5. Article

Lai izvērtētu apvienošanās ietekmi uz konkurences apstākļiem, t.sk., vai apvienošanās rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis, vai var tikt būtiski samazināta konkurence konkrētajā tirgū, Konkurences padome pieprasīja informāciju no vairākiem tirgus dalībniekiem. Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 10.punktu "tirgus daļa - tirgus dalībnieka piedāvāto preču daļa konkrētajā tirgū attiecībā pret visu šajā tirgū piedāvāto preču apjomu". Tirgus daļas konkrētajā tirgū var tikt aprēķinātas pēc tirgus dalībnieku apgrozījumiem no kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanas un pēc tirgus dalībnieku abonentu skaita. Ņemot vērā to, ka katram tirgus dalībniekam pakalpojumu cenas atšķiras, Konkurences padome uzskata, ka tirgus daļu aprēķināšana pēc abonentu skaita šajā lietā dod objektīvāku ainu par tirgus sadalījumu nekā tirgus daļu aprēķināšana pēc tirgus dalībnieku apgrozījuma. Informācija no tirgus dalībniekiem tika pieprasīta attiecībā uz abonentu skaitu mikrorajonu griezumā. Izņemot apvienošanās dalībniekus - BALTKOM un STARSO - kabeļtelevīzijas pakalpojumus Rīgas pilsētas teritorijā sniedz šādas komercsabiedrības: SIA "L.A.T.", SIA "FAO", SIA "LIVAS", SIA "TELFAST", SIA "Telia MultiCom" un SIA "TELEVIDEOTĪKLS". Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju BALTKOM tirgus daļa 2004.gadā ir (*)% un STARSO tirgus daļa - (*)%. Izvērtējot citu tirgus dalībnieku sniegto informāciju par abonentu skaitu 2005.gadā, Konkurences padome konstatēja, ka BALTKOM tirgus daļa ir (*)% un STARSO - (*)%. Tirgus sadalījums ir šāds: N. p. k. Operators Abonentu skaits Tirgus daļa, % 1. BALTKOM (*) (*) 2. TELEVIDEOTĪKLS (*) (*) 3. Telia MultiCom (*) (*) 4. FAO (*) (*) 5. LIVAS (*) (*) 6. L.A.T. (*) (*) 7. STARSO (*) (*) 8. TELFAST (*) (*) Kopā (*) 100 Konkurences padome konstatēja, ka BALTKOM tirgus daļa pārsniedz Konkurences likuma 1.panta 1.punktā noteikto kritēriju (40%), kā arī ir pamats uzskatīt, ka BALT­KOM ir pietiekama tirgus vara, lai darbotos pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem vai patērētājiem. Analizējot kabeļtelevīzijas operatoru kabeļtīklu pārklājumu zonās Rīgas pilsētas teritorijā, Konkurences padome secināja, ka: pirmkārt, salīdzinājumā ar pārējiem kabeļtelevīzijas operatoriem BALTKOM apkalpošanas zona aptver vislielāko ģeogrāfisko teritoriju un arī pēc šī rādītāja atrodas līdera pozīcijās kabeļtelevīzijas pakalpojuma sniegšanas tirgū. Otrkārt, jau tagad BALTKOM apkalpošanas zonā ir teritorijas, kurās nepastāv konkurence kabeļtelevīzijas pakalpojuma sniegšanas tirgū (Mangaļsala un Vecdaugava), jo tajās pakalpojumus sniedz vienīgi BALTKOM. Jāatzīmē, ka saskaņā ar tirgus dalībnieku sniegtajām ziņām arī citiem kabeļtelevīzijas operatoriem ir "izņēmuma stāvoklis" dažās Rīgas pilsētas teritorijās. Piemēram, Latgales priekšpilsētā ("Maskavas forštatē") - SIA "Telia MultiCom", Čiekurkalnā - SIA "LIVAS", Krastā - SIA "TELEVIDEOTĪKLS" un Daugavgrīvā - STARSO. (Jāņem vērā, ka reāla konkurence notiek tad, kad vienā mājā, nevis tikai vienā mikrorajonā, ir pārstāvēti vairāki pakalpojumu sniedzēji.) Kabeļtelevīzijas operatoru apkalpošanas zonas Rīgas pilsētas mikrorajonu griezumā: BALTKOM Telia MultiCom LIVAS FAO TVT TELFAST STARSO L.A.T. Āgenskalns x x x Bolderāja x x Centrs x x x x Čiekurkalns x Dārzciems x x Daugavgrīva x Iļģuciems x x x Imanta x x x Jugla x x "Jugla" papīrfabrika x Ķengarags x x Krasta x Maskavas forštate x Mangaļsala x Mežciems x x Pļavnieki x x x Purvciems x x x x Sarkandaugava x x Teika x x Zasulauks x x Ziepniekkalns x x x Zolitūde x x x Valdlauči x Vecdaugava x Vecmīlgrāvis x x Ņemot vērā minēto, Konkurences padome uzskata, ka BALTKOM ir dominējošs stāvoklis konkrētajā tirgū. Par to liecina arī fakts, ka katra tuvāko konkurentu (SIA "TELEVIDEOTĪKLS" un SIA "Telia MultiCom") tirgus daļa nesasniedz pat pusi no BALTKOM tirgus daļas (*). Dominējošā stāvokļa nostiprināšana Apvienošanās rezultātā apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļa, kaut arī būtiski nemainīsies, tomēr tā palielināsies - būs (*)%. Tas nozīmē, ka BALTKOM dominējošs stāvoklis kabeļtelevīzijas pakalpojumu tirgū Rīgas pilsētas teritorijā apvienošanās rezultātā nostiprināsies, palielināsies BALTKOM tirgus daļa un vara. Faktiski apvienošanās rezultātā viens tirgus dalībnieks un tā sniegtie pakalpojumi (STARSO) Daugavgrīvas mikrorajonā tiks aizvietoti ar cita tirgus dalībnieka sniegtajiem pakalpojumiem (BALTKOM). Ņemot vērā, ka Daugavgrīvas mikrorajonā pašlaik nepastāv konkurence starp kabeļtelevīzijas operatoriem un kabeļtelevīzijas operatoru kabeļtīklu pārklājumiem, var secināt, ka apvienošanās rezultātā palielināsies ne tikai apvienotā tirgus dalībnieka apkalpošanas zona, bet arī apkalpošanas zona, kurā BALTKOM nav konkurentu. Kabeļtelevīzijas pakalpojuma sniedzēju iespējas sniegt kabeļtelevīzijas pakalpojumus Daugavgrīvas mikrorajonā un potenciālo konkurentu ienākšana Daugavgrīvas mikrorajonā Izņemot BALTKOM un STARSO Rīgas pilsētā dažādās teritorijās kabeļtelevīzijas pakalpojumus piedāvā vēl sešas komercsabiedrības: SIA "L.A.T.", SIA "FAO", SIA "LIVAS", SIA "TELFAST", SIA "Telia MultiCom" un SIA "TELEVIDEOTĪKLS". Tātad teorētiski visas minētās komercsabiedrības var nākotnē paplašināt savu komercdarbību kabeļtelevīzijas pakalpojuma sniegšanā un uzsākt kabeļtelevīzijas pakalpojuma sniegšanu jaunajās teritorijās, tai skaitā Daugavgrīvā. Saskaņā ar Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju daži tirgus dalībnieki neplāno paplašināt savu darbību konkrētajā tirgū, daži - plāno, turklāt tiem ir pietiekami resursi, lai teorētiski sāktu kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanu Daugavgrīvas mikrorajonā. Komercdarbības sākšanu un paplašināšanu kavējošie faktori un šķēršļi Lai sāktu kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanu, komercsabiedrībai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir jāsaņem Nacionālās radio un televīzijas padomes speciālā atļauja (licence) kabeļtelevīzijas darbībai un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas publiskā fiksētā telekomunikācijas tīkla operatora individuālā licence telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanai. Elektronisko sakaru likuma 16.panta otrajā daļā ir teikts, ka "elektronisko sakaru komersantiem ir tiesības ierīkot publiskos elektronisko sakaru tīklus un izbūvēt to infrastruktūras būves (..) valsts, pašvaldības un privātā īpašuma teritorijā, iepriekš saskaņojot projektu ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai vadītāju". Telekomunikāciju tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtību nosaka Ministru kabineta 2002.gada 4.novembra noteikumi Nr.496 "Telekomunikāciju tīklu ierīkošanas un būvniecības noteikumi". Minēto noteikumu 19.punktā ir noteikts, ka pirms būvdarbu sākšanas pasūtītājs saņem būvatļauju atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu prasībām (Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi"). Būvatļauja nav nepieciešama gadījumos, ja ievelk kabeli esošā kabeļu kanalizācijā vai gaisa vadu un piekārto kabeļu līnijas kabeli stiprina uz esošajiem balstiem. Būvatļauju izsniedz būvvalde, kuras teritorijā atrodas attiecīgais būvobjekts, ja tiek iesniegti šādi dokumenti: būvatļaujas pieprasījums, akceptētais būvprojekts un citi saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 116.punktu. No iepriekš minētā var secināt, ka nepieciešamo dokumentu izstrādāšana, saskaņošana un atļauju saņemšana kabeļtīklu ierīkošanai var tikt uzskatīta par papildu šķēršļiem kabeļtelevīzijas pakalpojuma attīstībai. Taču, ja kabeļtelevīzijas operators grib ierīkot kabeļus objektā (mājā), kur jau cita komercsabiedrība ir ierīkojusi kabeli, tad šajā gadījumā būvatļauja nav nepieciešama. No tā izriet, ka pirmajam ienācējam tirgū šī administratīvā barjera ir augstāka nekā otrajam. Kā vienu no galvenajiem kavējošiem faktoriem var minēt to, ka kabeļtīkla izbūvēšanai ir nepieciešami lieli finansiālie ieguldījumi. Turklāt komercsabiedrībai, ienākot jaunajā teritorijā, kur jau darbojas viens vai vairāki kabeļtelevīzijas pakalpojuma sniedzēji, ir jārēķinās ar to, ka, lai piesaistītu potenciālo abonentu uzmanību, tai skaitā to, kas jau izmanto kabeļtelevīzijas pakalpojumus, jāpiedāvā akcijas vai jārīko cenu atlaižu pasākumi, kas savukārt samazina sagaidāmo ienākumu līmeni un var palielināt ieguldījumu atmaksājamības laiku. Saskaņā ar Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas viedokli (saņemts pa e-pastu 02.05.2005.) kā papildu šķēršļus var minēt šādus apstākļus: "Ja šajā teritorijā jau darbojas konkurents, tad jārēķinās ar konkurenta pretdarbību, sākot ar potenciālo abonentu atrunāšanu no pieslēgšanās jaunajam tīklam, solot dažādas atlaides (..). Kabeļoperatoram savu tīklu ierīkošana kāpņu telpās jāsaskaņo ar ēku īpašniekiem, kas parasti tiek darīts, iegūstot informāciju no Zemesgrāmatas par īpašniekiem un saņemot parakstus no dzīvokļu īpašniekiem (..)." Nozares asociāciju un citu tirgus dalībnieku viedokļi Lai uzzinātu nozares asociāciju viedokli par paredzētās apvienošanās ietekmi uz kabeļtelevīzijas pakalpojumu tirgu un iespējamo ietekmi uz citu konkrēto preču tirgiem (piemēram, interneta piekļuves pakalpojumi, datu pārraides pakalpojumi), tika pieprasīts Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijai un Latvijas Telekomunikāciju asociācijai sniegt viedokli. Latvijas Telekomunikāciju asociācija (20.06.2005. vēstule Nr.D-245) atzinusi darījumu par pozitīvu. Savukārt Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācija (16.06.2005. vēstule Nr.16/06-1) uzskata, ka apvienošanās ir vērtējama negatīvi. Vairāki BALTKOM konkurenti ir izteikuši viedokli, ka šī apvienošanās būtiski neietekmēs konkurences apstākļus kabeļtelevīzijas pakalpojumu tirgū Rīgas pilsētā. Savukārt SIA "LIVAS" izteica viedokli, ka paredzētā apvienošanās vērtējama negatīvi, jo tās rezultātā BALTKOM nostiprinās monopolstāvokli Daugavgrīvas mikrorajonā (20.06.2005. vēstule Nr.89/05). Citi preču tirgi, kurus apvienošanās varētu ietekmēt Ziņojumā tika minēts, ka BALTKOM sniedz interneta piekļuves pakalpojumus un datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumus Rīgas pilsētas teritorijā un Salaspilī, izmantojot elektronisko sakaru tīklus. Savukārt STARSO nevienu no minētajiem pakalpojumiem nesniedz. Tomēr Ziņojumā ir uzsvērts, ka STARSO elektronisko sakaru tīkla piemērojamība interneta pakalpojuma sniegšanai un datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu sniegšanai ir iespējama pēc tīkla rekonstrukcijas un tā pieslēgšanas BALTKOM optiskajam elektronisko sakaru tīklam. Konkurences padome uzskata, ka paredzētā apvienošanās šos konkrētos tirgus neietekmēs, jo faktiski uz doto brīdi tikai viens no apvienošanās dalībniekiem sniedz interneta piekļuves pakalpojumus un datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumus Rīgas pilsētas teritorijā. Tātad nenotiek horizontālā pārklāšanās un BALTKOM tirgus daļa šajos tirgos būtiski nemainīsies. Turklāt Rīgas pilsētas teritorijā interneta piekļuves pakalpojumus piedāvā vairākas komercsabiedrības (piemēram, SIA "Lattelekom", SIA "Telia Latvija", a/s "Microlink Data AS", SIA "LATNET SERVISS" un citi) un BALTKOM tirgus daļa tajā ir maza (mazāka par 5%). Savukārt datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumus Rīgas pilsētas teritorijā arī sniedz vairāki tirgus dalībnieki, piemēram, SIA "Lattelekom", SIA "Telia Latvija", a/s "Microlink Data AS", Valsts informācijas tīklu aģentūra, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" un citi). BALTKOM tirgus daļa arī šajā konkrētajā tirgū ir maza (mazāk par 5%). Bez tam Ziņojumā kā viens no konkrētajiem tirgiem tika norādīts - balss telefonijas pakalpojuma tirgus. Tā kā BALTKOM un STARSO nesniedz šo pakalpojumu, paredzētā vienošanās šo tirgu neskar un apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļa šajā konkrētajā tirgū nemainīsies. Izvērtējot Ziņojumā sniegto informāciju, kā arī trešo personu viedokļus un citus faktorus, Konkurences padome secina, ka paredzēta BALTKOM un STARSO apvienošanās skar tikai kabeļtelevīzijas pakalpojuma sniegšanas tirgu Rīgas pilsētas teritorijā. Šajā konkrētajā tirgū BALTKOM jau tagad ir dominējošais stāvoklis. Kaut arī apvienošanās rezultātā apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļa palielināsies nenozīmīgi un konkurences situācija pārsvarā Rīgas pilsētā nemainīsies, tomēr pat nenozīmīgs tirgus daļas palielinājums atstās iespaidu uz tirgus varu (tā palielināsies), nostiprinot jau esošo BALTKOM dominējošo stāvokli. Saskaņā ar Konkurences likuma 16.panta trešo daļu: "Konkurences padome ar lēmumu aizliedz apvienošanos, kuras rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis (..). Konkurences padome var atļaut šādu apvienošanos, nosakot tirgus dalībniekam saistošus noteikumus, kuri novērš apvienošanās negatīvās sekas attiecībā uz konkurenci." Tādējādi ir secināms, ka apvienošanās nevar tikt atļauta BALTKOM, nenosakot atbilstošus saistošos noteikumus, kuri novērš apvienošanās negatīvās sekas attiecībā uz konkurenci. 23.08.2005. BALTKOM tika nosūtīta vēstule, kurā tika izklāstīti lietas izskatīšanas gaitā iegūtie pierādījumi, kā arī BALTKOM tika aicināta iepazīties ar lietu un izteikt viedokli pirms Konkurences padomes lēmuma pieņemšanas. 07.09.2005. tika saņemta 06.09.2005. BALTKOM vēstule Nr.245 "Par viedokļa izteikšanu lietā Nr.463/05/10/2", kurā BALT­KOM izteica vairākus argumentus, iebilstot pret veikto situācijas izvērtējumu. Šie argumenti attiecās uz (1) BALTKOM dominējoša stāvokļa esamības pierādīšanu (tirgus varu) un (2) apvienošanās darījuma seku konkurencei analīzi: (1) BALTKOM uzsvēra, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk - SPRK), īstenojot elektronisko sakaru nozares regulēšanas pasākumus, saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 31.panta ceturto daļu nav konstatējusi, ka BALTKOM ir būtiska ietekme tirgū, tātad arī BALTKOM dominējošo stāvokli šajā tirgū. BALTKOM nepiekrīt aprēķinātajai tirgus daļai (*)%, apstrīd tirgus dalībnieku-konkurentu sniegto datu par abonentu skaitu patiesumu. BALTKOM uzskata, ka nav pierādījumu, ka BALTKOM ir pietiekama tirgus vara atbilstoši dominējoša stāvokļa definīcijai, lai spētu ievērojami kavēt, deformēt un ierobežot konkurenci konkrētajā tirgū. (2) BALTKOM uzskata, ka lietā iegūtā informācija neliecina, ka apvienošanās darījums spētu kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci, ka ir nepareizi izdarīti secinājumi, ka tieši darījuma rezultātā palielināsies BALTKOM apkalpošanas zona. BALT­KOM norāda, ka SIA "STARSO" tīklu ir nepieciešams rekonstruēt vai pat būvēt no jauna. Tas ir faktiski tas pats, kā būvēt šo tīklu, neiegādājoties SIA "STARSO" tīklu. BALTKOM uzskata, ka šis darījums ir vienīgais šāda tipa darījums, kas ir iespējams, jo nākamā mazāka tirgus dalībnieka tirgus daļa ir 2,7-3%. Tādējādi nav pamata bažām par to, ka BALTKOM var vairākkārtīgi pievienot sev mazus uzņēmumus, katru reizi pamatojot to ar to, ka pievienotā tirgus daļa ir niecīga un tas nekaitēs konkurencei. BALTKOM neplāno savu attīstību tā, lai pakāpeniski iekarotu tirgu uz "nelielu pievienošanu" rēķina. BALTKOM norāda, ka, vērtējot BALTKOM cenu politiku reālās konkurences trūkuma apstākļos, kļūdaini tika norādīts Aplokciems kā BALTKOM apkalpošanas zona, kurā BALTKOM nav konkurentu. BALTKOM norāda, ka Aplokciemā "paralēli BALTKOM savus kabeļtelevīzijas pakalpojumus sniedz SIA "LIVAS"". BALT­KOM uzskata, ka nevar salīdzināt Mangaļsalas un Vecdaugavas zonas ar citiem kabeļtelevīzijas operatoriem, kuri sniedz pakalpojumus zonās bez konkurences, un nepiekrīt viedoklim, ka apvienošanās sekas lielākā mērā izpaudīsies Daugavgrīvas mikrorajonā. BALTKOM uzskata, ka Rīgā ir pietiekami daudz mikrorajonu, kuros nav reālas konkurences. Konkurences padome izvērtēja BALT­KOM iebildumus un konstatēja, ka iebildumi attiecībā uz dominējoša stāvokļa esamību nav pamatoti sekojošu apsvērumu dēļ: - izvērtējot apvienošanās darījumus, Konkurences padome ievēro Konkurences likuma 1., 6., 15. un 16.panta noteikumus. T.sk. Konkurences padomei ir jāizvērtē, vai apvienošanās rezultātā radīsies vai nostiprināsies dominējošs stāvoklis. Konkurences padomei nav jāvērtē apstāklis, vai SPRK ir konstatējusi tirgus dalībnieka būtisku ietekmi tirgū; - BALTKOM savā ziņojumā izskatāmās lietas ietvaros par SIA "LIVAS" abonentu skaitu 2004.gadā sniedza informāciju, ka tas ir (*), kas veido (*)% tirgus daļu pēc BALTKOM aprēķiniem. BALTKOM nav sniegusi informāciju, kas pamatotu to, kā tika aprēķināts SIA "LIVAS" abonentu skaits. Lai objektīvi pārbaudītu BALTKOM sniegto informāciju par citiem tirgus dalībniekiem, ziņas tika pieprasītas no pašiem tirgus dalībniekiem. Konkurences padomes rīcībā esošā informācija liecina, ka SIA "LIVAS" un BALTKOM ziņas par SIA "LIVAS" abonentu skaitu Rīgā ievērojami atšķiras. Konkurences padomei nav pamata SIA "LIVAS" sniegto informāciju uzskatīt par nepatiesu; - lietā ir pierādījumi par BALTKOM tirgus varu: Konkurences padomes Biroja 23.08.2005. vēstulē Nr.1126 ir minēts, ka "(..) katra tuvāko konkurentu (SIA "TELEVIDEOTĪKLS" un SIA "Telia MultiCom") tirgus daļa nesasniedz pat pusi no BALTKOM tirgus daļas", "(..) salīdzinot ar pārējiem kabeļtelevīzijas operatoriem, BALTKOM apkalpošanas zona aptver vislielāko ģeogrāfisko teritoriju un arī pēc šī rādītāja BALTKOM atrodas līdera pozīcijās (..)". Līdzīgi argumenti par tirgus varas esamību tiek izmantoti Eiropas Savienības konkurences tiesību piemērošanas praksē, nosakot dominējoša stāvokļa esamību. Piemēram, Eiropas Kopienu tiesa lietā Nr.85/76 Hoffmann-La Roche & Co. AG v Commission of the European Communities 13.02.1979. spriedumā attiecībā uz dominējoša stāvokļa noteikšanu norādīja, ka "(..) 5. Ļoti lielas tirgus daļas ir ļoti nozīmīgs pierādījums dominējoša stāvokļa esamībai. Citi nozīmīgi faktori ir: attiecības starp konkrētā uzņēmuma tirgus daļu un tā konkurentu tirgus daļām, īpaši, nākamā lielākā konkurenta tirgus daļu, tas, ka konkrētais uzņēmums ir vadošs tehnoloģiskā ziņā (priekšrocības tehnoloģiskā ziņā, salīdzinot ar konkurentiem), plaši attīstīta tirdzniecības tīkla esamība un potenciālās konkurences neesamība (..).