41. Article

Turklāt kaut vai tirgus daļas lieluma svarīgums var mainīties dažādos tirgos, ir pamats uzskatīt, ka ļoti lielas tirgus daļas pašas par sevi, izņemot ekskluzīvus apstākļus, pierāda dominējošo stāvokli."1 Minētajā Eiropas Komisijas lietā Eiropas Komisijas veiktie aprēķini liecināja, ka vienā no konkrētajiem tirgiem pārkāpēja tirgus daļa ir 47% un konkurentu tirgus daļas - 27%, 18%, 7% un 1%. Pārkāpējam tika konstatēts dominējošs stāvoklis. Izskatāmajā lietā, attiecībā starp BALTKOM tirgus daļu un to lielāko konkurentu tirgus daļām ir 2,3-2,8. Uzskatām, ka šie rādītāji liecina par BALTKOM dominējošo stāvokli. Turklāt pastāv arī citi faktori, kas liecina par BALTKOM tirgus varu: visplašākā tīkla esamība, plaši attīstīts tirdzniecības tīkls, t.s. "dziļas kabatas" esamība (efekts, kuru rada apstāklis, ka BALTKOM mātes uzņēmumam SIA "ALĪNA" ir ievērojamas finansiālās iespējas, t.i., iespējas atbalstīt savas grupas uzņēmumu), kas rada BALT­KOM lielāku tirgus neatkarību, nekā tā ir konkurentiem, t.i., rada BALTKOM pietiekamā apmērā spēju darboties vismaz daļēji neatkarīgi no konkurentiem, kā arī tas, ka Konkurences padomes lietā Nr.712/03/05/10 (BALTKOM, SIA "NETCOM" un SIA "NETCOMS" apvienošanās) 20.02.2004. lēmumā Nr.16 Konkurences padome uzskatīja, ka apvienošanās darījumā rezultātā apvienotais tirgus dalībnieks iegūs dominējošo stāvokli kabeļtelevīzijas pakalpojumu tirgū Rīgas pilsētas teritorijā (lēmuma 13.punkts). Konkurences padome uzskata, ka darījuma negatīvā ietekme ir tāda, ka tas faktiski nostiprina BALTKOM dominējošo stāvokli konkrētajā tirgū, jo darījuma rezultātā BALTKOM tirgus daļa, kaut vai nenozīmīgi, tomēr palielināsies. Darījuma rezultātā BALTKOM apkalpošanas zona palielināsies, jo tai tiks pievienota zona, kuru pašlaik apkalpo STARSO un BALTKOM iegūs STARSO klientus. Apstākli, ka BALTKOM neplāno iegādāties citu tirgus dalībnieku aktīvus, Konkurences padome nevērtē šīs lietas ietvaros. Vērtējot BALTKOM cenu politiku teritorijās, kur ir pārstāvēta tikai BALTKOM, Konkurences padome konstatēja, ka BALT­KOM cena Aplokciemā ir Ls 0,90 par 1 (minimālu) paketi, bet Vecdaugavā un Mangaļsalā (šajās zonas konkurence vērtējama tikai kā potenciāla) - Ls 3,00 par minimālu paketi. Attiecīgi jāsecina, ka zonās, kurās BALTKOM nav vienīgais operators, BALT­KOM cenas ir zemākas. Tomēr jāņem vērā, ka BALTKOM salīdzinoši augsto cenu Mangaļsalā un Vecdaugavā ietekmē arī mazs abonentu skaits. Tāpēc augstas cenas var būt saistītas ne tikai ar reālo konkurentu neesamību šajās teritorijās. BALTKOM nav skaidrojis, kāpēc secinājums, ka apvienošanās sekas izpaudīsies galvenokārt Daugavgrīvas mikrorajonā, nav pareizs. Konkurentu skaita samazināšanās, ņemot vērā STARSO nelielo tirgus daļu, pati par sevi nav vērtējama kā pamats secinājumam, ka darījuma sekas ir vērtējamas negatīvi. Kaut arī STARSO ir vērtējams kā nebūtisks konkurents BALTKOM Rīgas pilsētas teritorijā, tomēr apvienošanās rezultātā nostiprināsies BALTKOM dominējošais stāvoklis konkrētajā tirgū. Nostiprinoties dominējošajam stāvoklim konkrētā tirgū, nav jākonstatē, ka var tikt būtiski samazināta konkurence tirgū, jo atrašanās dominējošā stāvoklī jau rada priekšrocības pār citiem konkurentiem. Izvērtējot konkrēto darījumu, jāņem vērā, ka BALTKOM ir lielākais un dominējošais tirgus dalībnieks ar tirgus daļu, kas būtiski pārsniedz citu tirgus dalībnieku tirgus daļu. Tādējādi pat minimāla šīs tirgus daļas palielināšana uz konkurējoša tirgus dalībnieka aktīvu (infrastruktūras) pirkšanas rēķina ir vērtējama kā tirgus varas nostiprināšana, vērtējot konkurences apstākļus tirgū kopumā, t.sk. iespēju citiem tirgus dalībniekiem paplašināt savu darbības teritoriju, ienākot Daugavgrīvas mikrorajonā. Jāņem vērā, ka darbības paplašināšana kabeļtelevīzijas tirgū ir saistīta ar kapitāl­ieguldījumiem kabeļtīklā, kuri jāatpelna. Minētais apstāklis ir vērtējams kā būtisks šķērslis konkurentam, kas vēlas paplašināt savu darbību konkrētajā vietā, kur jau darbojas dominējošs tirgus dalībnieks. Konkurences padome konstatēja, ka apvienošanās darījumam ir arī pozitīvas sekas. Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju STARSO nesniedz interneta piekļuves un balss telefonijas pakalpojumus. BALTKOM ienākot Daugavgrīvas mikrorajonā, kabeļtelevīzijas abonentiem pēc STARSO kabeļtīkla rekonstrukcijas tiks piedāvāti interneta piekļuves pakalpojumi, kā arī nākotnē var tikt piedāvāti balss telefonijas pakalpojumi. Tādējādi uzlabosies konkurences apstākļi interneta piekļuves pakalpojumu un balss telefonijas pakalpojumu tirgos, un patērētāji gūs labumu. Izvērtējot STARSO 09.09.2005. vēstulē Nr.152 sniegto informāciju, Konkurences padome konstatēja, ka STARSO konkurētspēja konkrētajā tirgū ir ievērojami mazāka nekā BALTKOM konkurētspēja. STARSO ir viens no mazākajiem (pēc tirgus daļas apmēra) konkrētā tirgus dalībniekiem un nevarēs radīt BALTKOM nopietnu konkurenci Daugavgrīvas mikrorajonā gadījumā, ja BALTKOM uzsāks kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanu paralēli STARSO. Ņemot vērā, ka apvienošanās rezultātā nostiprināsies BALTKOM dominējošais stāvoklis, ir pamats saskaņā ar Konkurences likuma 16.panta trešo daļu pieņemt lēmumu par apvienošanās aizliegumu vai par apvienošanos atļaušanu, nosakot tirgus dalībniekam saistošos noteikumus, kuri novērš apvienošanās negatīvās sekas attiecībā uz konkurenci. Ņemot vērā iepriekšminēto, Konkurences padome uzskata, ka šajā lietā apvienošanās aizliegums nedotu sabiedrībai tādu labumu, kā apvienošanās atļaušana, nosakot tirgus dalībniekam saistošos noteikumus, kuri novērš apvienošanās negatīvās sekas attiecībā uz konkurenci. Izvērtējot lietas apstākļus, BALTKOM viedokli un argumentus lietā, kā arī ņemot vērā administratīvā akta izdošanas samērīguma un lietderības apsvērumus, pamatojoties uz Konkurences likuma 2.pantu, 6.panta pirmās daļas 4.punktu, 8.panta pirmās daļas 5.punktu, 15.panta pirmās daļas 3.punktu un otrās daļas 2.punktu, 16.panta trešo daļu un Ministru kabineta 26.10.2004. noteikumiem Nr.897 "Kārtība, kādā iesniedzams un izskatāms ziņojums par tirgus dalībnieku apvienošanos", Konkurences padome nolēma: