4. Article

Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma (Elektronisko sakaru likums, "Latvijas Vēstnesis", 2004.gada 17.novembris, - likums stājas spēkā ar 2004.gada 1.decembri; un Grozījumi Elektronisko sakaru likumā, "Latvijas Vēstnesis", 2005.gada 25.maijs, - likums stājas spēkā ar 2005.gada 8.jūniju) (turpmāk - ESL) elektronisko sakaru komersants ir "komersants, kas pamatā nodrošina elektronisko sakaru tīklu vai sniedz elektronisko sakaru pakalpojumus": elektronisko sakaru tīkla nodrošināšana ir "publiskā elektroniskā sakaru tīkla izveide, ierīkošana, attīstīšana, ekspluatācija, kontrole un piekļuves nodrošināšana tam", elektronisko sakaru pakalpojums ir "pakalpojums, kuru parasti nodrošina par atlīdzību un kurš pilnīgi sastāv no signālu pārraidīšanas elektronisko sakaru tīklos". Dati ir formalizētā veidā attēlota tekstuāla, skaitliska, grafiska, video un audio informācija, kuru lietotājs vai datu apstrādes ierīces var interpretēt, apstrādāt vai pārsūtīt ("Informātikas vārdnīca", Datori, datu apstrāde un pārraide, Avots, 2001). Datu pārraide ir datu pārsūtīšana no datu avota datu saņēmējam ar sakaru līdzekļu palīdzību. Datu pārraidi var veikt, izmantojot: - datu pārraides līnijas, kas ir fizikāla vide, kas kalpo signālu pārsūtīšanai un tiek izmantota, lai savienotu datu ķēdes galaiekārtas, datu komutatorus, kā arī citas ierīces, kas veic datu pārraidi, - datu pārraides tīklu, kas ir datu ķēdes galaiekārtu un pārraides vides apvienojums, kas nodrošina datu pārraidi starp datu stacijām. Publiskie datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumi saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk - SPRK) 26.01.2005. noteikumiem "Elektronisko sakaru tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu saraksts" ir publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumi, kas nodrošina signālu pārraidi vai maršrutēšanu publiskajos elektronisko sakaru tīklos, izņemot publiskos interneta piekļuves, balss telefonijas, radio vai televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumus publiskajos elektronisko sakaru tīklos. Datu pārraides pakalpojums nodrošina ātru un drošu vietēja vai starptautiska mēroga datu pārraidi. Ņemot vērā iepriekš minēto un Ziņojumā sniegto informāciju, Konkurences padome konstatēja, ka Lattelekom un Microlink sniedz datu pārraides pakalpojumus, kuru klāstā ietilpst šādi pakalpojumi: - ciparu abonentlīnija, kas ir pārraides līdzeklis, kas abonentiem, kuri atrodas nelielā attālumā no telefona centrāles, nodrošina ātru multivides ciparinformācijas pārraidi. Šo pārraidi nodrošina telesakaru kopa, kuras kopīgais apzīmējums ir xDSL. Atkarībā no izmantojamā protokola veida iespējamas dažādas pamatshēmas, kas nodrošina dažādus pakalpojuma līmeņus; - Ultra DSL, kas ir piemērots uzņēmumiem, kuriem ir svarīgs kvalitatīvs pieslēgums internetam (datu pārraides ātrums ir 768/128 Kbit/s, 1024/256 Kbit/s vai 2048/512 Kbit/s); - ātrgaitas datu tīkls, kas nodrošina liela ātruma datu pārraidi starp diviem punktiem; - bezvadu interneta telpa - bezvadu datu pārraides pakalpojums, darījumu cilvēkiem konferenču zālēs, viesnīcās, kafejnīcās, lidostā un citās publiskās interneta piekļuves vietās; - ciparu nomātā līnija, kura nodrošina garantētu un kvalitatīvu datu pārraidi starp diviem pieslēguma punktiem Latvijā vai pieslēguma punktu Latvijā un ārzemēs un nodrošina risinājumu uzņēmumiem ar īpaši augstām prasībām pret datu pārraides kvalitāti un drošību, ja ikdienas darbā nepieciešams nosūtīt un saņemt liela apjoma informāciju; - datoru tīklu savienošana, kura nodrošina iespēju savienot divus vai vairākus uzņēmuma datoru tīklus vietējā, iekšzemes un starptautiskajā mērogā; - Frame Relay - nodrošina vairāku un dažādās vietās izvietotu datoru tīklu, atsevišķu datoru vai datu pārraides iekārtu savienošanu vienā tīklā, kā arī dažāda veida informācijas pārraidi (balss un dati) uzņēmuma datu pārraides tīkla ietvaros. 4.1. Datu pārraides pakalpojumi un interneta piekļuves pakalpojumi var tikt nodrošināti: 4.1.1. Fiksētos elektronisko sakaru tīklos (kanālu un pakešu komutācijas tīklos, ieskaitot internetu), 4.1.2. Mobilo zemes elektronisko sakaru tīklos, 4.1.3. Tīklos, kurus izmanto radio un televīzijas signāla izplatīšanai, 4.1.4. Kabeļtelevīzijas un kabeļradio tīklos, 4.1.5. Elektrības kabeļu sistēmās, ciktāl tās ir izmantotas, lai pārraidītu signālus (ESL 1.pants 11.punkts). Izvērtējot SIA "Telia Latvija", SIA "BALTKOM TV SIA" un LMT sniegto informāciju, Konkurences padome konstatēja, ka iepriekš minētos pakalpojumus klients var saņemt gan pa fiksēto elektronisko sakaru tīklu, gan pa mobilo zemes elektronisko sakaru tīklu, gan pa fiksēto elektronisko sakaru tīklu apvienojumā ar tīkliem, kurus izmanto radio signāla izplatīšanai, tikai katrā gadījumā tiek izmantoti atšķirīgi tehnoloģiskie risinājumi. Katrā gadījumā pakalpojumu saņemšanā ir ievērojamas atšķirības. Mobilo zemes elektronisko sakaru tehnoloģijas ļauj saņemt datu pārraides un Internet piekļuves pakalpojumus kustībā. Fiksēto tīklu tehnoloģijas ļauj saņemt pakalpojumus tikai fiksētā vietā. Tarifi par pakalpojumiem nav ievērojami atšķirīgi atkarībā no izmantojamās tehnoloģijas, bet ir atšķirīgas galaiekārtu cenas (portatīvais un parastais dators). Atsevišķi ir jāapskata Microlink piedāvājums bezvadu datu pārraides pakalpojumu sniegšanā. "Tā ir alternatīva fiksētajiem datu savienojumiem un kabeļu sistēmām. Tās raksturo ekonomiskums, elastība un ātrāka ieviešana salīdzinājumā ar dažādām kabeļu sistēmām. Bezvadu pamattīkli, izmantojot dažādas radiomodulācijas metodes un radio frekvences, nodrošina lielu apjomu datu transportu ar ātrumu līdz pat 100 Mbit/s. Bezvadu pieejas tīkli iedalās šaurjoslas, platjoslas un Internet piekļuves tīklos. Bezvadu datu pārraides risinājumi var nodrošināt savienojumu starp diviem infrastruktūras punktiem jeb tīkla punktiem - Point - to - Point (PtP), vai arī starp vienu un vairākiem tīkla punktiem - Point - to - Multipoint (PtMP). Ar jaudīgu PtP risinājumu palīdzību tiek būvēti maģistrālie tīkli, bet ar PtMP risinājumiem tiek nodrošināts infrastruktūras galapunktu un lietotāju pieslēgums pie datu pārraides pamattīkla" (informācija no www.microlink.lv.). No iepriekš minētā izriet, ka šādu datu pārraides risinājumu var pielietot apdzīvotās vietās, kurās nav izveidots fiksētais elektronisko sakaru tīkls. Izvēloties bezvadu risinājumu, klientam ir nepieciešama bezvadu aparatūra (radiolinki, mikroviļņu pārraides līnijas) un aktīvā galaaparatūra (maršrutazori, multipleksori). Risinājumu pamatā ir bezvadu mikroviļņu datu pārraides aparatūra, kas darbojas licencētos frekvenču diapazonos. Izmantojot plaši pazīstamu ražotāju bezvadu sakaru iekārtas, šo pakalpojumu var sniegt aptuveni 15-20 km rādiusā no datu pārraides mezgla. Šādas tehnoloģijas pielietošanu izmanto attālinātos ģeogrāfiskos rajonos (pilsētu domes - skolu, bibliotēku, bērnudārzu, veselības u.c. iestāžu efektīvai darbu koordinēšanai). Tā kā šāda veida bezvadu datu pārraide nevar tikt realizēta bez fiksētā elektronisko sakaru tīkla (gadījums 4.1.), tad nav pamata uzskatīt, ka minētais pakalpojums tiek veikts, izmantojot bezvadu elektronisko sakaru tīklu. Ir zināms, ka radio frekvenču spektra caurlaides spēja ir ierobežota, turpretī fiksētā tīkla tehnoloģijām, kā, piemēram, šķiedru optikas kabeļiem šādu ierobežojumu praktiskām vajadzībām nav. Tāpēc arī šīs tehnoloģijas pastāv atsevišķi un arī pakalpojumi, kas tiek nodrošināti attiecīgi pa katru no šīm tehnoloģijām, pastāv atsevišķi: vieni nodrošina mobilitāti ar ierobežotu caurlaides spēju, bet otri - neierobežotu informācijas caurlaides spēju fiksētos punktos. Datu pārraide var notikt abos elektronisko sakaru tīklos. ESL publiskie fiksētie elektronisko sakaru tīkli ir nodalīti no publiskajiem mobilajiem elektronisko sakaru tīkliem. Ir svarīgi apzināties, ka mobilo tīklu telekomunikāciju tehnoloģijas visos gadījumos nevar aizstāt fiksēto tīklu tehnoloģiju un otrādi. Lattelekom Ziņojumā sniedz informāciju par datu pārraides pakalpojumu un interneta piekļuves pakalpojumu tirgus apjomu, izmantojot fiksētos elektronisko sakaru tīklus. Tirgus dalībnieki ir snieguši dažādus viedokļus par datu pārraides pakalpojumu sniegšanu un saņemšanu, izmantojot fiksēto tīklu, savstarpējo aizvietojamību ar datu pārraides pakalpojumu sniegšanu un saņemšanu, izmantojot bezvadu elektronisko sakaru tīklu. SIA "Telia Latvija" (15.08.2005. vēstule Nr.V/328/05/i) uzskata, ka datu pārraides pakalpojumus un interneta piekļuves pakalpojumus vienlīdz efektīvi ir iespējams sniegt, gan izmantojot fiksēto elektronisko tīklu, gan izmantojot bezvadu elektronisko sakaru tīklu. Kādu tehnoloģiju elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs izmanto pakalpojuma sniegšanā, patērētājam ir nenozīmīgi. Pakalpojumu sniegšanas tehnoloģijas izvēle ir pakalpojumu sniedzēja ziņā. Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējam ir jānodrošina klientam vienlīdz pietiekami labas kvalitātes pakalpojumi konkrētā apdzīvotā vietā par ekonomiski pieejamām cenām. Ja apdzīvotā vietā ir izveidots fiksētais elektronisko sakaru tīkls, tad klienta vēlmes tiek apmierinātas, izmantojot šo tīklu, kas ir ekonomiski izdevīgāks. Ja apdzīvotā vietā nav izveidota fiksētā elektronisko sakaru tīkla infrastruktūra, tad pakalpojumu sniedzējs izmanto bezvadu sakaru tehnoloģiju, ja ar tās palīdzību var apmierināt klienta vēlmes. Izmantojot bezvadu tehnoloģiju, šobrīd tirgū esošās mobilo sakaru galaiekārtas, kā arī mobilā elektronisko sakaru tīkla infrastruktūra, nenodrošina līdzvērtīgus pakalpojumus salīdzinot ar pakalpojumu sniegšanu, izmantojot fiksēto elektronisko sakaru tīklu (šādu secinājumu ir izteikusi Eiropas Komisija lietā COMP/M.2574 Pirelli/Edizione/Olivetti/Telecom Italia, un ar minētajā lietā sniegtajiem argumentiem savu viedokli pamatoja LMT 15.05.2005. vēstule Nr.3178/JK). Šo pakalpojumu savstarpējā aizvietojamība gan no pieprasījuma, gan no piedāvājuma puses nav iespējama, jo pastāv tehnoloģijas atšķirības pakalpojumu saņemšanā un sniegšanā, abu pakalpojumu cenu veidošanā, apstākļi, kādos tiek saņemts pakalpojums, dažādi konkurences apstākļi (atšķirīgi pakalpojumu sniedzēji, pieprasījums u.c.) abu pakalpojumu tirgos. Tehnoloģisko atšķirību dēļ mobilie sakaru operatori nespēj piedāvāt tik izvērstu datu pārraides spektru kā fiksēto elektronisko sakaru tīklu operatori. Atšķirīgās datu pārraides funkcionalitātes dēļ mobilie elektronisko sakaru tirgus operatori galvenokārt orientējas uz citu patērētāju vajadzību apmierināšanas segmentu (izklaides pakalpojumi) masu tirgū nekā to dara fiksētā tīkla operatori. Līdz ar to mobilie un fiksētie elektronisko sakaru operatori savstarpēji nekonkurē datu pārraides pakalpojumu tirgū. Pēc LMT sniegtās un publiski pieejamās informācijas, pakalpojuma sniegšana un saņemšana, izmantojot bezvadu tīklu, Latvijā ievērojami varētu attīstīties 10-15 gadu laikā. LR Centrālā statistikas pārvaldes Informācijas centra apsekojumi rāda, ka bezvadu pieslēgumu mājsaimniecībās galvenokārt pārstāv mobilais telefons (39%), bet kuru ļoti maz izmanto datu pārraidei. Tā kā iepriekš minētais pakalpojums (izmantojot tikai bezvadu elektronisko sakaru tīklu) ir mazāk izmantots Latvijas tirgū, tad Konkurences padome veic tirgus analīzi pakalpojumiem, kuri tiek sniegti un saņemti, izmantojot fiksēto elektronisko sakaru tīklu, kā arī fiksēto elektronisko sakaru tīklu, pielietojot bezvadu datu pārraides sistēmas. 4.2. Bez tam datu pārraides pakalpojumi un interneta piekļuves pakalpojumi var tikt nodrošināti: - pa šaurjoslas piekļuves tīklu, - pa platjoslas piekļuves tīklu. 4.2.1. Plaši izplatītā iezvanpieeja ir pieejama katram Latvijas patērētājam, ja vien viņam ir pieejams fiksētā pieslēguma telefons. 4.2.2. Platjoslas piekļuves jēdzienā ir ietvertas divas būtiskas atšķirības no šaurjoslas piekļuves: - lielāks datu pārraides ātrums, - piekļuve pamatā ir tiešsaites režīmā ("always on"). Platjoslas tīkls ir elektronisko sakaru tīkls, kas nodrošina platjoslas piekļuves pakalpojumus. Platjoslas piekļuvei internetam un datu pārraidei ir izšķiroša nozīme, tā liecina Starptautiskās telekomunikāciju savienības (International Telecommunication Union) (turpmāk - ITU) pētījumi, jo iezvanpieeja nav piemērota interaktīvo pakalpojumu sniegšanai vai izmantošanai. Datu pārraides ātruma kritēriji, pēc kuriem identificē platjoslas piekļuvi, nav vispārpieņemti. Datu pārraides platjoslas piekļuvei ir noteikta prasība, ka tai jābūt lielākai par to, kādu nodrošina plaši izplatītie 56 Kbit/s iezvanpieeju modemi. Pasaulē ar platjoslas piekļuvi saprot tādu platjoslas piekļuvi, kuras datu ātrums ir ne mazāks par populārajiem ADSL (asymmetric digital subscriber line) lejup/augšup ātrumiem 256/128 Kbit/s. Lisabonas stratēģijas 2010.gada mērķos 2 Mbit/s ir paredzēts kā minimālais platjoslas piekļuves datu pārraides ātrums. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Co-operation and Development) (turpmāk - OECD) uzskata, ka nav mērķtiecīgi platjoslas definīciju saistīt ar noteiktu datu pārraides ātruma skaitlisku lielumu. Būtiskākais, lai platjoslas piekļuve vienmēr ir tiešsaites režīmā ("always on") un ka tās datu ātrumi apmierina lietotājam pieejamo interaktīvo pakalpojumu lietošanas prasības. Eiropas Savienībā (turpmāk - ES) darba dokumentos statistikas sastādīšanai par platjoslas piekļuvi ir noteikts ātrums, kas ir ne mazāks par 144 Kbit/s. ITU rekomendācija Nr.ITU-R F.1399-1 "Bezvadu piekļuves skaidrojošā vārdnīca" (Vocabulary of terms for wireless acess) nosaka, ka ar platjoslu tīklu izprot elektronisko sakaru tīklu, kura minimālais datu pārraides ātrums pārsniedz 2048 Kbit/s. Latvijā par platjoslas piekļuvi tiek atzīta piekļuve, kura pastāvīgi ir tiešsaistes režīmā ("always on") un kuras lejupvirziena datu pārraides ātrums ir ne mazāks par 256 Kbit/s un augšupvirziena datu pārraides ātrums ir ne mazāks par 128 Kbit/s (Koncepcija "Platjoslu attīstības stratēģija 2006.-2012. gadam - projekts"). Pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes Informācijas centra apsekojumiem, platjoslas pieslēgumu mājsaimniecībās Latvijas teritorijā izmanto 37% (16% mājsaimniecību izmanto DSL pieslēgumu, pārējie - 21% izmanto citu platjoslas pieslēgumu). 4.3. Pēc Eiropas Komisijas rekomendācijām un prasībām elektronisko sakaru nozarē tiek definēti 7 mazumtirdzniecības tirgi un 11 vairumtirdzniecības tirgi (Eiropas Komisijas Rekomendācija 2003/311/EC par konkrēto preču un pakalpojumu tirgiem elektronisko sakaru nozarē saskaņā ar Direktīvu 2002/21/EC ). 4.3.1. Elektronisko sakaru nozarē mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgū tiek sniegti pakalpojumi, kas tiek sniegti abonentiem un galalietotājiem. Atbilstoši ESL abonents ir fiziskā vai juridiskā persona, kas noslēgusi līgumu ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju par konkrētu elektronisko sakaru pakalpojumu saņemšanu, bet galalietotājs ir elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājs, kas šos pakalpojumus neizmanto elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai citai personai. 4.3.2. Elektronisko sakaru nozarē vairumtirdzniecības pakalpojumu tirgū tiek sniegti pakalpojumi, ko viens elektronisko sakaru komersants sniedz citiem elektronisko sakaru komersantiem, un parasti tā ir daļa no tīkla nodrošināšanas - pakalpojumi, kas tiek sniegti, nodrošinot piekļuvi un starpsavienojumu vai tālākpārdošanas veikšanai. Tā kā SPRK nav definējusi konkrētos tirgus Latvijas apstākļiem (notiek konsultācijas ar elektronisko sakaru komersantiem, pakalpojumu tirgus analīze un izpēte), pētījums par Baltijas ITT sektoru 2002.-2004. gadā, Observer Latvija, 2005. (iesniegts Ziņojumā) ir veikts galvenokārt par mazumtirdzniecības tirgu (Observer Latvija SIA 29.08.2005. vēstule Nr.936), kā arī visi pārējie tirgus dalībnieki ir snieguši Konkurences padomei ziņas par atsevišķo mazumtirdzniecības tirgu apgrozījumu, tāpēc Konkurences padome analizēja ietekmēto mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgus. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Konkurences padome uzskata, ka šajā lietā Konkurences likuma 1.panta 5.punkta izpratnē konkrētās preces tirgus ir datu pārraides pakalpojumu tirgus (1).