41. Article

Turklāt, lai gan tirgus daļas lieluma svarīgums var mainīties dažādos tirgos, ir pamats uzskatīt, ka ļoti lielas tirgus daļas pašas par sevi, izņemot izslēdzošus apstākļus, pierāda dominējošo stāvokli."1 Līdzīga pieeja tika piemērota arī Eiropas Kopienu tiesas lietā Nr.27/76 United Brands Company and United Brands Continentaal BV v Commission of the Eiropean Communities.-Chiquita Bananas (14.02.1978. spriedumā izteiktais viedoklis par dominējošo stāvokli). Šajā lietā2 tiesa arī atbalstīja Eiropas Komisijas viedokli par dominējoša stāvokļa esamību. Dominējoša stāvokļa esamība bija pamatota ar: - tirgus daļu 41-47%; - United Brands Continentaal struktūru (lielā pakāpē vertikāli integrēts uzņēmums); - konkurentu vāju tirgus varu un nespēju darboties tikpat neatkarīgi kā United Brands Continentaal. Apkopojot Eiropas Komisijas un Eiropas Kopienu Tiesas pieeju, tiek pieņemts, ka tirgus daļa, kura pārsniedz 50% robežu, pati par sevi pierāda dominējošā stāvokļa esamību. Ja tirgus daļa nesasniedz minēto kritēriju, tad ir nepieciešams izvērtēt papildu faktorus. Konkurences padome uzskata par pamatotu izmantot Eiropas Komisijas un Eiropas Kopienu tiesas piemērotos principus dominējoša stāvokļa noteikšanai. Ņemot vērā minēto, Konkurences padome uzskata, ka Internet piekļuves pakalpojumu tirgū Lattelekom jau pirms apvienošanās ir dominējošais stāvoklis. Bez tam Konkurences padome uzskata, ka datu pārraides pakalpojumu tirgū pirms apvienošanās Lattelekom, kaut arī tā tirgus daļa nesasniedz 40%, ir iespēja darboties vismaz daļēji neatkarīgi no klientiem, konkurentiem vai patērētājiem. Apvienošanās rezultātā tirgus daļa pārsniegs 40%, tātad izpildīsies abi dominējošā stāvokļa kritēriji. Konkurences padome izvērtēja papildu faktorus, kas liecina par Lattelekom dominējošā stāvokļa esamību. No tabulu (1.,2.,3.,4.,5.,6.) datiem redzams, ka datu pārraides pakalpojumu tirgū Lattelekom pirms apvienošanās ar (***) tirgus daļu un Microlink attiecīgi - (***), apvienošanās gadījumā šo abu komersantu kopējā tirgus daļa pieaugs līdz aptuveni (***). Kaut gan datu pārraides pakalpojumu sniegšanā Lattelekom tirgus daļa, salīdzinot 2002., 2003., 2004. gada datus, ievērojami samazinās, tomēr tās lielums joprojām ir augsts salīdzinājumā ar pārējo lielāko tirgus dalībnieku daļām šajā tirgū (attiecīgi nākamā lielākā tirgus dalībnieka tirgus daļa - VAS "VITA" - 10,2%, a/s "Latvenergo" filiāle "Latvenergo telekomunikācijas" - 3,4%, SIA "Telia Latvija" - (***). Arī nākamo lielāko tirgus dalībnieku datu pārraides pakalpojumu tirgus daļas samazinās, salīdzinot 2002., 2003., 2004. gada datus. Tas izskaidrojams ar pakalpojumu cenu samazināšanos sakarā ar tirgus liberalizāciju. Interneta piekļuves pakalpojumu tirgū nākamie lielākie tirgus dalībnieki ir SIA "Telia Latvija" - (***),VAS "VITA" - 0,14%. Salīdzinot nākamo lielāko tirgus dalībnieku tirgus daļas, ir redzams, ka Lattelekom tirgus daļas vairākkārt pārsniedz šo tirgus dalībnieku tirgus daļas gan datu pārraides pakalpojumu tirgū, gan interneta piekļuves pakalpojumu tirgū. Jāpiezīmē, ka strikti nošķirt datu pārraides pakalpojumus no interneta piekļuves pakalpojumiem ir grūti. Tikšanās reizē (23.08.2005.) ar Microlink pārstāvi tika noskaidrots, ka datu pārraides gadījumā tiek slēgts līgums ar klientu (parasti tie ir lielie un vidējie klienti), kurš pieprasa saslēgt datu pārsūtīšanas punktus, t.i., Virtual Private Network (VPN) (Konkurences padomes un Microlink pārstāvju 23.09.2005. un 24.08.2005. sarunu protokols). "Virtuālais privātais tīkls (VPT) ir publiska datoru tīkla mezglu kopa, kas, izmantojot dažādas sistēmas, izveidota tā, lai kā datu pārsūtīšanas vidi izmantotu tīklu Internet. Šīs sistēmas izmanto šifrēšanu un citus drošības pasākumus, lai piekļuve tīklam būtu nodrošināta tikai autorizētiem lietotājiem un neviens cits datus nevarētu pārķert" ("Lielā terminu vārdnīca"). Papildus klients var saņemt piekļuves iespējas Internet par papildu samaksu. Internet piekļuves pakalpojumu pārsvarā izmanto nelielie klienti un privātpersonas (pārsvarā šos klientus apkalpo Lattelekom, kaut gan nav zināms, vai Lattelekom ieņēmumu daļa ir proporcionāla klientu pieslēgumu skaitam), taču tas nenozīmē, ka klienti nevar saņemt arī datu pārraides pakalpojumus (uzstādot paši attiecīgu iekārtu starp datu pārraides punktiem). Pēc iepriekš minētā un VPN definīcijas tehniski nav iespējams norobežot šos abus pakalpojumus. Tā kā nākamo lielāko tirgus dalībnieku, kā arī SPRK, Latvijas Interneta asociācijas iesniegtā informācija atšķiras atkarībā no pakalpojumu apjomu uzskaites veida (tirgus dalībnieki sniedz datu pārraides pakalpojumu un interneta piekļuves pakalpojumu apgrozījuma kopējo apjomu), tirgus analīze ietekmētajos tirgos tiek veikta, pamatojoties galvenokārt uz Lattelekom Ziņojumā sniegto informāciju. Platjoslas piekļuves skaits uz 2005.gada 31.martu 7.tabula Tirgus dalībnieks Fiziskās personas Juridiskās personas Skaits % Skaits % Lattelekom 26207 13092 Microlink - 1996 SPRK dati Platjoslas piekļuves skaits uz 2005.gada 1.jūliju 8.tabula Tirgus dalībnieks Fiziskās personas Juridiskās personas Kopējais Skaits % Skaits % Skaits fiziskām pers. Skaits jurid. pers. Lattelekom 35234 52,7 13821 56,2 66649 24575 Microlink - 2200 9,0 A/s "Baltikom" 1619 2,4 460 1,9 SIA "Baltkom TV" 5057 7,6 51 0,2 A/s "Telekom Baltija" 2734 4,1 1987 8,0 SIA "Livas Net" 2680 4,0 55 0,2 SPRK dati Izvērtējot platjoslas piekļuves skaitu uz 31.03.2005. (7.tabula), nav iespējams salīdzināt dažādu tirgus dalībnieku piekļuvju skaitu, jo visi tirgus dalībnieki nav iesnieguši atsevišķi piekļuvju skaitu fiziskām un juridiskām personām, bet gan kopējo piekļuvju skaitu. Uz 01.01.2005. (8.tabula) visi tirgus dalībnieki ir iesnieguši SPRK datus par piekļuvju skaitu gan juridiskām personām, gan fiziskām personām. No 8.tabulas redzams, ka Lattelekom platjoslas piekļuves skaits juridiskām personām aizņem 56,2% tirgus daļas un nākamajam lielākajam tirgus dalībniekam ir vairākkārt mazākas tirgus daļas. Lattelekom platjoslas piekļuvju skaits fiziskām personām aizņem 52,7% tirgus daļas, kas salīdzinājumā ar nākamo lielāko tirgus dalībnieku tirgus daļām ir vairākkārt pārsniegtas. Salīdzinot Lattelekom piekļuvju skaitu 01.01.2005. un 01.07.2005., fiziskām personām ir pieaudzis par vairāk nekā 9000 un juridiskām personām attiecīgi - par vairāk nekā 700. 22.09.2005. Lattelekom pārstāvju un Konkurences padomes amatpersonu tikšanās laikā Lattelekom pārstāvji minēja, ka Lattelekom tirgus daļa datu pārraides pakalpojumu tirgū 2005.gadā samazinās. Konkurences padomes rīcībā esošā informācija (8.tabulā apkopotie dati) liecina, ka platjoslas piekļuves skaits gan fiziskām, gan juridiskām personām 3 mēnešu laikā Lattelekom ir pieaudzis. Noderīgu informāciju par konkurences situāciju tirgū sniedz kopējais koncentrāciju līmenis tirgū. Lai izmērītu koncentrāciju līmeņus konkrētajā tirgū, tiek izmantots Herfindahl-Hirschman indekss (HHI), kuru aprēķina, summējot atsevišķu visu tirgū esošo uzņēmumu tirgus daļas kāpinātas kvadrātā. Proporcionāli HHI lielāku nozīmi piešķir lielāku uzņēmumu tirgus daļām. Kaut arī vislabāk ir aprēķinā iekļaut visus uzņēmumus, informācijas trūkums par ļoti maziem uzņēmumiem var nebūt svarīgs, jo šādi uzņēmumi būtiski neietekmē HHI. Kaut arī HHI absolūtais līmenis var sniegt sākotnējas norādes par konkurences spiedienu tirgū pēc apvienošanās, izmaiņas HHI (kas zināmas kā "deltas koeficients") ir noderīgs rādītājs attiecībā uz tirgus koncentrācijas izmaiņām, ko tieši izraisīs apvienošanās. Saskaņā ar vispāratzītu tiesu praksi ļoti lielas tirgus daļas - 50% vai vairāk var būt būtisks pierādījums, ka pastāv dominējošais tirgus stāvoklis. Šajā gadījumā Lattelekom interneta piekļuves pakalpojumu tirgus daļa - (***)%. Apvienošanās, kurā iesaistīts uzņēmums, kura tirgus daļa pēc apvienošanās saglabāsies zem 50%, arī var radīt bažas par konkurenci, ņemot vērā citus faktorus - konkurentu spēku un to skaitu, u.c. Ņemot vērā Vadlīniju par horizontālo apvienošanos novērtēšanu saskaņā ar Padomes Regulu par uzņēmumu koncentrāciju kontroli (2004.gada 5.februāra Eiropas Kopienas Oficiālais Vēstnesis C 31/5 19. un 20.punktiem) "Komisija neuzskata, ka būtu pamats bažām par horizontālo konkurenci tirgū, kura HHI pēc apvienošanās ir zemāks par 1000. Šādiem tirgiem parasti nav vajadzīga pilnīga analīze. Tiek uzskatīts, ka nebūtu pamata bažām par horizontālo konkurenci apvienošanās gadījumā, ja HHI pēc apvienošanās ir no 1000 līdz 2000 un deltas koeficients zemāks par 250, vai apvienošanās gadījumā, kad HHI pēc apvienošanās ir augstāks par 2000 un deltas koeficients zemāks par 150, izņemot īpašos apstākļus, piemēram, pastāvot vienam vai vairākiem šādiem faktoriem: (…) vienai no apvienošanā iesaistītajām pusēm pirms apvienošanās pieder 50% vai vairāk tirgus daļas." HHI pieaugums = 2 x (***) x (***) = (***) (datu pārraides pakalpojumu tirgus). Koncentrācijas palielināšanos, kas mērīta ar HHI, var aprēķināt neatkarīgi no vispārējās tirgus koncentrācijas, dubultojot apvienošanās iesaistīto uzņēmumu tirgus daļu reizinājumu. Šīs metodes izskaidrojums ir šāds: pirms apvienošanās, apvienošanā iesaistīto uzņēmumu tirgus daļas individuāli piedalās HHI ar savām kvadrāta pakāpēm: (a)2+(b)2, pēc apvienošanās ieguldījums ir summa kvadrātā: (a + b)2, kas ir vienlīdzīgs ar (a)2 + (b)2 + 2ab. Tādējādi uz HHI pieaugumu norāda 2ab. Analizējot datu pārraides pakalpojumu tirgu, Lattelekom un Microlink apvienošanās gadījumā izpildās nosacījums, ka deltas koeficients nav zemāks ne par 250, ne arī par 150 (šajos gadījumos nav pamata bažām par tirgus koncentrāciju). Tā kā HHI ir robežās no 1000 līdz 2000, un HHI pieaugums ir lielāks par 650. Šajā gadījumā HHI indekss, atbilstoši kritērijiem, norāda uz tirgus koncentrācijas palielināšanos un tirgus varas pieaugumu. Analizējot interneta piekļuves pakalpojumu tirgu, (Lattelekom - (***)%) pamatojoties uz koncentrācijas līmeņa noteikšanas metodi, jāņem vērā īpašie apstākļi (…) vienai no apvienošanā iesaistītajām pusēm pirms apvienošanās pieder 50% vai vairāk tirgus daļas. (2004.gada 5.februāra Eiropas Kopienas Oficiālais Vēstnesis C 31/5 19. un 20.punkts), tātad šajā tirgū apvienošanās gadījumā pastāv bažas par konkurenci. Konkurences padome secina, ka apvienošanās gadījumā apvienotā tirgus dalībnieka daļa interneta piekļuves pakalpojumu tirgū būs (***)% un datu pārraides pakalpojumu tirgū būs (***)%, kas būs vairākkārt lielāka nekā nākamo lielāko konkurentu tirgus daļas šajā tirgū. Tas liecina par to, ka pēc apvienošanās apvienotam tirgus dalībniekam tirgū var rasties dominējošais stāvoklis datu pārraides pakalpojumu tirgū un nostiprināties dominējošais stāvoklis interneta piekļuves pakalpojumu tirgū. 9.2. Vertikālā ietekme Saskaņā ar SPRK 2003.gada 20.novembra lēmumu Nr.309 "Par telekomunikāciju uzņēmumiem ar būtisku ietekmi tirgū" Lattelekom ir noteikta būtiska ietekme fiksēto balss telefonijas pakalpojumu tirgū, nomāto līniju pakalpojumu tirgū un starpsavienojumu tirgū. Balstoties uz iepriekš minēto, kā arī publiski pieejamo informāciju (http://www.dtnet.lv/print.php?sadala=10&id=4223) un pārējo tirgus dalībnieku sniegtiem datiem, Lattelekom tirgus daļa nomāto līniju pakalpojumu tirgū ir aptuveni 60% (šo pakalpojumu Lattelekom sniedz gan mazumtirdzniecības, gan vairumtirdzniecības tirgū). Lielākie nākošie Lattelekom konkurenti šajā tirgū ir a/s "Latvenergo" filiāle "Latv­energo telekomunikācijas", VAS "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs", SIA "Telia Latvija", Microlink (kopā šie tirgus dalībnieki aptuveni aizņem 25%), TeliaSonera International Carrier un citi komersanti (aptuveni 15%). Salīdzinot nomāto līniju pakalpojumu tirgus daļas, nākošā lielākā aiz Lattelekom tirgus dalībnieka tirgus daļa šajā tirgū ir vairākas reizes (7-8) mazāka par Lattelekom tirgus daļu šajā tirgū. Tā kā tiek analizēts mazumtirdzniecības tirgus, tad viennozīmīgi Microlink datu pārraides pakalpojumu sniegšanā izmanto nomātās līnijas, kas arī, pēc Lattelekom Ziņojuma, ietilpst datu pārraides pakalpojumu klāstā. Šajā gadījumā var konstatēt vertikālās ietekmes paplašināšanos. "Tas ir gadījums, ja elektronisko sakaru komersants sniedz pakalpojumus gan vairumtirdzniecības pakalpojumu tirgū, gar ar to vertikāli saistītā mazumtirdzniecības tirgū un tam vairumtirdzniecības pakal­pojumu tirgū tiek atzīta būtiska ietekme. Praksē šāda situācija visbiežāk tiek novērota elektronisko sakaru pakalpojumu tirgos, it īpaši fiksēto tīklu gadījumā. Ietekmes paplašināšanas rezultātā komersants iegūst tirgus varu kā vairumtirdzniecības, tā arī ar to saistītajā mazumtirdzniecības tirgū" (Eiropas Komisijas 20.01.2004. "Apvienošanās regula" Nr. 139/2004 un Baltic Sea Region Communication Forum, Riga, 20 September 2004 SPRK dati). 9.3. Datu pārraides pakalpojumu un interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēji var veidot savu tīklu, apvienojot savu infrastruktūru ar nomātām līnijām, vai arī pirkt elektronisko sakaru pakalpojumus no operatoriem vai tīklu īpašniekiem. Jebkurā gadījumā šiem komersantiem ir nepieciešama pieeja vietējai elektronisko sakaru infrastruktūrai, izmantojot publisko elektronisko sakaru tīklu. Tā kā Lattelekom pieder Latvijas teritoriju visaptverošs elektronisko sakaru tīkls (aptuveni 80% Latvijas teritorijas - gan Rīgā, gan ģeogrāfiski attālinātās teritorijās un teritorijās ar zemu iedzīvotāju blīvumu), tad iepriekš minēto pakalpojumu sniedzējiem ir izdevīgāk nomāt līnijas no šī komersanta. Savukārt Microlink Rīgā (optiskais kabelis) un Latvijas lielākajās pilsētās ir izveidots elektronisko sakaru tīkls, kuru uzņēmējs izmanto datu pārraides pakalpojumu un interneta piekļuves pakalpojumu nodrošināšanai savu lielāko un vidējo korporatīvo klientu apkalpošanai. Tā kā iepriekš minētās apvienošanās gadījumā samazināsies konkurence šajās teritorijās, tad, ņemot vērā apjoma efektu, kuru sasniegs un nostiprinās apvienotais komersants, pastāvot situācijai tirgū, ka nākamā lielākā tirgus dalībnieku tirgus daļas ir vairākkārt mazākas, šo mazāko tirgus dalībnieku konkurētspēja ar apvienoto tirgus dalībnieku būs ierobežota. No iepriekš minētā izriet, ka elektronisko sakaru infrastruktūra, kas atrodas Lattelekom īpašumā, apvienošanās gadījumā ievērojami paplašināsies (pievienojot Microlink pamattīklu) un vēl vairāk ierobežos jaunu tirgus dalībnieku piekļuvi būtiskai infrastruktūrai, lai varētu uzsākt elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu. Ar būtisku infrastruktūru tiek saprasts elektronisko sakaru tīkls jeb tīkla komponentes, ko nevar ātri dublēt un kas nodrošina pakalpojumu sniegšanu vērtējamā konkrētajā tirgū. Šo būtisko infrastruktūru nav iespējams dublēt pietiekoši ātri tehnisku iemeslu un tirgū pastāvošo šķēršļu dēļ, un tas negatīvi ietekmē jauno tirgus dalībnieku ienākšanu tirgū. Iespēju attīstīt alternatīvu fiksētā tīkla infrastruktūru būtiski ierobežo Lattelekom kabeļu kanalizācijas īpašuma tiesības. Tā kā konkrētajos tirgos ir daudz pakalpojumu sniedzēju ar salīdzinoši mazām tirgus daļām, tad varam secināt, ka Lattelekom nostiprinās savu dominējošo stāvokli un tirgus varu, izmantojot Microlink elektronisko sakaru infrastruktūru. Ņemot vērā visus iepriekš minētos apstākļus, Konkurences padome uzskata, ka apvienošanās rezultātā izveidosies dominējošais stāvoklis datu pārraides pakalpojumu tirgū un nostiprināsies dominējošais stāvoklis Internet piekļuves pakalpojumu tirgū, un nostiprināsies Lattelekom tirgus vara. Apvienošanās sekas izpaudīsies visā Latvijas teritorijā.