2. Article

Palīdzības reģistri 2.1. 1.reģistrā pašvaldības lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai pirmām kārtām reģistrē personas, kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas Rīgā: personas 2.1.1. pamatojoties uz tiesas spriedumu, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmajā daļā, 28.4 panta otrajā daļā minētajos gadījumos, ja tās ir: 2.1.1.1. politiski represētās personas, kuru lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas; 2.1.1.2. maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu, vai maznodrošināti invalīdi; 2.1.1.3. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināts invalīds; 2.1.1.4. personas, kuru ienākumi viena cilvēka ģimenē nepārsniedz Ls 250, bet ģimenē, kurā ir divi vai vairāki cilvēki, ienākumi nepārsniedz Ls 200 vienam cilvēkam, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā, kā arī ja tām nepieder īpašums, kuru var izmantot ienākumu gūšanai. Atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai (personām), kura (kuras) strādā algotu darbu un kurai (kurām) nav apgādnieku, tiek vērtēts tikai pensijas apmērs. Šis nosacījums attiecas uz tām personām, kuras no dzīvojamās telpas izliktas pēc 26.11.2004. (t.i., pēc Rīgas domes 16.11.2004. saistošo noteikumu Nr.76 “Personu, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un pašvaldības palīdzības sniegšanas kārtība” stāšanās spēkā); 2.1.1.5. maznodrošinātas personas, kuras ne vēlāk kā vienu gadu pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā sasniegušas pensijas vecumu, atzītas par 1. vai 2.grupas invalīdiem vai kurām piedzimis bērns, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā; 2.1.2. pamatojoties uz tiesas spriedumu, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 6.panta otrajā daļā minētajos gadījumos, ja tās ir: 2.1.2.1. politiski represētās personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, kuru lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas; 2.1.2.2. personas, kuru ienākumi viena cilvēka ģimenē nepārsniedz Ls 250, bet ģimenē, kurā ir divi vai vairāki cilvēki, ienākumi nepārsniedz Ls 200 vienam cilvēkam, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā, kā arī ja tām nepieder īpašums, kuru var izmantot ienākumu gūšanai. Atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai (personām), kura (kuras) strādā algotu darbu un kurai (kurām) nav apgādnieku, tiek vērtēts tikai pensijas apmērs. Šis nosacījums attiecas uz tām personām, kuras no dzīvojamās telpas izliktas pēc 26.11.2004. (t.i., pēc Rīgas domes 16.11.2004. saistošo noteikumu Nr.76 “Personu, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un pašvaldības palīdzības sniegšanas kārtība” stāšanās spēkā); 2.1.3. no tām piederoša dzīvokļa, ja pret dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem, ja tās ir: 2.1.3.1. politiski represētās personas, kuru lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas; 2.1.3.2. maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu, vai maznodrošināti invalīdi; 2.1.3.3. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kurai ir invaliditāte; 2.1.4. pamatojoties uz tiesas spriedumu, – no dzīvokļa īpašuma, kuru lietoja kā īpašnieka ģimenes locekļi, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā un ja tās ir: 2.1.4.1. maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai atzītas par 1. vai 2.grupas invalīdiem; 2.1.4.2. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kas atzīta par 1. vai 2.grupas invalīdu; 2.1.5. par Civillikumā noteikto saistību neizpildi, pamatojoties uz tiesas spriedumu, vai zaudējušas dzīvojamo telpu krāpniecisku darbību rezultātā, par ko ierosināta krimināllieta, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā un ja tās ir: 2.1.5.1. maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai atzītas par 1. vai 2.grupas invalīdiem; 2.1.5.2. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kas atzīta par 1. vai 2.grupas invalīdu. 17 (Grozīts ar Rīgas domes 27.09.2005. saistošajiem noteikumiem Nr. 19; Rīgas domes 23.01.2007. saistošajiem noteikumiem Nr. 68) 2.2. 2.reģistrā reģistrē vienreizēja pabalsta saņemšanai dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam. 18 2.3. 3.reģistrā pašvaldības lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai pirmām kārtām reģistrē bērnus bāreņus un bērnus, kuri palikuši bez vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, – pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai arī tad, kad viņi beiguši mācības izglītības iestādē, vai pēc obligātā militārā dienesta, ja viņiem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā un ja bērnu dzīvesvieta līdz viņu nodošanai ārpusģimenes aprūpē bijusi Rīgā. 19 2.4. 4.reģistrā reģistrē dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta saņemšanai. 20 2.5. 5.reģistrā pašvaldības lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai pirmām kārtām reģistrē maznodrošinātas personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ja tās pirms notiesāšanas dzīvoja Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā un ja tām nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā. Šis nosacījums neattiecas uz tām personām, kuras devušas piekrišanu privatizēt to īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgušas ar šo personu vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu vai ar kuru piekrišanu dzīvoklis ir pārdots vai citādi atsavināts – tāpēc persona darījuma rezultātā ir zaudējusi attiecīgā dzīvokļa lietošanas tiesības. 21 2.6. 6.reģistrā reģistrē palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas (dzīvojamās mājas) remontam. 22 2.7. 7.reģistrā pašvaldības lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai pirmām kārtām reģistrē: 2.7.1. repatriantus, kuri izceļojuši no Latvijas līdz 04.05.1990. un kuriem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties pirms izceļošanas no Latvijas aizņemtajā dzīvojamā telpā, kas atrodas Rīgā un kurā repatriants vai viņa vecāki, vai vecvecāki pastāvīgi dzīvojuši pirms izceļošanas; 2.7.2. maznodrošinātas politiski represētās personas; 2.7.3. politiski represētās personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā; 2.7.4. maznodrošinātas personas, kuras līdz 31.12.2001. saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” bija reģistrētas 1.grupā valsts un pašvaldības palīdzības dzīvokļa jautājuma risināšanā saņemšanai un līdz 01.11.2006. iesniegušas iesniegumu un 3.1.5.apakšpunktā minētos dokumentus, lai veiktu pārreģistrāciju ar sākotnējo reģistrācijas datumu; 2.7.5. personas, kuru ienākumi viena cilvēka ģimenē nepārsniedz Ls 250, bet ģimenē, kurā ir divi vai vairāki cilvēki, ienākumi nepārsniedz Ls 200 vienam cilvēkam un kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā, kā arī ja tām nepieder īpašums, kuru var izmantot ienākumu gūšanai; Atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai (personām), kura (kuras) strādā algotu darbu un kurai (kurām) nav apgādnieku, tiek vērtēts tikai pensijas apmērs. 2.7.6. personas, kuras līdz 31.12.2001. reģistrētas palīdzības saņemšanai 12.reģistrā, atbilst noteikumu 2.7.3., 2.7.5.apakš­punkta nosacījumiem un līdz 01.11.2006. iesniegušas iesniegumu un 3.1.5.apakš­punktā minētos dokumentus, lai veiktu pārreģistrāciju ar sākotnējo reģistrācijas datumu. 23 (Rīgas domes 29.08.2006. saistošo noteikumu Nr. 54 redakcijā; kas grozīti ar Rīgas domes 23.01.2007. saistošajiem noteikumiem Nr. 68) 2.8. (Svītrots ar Rīgas domes 29.08.2006. saistošajiem noteikumiem Nr. 54) 24 2.9. 7.2 reģistrā pašvaldības lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai pirmām kārtām ar sākotnējo reģistrācijas datumu pārreģistrē personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā, lietojušas dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai un līdz 31.12.2001. reģistrētas palīdzības saņemšanai 12.reģistrā, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā un ja tās iesniegumu un 3.1.7.apakšpunktā minētos dokumentus iesniegušas līdz 01.11.2006. 25 (Rīgas domes 29.08.2006. saistošo noteikumu Nr. 54 redakcijā) 2.10. 8.reģistrā pašvaldības lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai pirmām kārtām reģistrē: 2.10.1. personas, ar kurām noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.4 panta otrajā daļā minētajos gadījumos un kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā, lietojušas dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja ienākumi viena cilvēka ģimenē nepārsniedz Ls 250, bet ģimenē, kurā ir divi vai vairāki cilvēki, ienākumi nepārsniedz Ls 200 vienam cilvēkam, ja uzrādīti likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.4 panta trešajā daļā minētie dokumenti un šo personu lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā, kā arī ja tām nepieder īpašums, kuru var izmantot ienākumu gūšanai. Atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai (personām), kura (kuras) strādā algotu darbu un kurai (kurām) nav apgādnieku, tiek vērtēts tikai pensijas apmērs. 2.10.2. personas, kuru pašvaldības mājās īrēto vai viņu īpašumā esošo dzīvojamo telpu Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa vērtēšanas komisija atzinusi par avārijas stāvoklī esošu, turklāt, pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.3 panta pirmo daļu vai 28.4 panta pirmo daļu, iepriekšminētā komisija pieņēmusi lēmumu par iedzīvotāju izvietošanu. 26 (Grozīts ar Rīgas domes 23.01.2007 saistošajiem noteikumiem Nr. 68) 2.11. 9.reģistrā pašvaldības lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai reģistrē denacionalizēto vai likumīgajiem īpašniekiem atdoto namīpašumu īpašniekus (viņu mantiniekus), kuri, pamatojoties uz likuma “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā” 16.pantu, likuma “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” 16.pantu, vēlas aizņemt dzīvokli savos namīpašumos un iesnieguši pieteikumu pašvaldībai. 27 2.12. 10.reģistrā pašvaldības lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai, pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 47.panta piekto daļu, reģistrē personas, kuru personiskajā īpašumā bijusī māja nojaukta sakarā ar zemes gabala atsavināšanu valsts vai sabiedrības vajadzībām, ja šīm personām un viņu ģimenes locekļiem, kas kopā pastāvīgi dzīvojuši nojauktajā mājā, kā kompensācija par atsavināto īpašumu piešķirts dzīvoklis (dzīvokļi) no valsts vai sabiedriskā dzīvokļu fonda, kas likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” spēkā stāšanās brīdī atradās mājā, kura denacionalizēta vai atdota bijušajiem īpašniekiem (vai viņu mantiniekiem), vai mājā, par kuras atdošanu ir iesniegts pieprasījums, un šīm personām ir tiesības bez atlīdzības saņemt īpašumā dzīvokli. 28 2.13. 11.reģistrā reģistrē zemes gabalu īpašniekus, uz kuru zemes uzcelta daudzdzīvokļu māja un kuriem saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 21.panta septīto daļu ir tiesības pēc savas izvēles privatizēt šajā mājā vienu privatizācijai publiski piedāvātu neizīrētu dzīvokli. 29 2.14. 12.reģistrā pašvaldības lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai vispārējā kārtībā reģistrē: 2.14.1. personas, kuras līdz 31.12.2001. saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” bija reģistrētas valsts un pašvaldības palīdzības dzīvokļa jautājuma risināšanā saņemšanai; 2.14.2. maznodrošinātas personas, kuras īrē vai arī lieto tādu tām piederošu dzīvojamo telpu, ka vienā istabā jādzīvo dažāda dzimuma personām (izņemot laulātos), kas vecākas par deviņiem gadiem, vai kuru īrētā dzīvojamā telpa saskaņā Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa vērtēšanas komisijas atzinumu nav piemērota dzīvošanai, ja turklāt: 2.14.2.1. tās audzina bērnu invalīdu; 2.14.2.2. ģimenē visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensionāri vai invalīdi; 2.14.2.3. tās ir atsevišķi dzīvojošas pensijas vecuma personas, kurām nav apgādnieku; 2.14.2.4. tie ir atsevišķi dzīvojoši invalīdi, kuriem nav apgādnieku; 2.14.2.5. ar atsevišķu istabu nav nodrošināta persona, kurai tā pienākas saskaņā ar noteikumu pielikumā minētās slimības raksturu; 2.14.3. maznodrošinātas personas, kuru ģimenē ir trīs vai vairāk kā trīs nepilngadīgi bērni, kuras īrē vai lieto tām piederošu dzīvojamo telpu (vienistabas dzīvokli vai vienu istabu) vai arī īrē (lieto) tādu dzīvojamo telpu, ka vienā istabā jādzīvo dažāda dzimuma personām (izņemot laulātos), kas vecākas par deviņiem gadiem, vai kuru īrētā dzīvojamā telpa saskaņā ar Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa vērtēšanas komisijas atzinumu nav piemērota dzīvošanai. Persona, kuras īpašumā ir dzīvojamā telpa, tiek reģistrēta palīdzības saņemšanai un saņem 2.14.punktā minēto palīdzību, ja piekrīt, saņemot palīdzību, dzīvojamās telpas īpašumu uz dāvinājuma līguma pamata nodot Rīgas pašvaldības īpašumā. 30 (Grozīts ar Rīgas domes 27.09.2005. saistošajiem noteikumiem Nr. 19) 2.15. 13.reģistrā sociālā dzīvokļa (vai sociālās dzīvojamās telpas) īrēšanai reģistrē: 2.15.1. pensijas vecumu sasniegušas politiski represētās personas, ja to īpašumā nav dzīvojamās telpas; 2.15.2. maznodrošinātas personas, uz kurām attiecināms viens no šādiem nosacījumiem: 2.15.2.1. stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par personas izlikšanu no dzīvojamās telpas saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmo daļu; 2.15.2.2. stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par pensijas vecumu sasniegušas personas vai personas, kura atzīta par 1. vai 2. grupas invalīdu, izlikšanu no dzīvojamās telpas saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.3 panta pirmo daļu, 28.4 panta otro daļu; 2.15.2.3. persona īrē valsts vai pašvaldības īpašumā esošu dzīvojamo telpu, kuru nodod valstij vai pašvaldībai, jo ir izteikusi vēlēšanos īrēt sociālo dzīvokli (sociālo dzīvojamo telpu); 2.15.2.4. pensijas vecumu sasniegusi vai par 1. vai 2.grupas invalīdu atzīta persona, kura kā ģimenes loceklis lieto vienu dzīvojamo telpu, kas ģimenes locekļu īpašumā nodota privatizācijas procesā, ja šī persona izveidojusi atsevišķu ģimeni vai tai atsevišķa dzīvojamā telpa pienākas saskaņā ar noteikumu pielikumā minētās slimības raksturu; 2.15.2.5. persona īrē dzīvojamo telpu denacionalizētā (likumīgajam īpašniekam atdotā), fiziskai vai juridiskai personai piederošā mājā, turklāt persona dzīvojamo telpu lietojusi līdz īpašuma tiesību atjaunošanai vai mājas nodošanai īpašumā; 2.15.2.6. persona ne mazāk kā trīs gadus īrē fiziskai vai juridiskai personai piederošu dzīvojamo telpu Rīgā; 2.15.2.7. persona ir bārenis un nav nodrošināta ar dzīvojamo telpu; 2.15.2.8. pensijas vecumu sasniegusi vai par 1. vai 2.grupas invalīdu atzīta persona, kura īrē dzīvojamo telpu istabu plānojuma sociālajā dzīvojamā mājā vai sociālo dzīvokli bez ērtībām un regulāri pilda sociālās dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus. 31 (Rīgas domes 27.09.2005. saistošo noteikumu Nr. 19 redakcijā, kas grozīta ar Rīgas domes 29.08.2006. saistošajiem noteikumiem Nr. 54) 2.15.1 Politiski represētās vai pensijas vecumu sasniegušās personas, kā arī par 1.vai 2.grupas invalīdiem atzītas personas, kuras līdz šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās brīdim jau reģistrētas 13.reģistrā kā sociāli maz­aizsargātas personas, kuru ienākumi un materiālā stāvokļa līmenis pārsniedz maznodrošinātai personai noteikto, saglabā tiesības īrēt sociālo dzīvokli (sociālo dzīvojamo telpu). 32 (Rīgas domes 27.09.2005. saistošo noteikumu Nr. 19 redakcijā; kas grozīta ar Rīgas domes 29.08.2006. saistošajiem noteikumiem Nr. 54) 2.15.2 Sociālās dzīvojamās telpas (arī servisa dzīvokļa) īres līgums tiek noslēgts uz termiņu, kas nepārsniedz sešus mēnešus. Ar personām, kuras saņem vecuma pensiju vai atzītas par 1. vai 2.grupas invalīdiem, sociālās dzīvojamās telpas īres līgums par vienistabas dzīvokļa (vienas istabas) izīrēšanu tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku bez atkārtotas pārbaudes termiņa noteikšanas. Ar politiski represētām personām, kas saņem vecuma pensiju, un par 1. vai 2.grupas invalīdiem atzītām personām, kuras pilda sociālās dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus, īres līgums tiek atjaunots pēc sešiem mēnešiem neatkarīgi no personas ienākumiem. 33 (Rīgas domes 29.08.2006. saistošo noteikumu Nr. 54 redakcijā) 2.15.3 Personas, kuras izteikušas vēlēšanos un atzītas par tiesīgām reģistrēties palīdzības saņemšanai 13.reģistrā un dzīvojamo telpu lieto (lietoja) uz viena īres līguma pamata, var tikt iekļautas iepriekšminētajā palīdzības reģistrā tikai vienā reģistra lietā. 34 (Rīgas domes 29.08.2006. saistošo noteikumu Nr. 54 redakcijā) 2.16. 14.reģistrā reģistrē personas, kuras vēlas Rīgas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošo vai viņu īpašumā esošo dzīvojamo telpu apmainīt pret mazāku īrējamu dzīvojamo telpu, pret dzīvojamo telpu, par kuru jāmaksā zemāka maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (dzīvojamā telpa ar zemāku labiekārtojuma līmeni), vai arī veselības stāvokļa dēļ vēlas dzīvojamo telpu dzīvojamās mājas pirmajā stāvā vai citā Rīgas priekšpilsētā (rajonā). Persona, kuras īpašumā ir dzīvojamā telpa, tiek reģistrēta palīdzības saņemšanai un saņem šajā punktā minēto palīdzību, ja piekrīt, saņemot palīdzību, dzīvojamās telpas īpašumu uz dāvinājuma līguma pamata nodot Rīgas pašvaldības īpašumā. 35 (Grozīts ar Rīgas domes 27.09.2005. saistošajiem noteikumiem Nr. 19)