtējumiem jānotiek ne retāk kā reizi sešos gados. Papildinformācija: