5. Article

Izteikt 41.panta pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā: "(1) Naudas sods ir naudas piedziņa, ko tiesa vai prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, uzliek šajā pantā noteiktajos apmēros kā pamatsodu, bet tiesa - arī kā papildsodu. (2) Naudas sods atbilstoši noziedzīgā nodarījuma smagumam un vainīgā mantiskajam stāvoklim nosakāms no vienas līdz divsimt Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā sprieduma taisīšanas brīdī, norādot spriedumā šā naudas soda summu Latvijas Republikas naudas vienībās. Par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu mantkārīgā nolūkā naudas sodu var noteikt šā likuma Sevišķās daļas attiecīgajā pantā paredzētā naudas soda divkāršā apmērā, bet ne vairāk kā divsimt Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā. Prokurors, priekšrakstā par sodu nosakot naudas sodu, var piemērot ne vairāk kā pusi no šā likuma Sevišķās daļas attiecīgajā pantā paredzētā maksimālā naudas soda apmēra. (3) Naudas soda samaksu tiesa vai prokurors, ja naudas sods noteikts ar priekšrakstu par sodu, var sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu no dienas, kad spriedums vai priekšraksts par sodu stājies likumīgā spēkā."