5. Article

Internets ir pasaules lielākais intertīkls, kas ietver lielu skaitu transkontinentālo, nacionālo, reģionālo un lokālo tīklu ar dažādām caurlaidības iespējām un izmantojamo kanālu tipiem. Pasaules lielākais intertīkls sākotnēji izveidojies uz pētnieciskā tīkla APRANET bāzes un apvieno sevī dažādus individuālos datoru tīklus. Atsevišķu tīklu mijiedarbība tiek īstenota, izmantojot protokolu TCP/IP sistēmu. Oficiālie Internet standarti tiek publicēti RFC (Reqyest for Comments) veidā ("Informātikas vārdnīca", Datori, datu apstrāde un pārraide, Avots, 2001). Piekļuve ir "citam elektronisko sakaru komersantam sniegts pakalpojums ar konkrētiem nosacījumiem piekļūt elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamām iekārtām un pakalpojumiem. Piekļuve ietver piekļuvi elektronisko sakaru tīkla elementiem un ar tiem saistītām iekārtām ar vadu vai bezvadu savienojumiem, it īpaši piekļuvi (…) fiziskai infrastruktūrai (ieskaitot elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai izmantotās ēkas, kabeļu līnijas, kabeļu kanalizāciju (…)) piekļuvi elektronisko sakaru tīkliem (īpaši viesabonēšanai) (…)" (ESL1.panta 38.punkts). Publiskie Internet piekļuves pakalpojumi saskaņā ar SPRK 26.01.2005. noteikumiem "Elektronisko sakaru tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu saraksts" ir publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumi, kas nodrošina signālu pārraidi vai maršrutēšanu starp galaiekārtu un interneta pakalpojumu sniedzēja iekārtu (serveri, maršrutētāju u.c.) datu lejupielādei vai augšupielādei interneta datu pārraides tīklā. Pēc Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas "Lielās terminu vārdnīcas" interneta piekļuves sniedzējs ir firma vai organizācija, kas klientiem nodrošina piekļuvi tīklam Internet. Interneta piekļuves sniedzējs parasti iegādājas pieslēgumu no citām firmām, kurām ir tieši savienojumi ar Internet, un pārdod tālāk lietotājiem atsevišķas frekvenču joslas. Interneta piekļuves sniedzēju klienti var būt kā uzņēmumi, tā arī individuālie klienti. Interneta piekļuves pakalpojumus var sniegt, gan izmantojot fiksētos elektronisko sakaru tīklus, gan bezvadu elektronisko sakaru tīklus. Fiksētajos telekomunikāciju tīklos klientiem tiek nodrošināta iezvanpieeja un pastāvīgais pieslēgums (ISDN vai DSL). Analīze un secinājumi ir veikti 4.1. punktā. Datu pārraides pakalpojumu sniegšanas tirgus ir definēts un izklāstīts (4.1.punktā), kā arī identificēti platjoslas pārraides ātrumi (4.2.punktā) un visi minētie argumenti attiecināmi arī uz Internet piekļuves pakalpojumiem. Visvairāk izmantotā ir DSL tehnoloģija, kuru realizē, uzlabojot esošo abonentu pieslēgumu. Tāpat kā citur Eiropā arī Latvijā platjoslas pieeja tiek nodrošināta uz esošo infrastruktūru pamata. 5.1. Digitālo abonentu līniju veidi: 5.1.1. ADSL - Asymmetric DSL, kad datu pārraides ātrums ir dažāds abos virzienos. 5.1.2. SDSL - Symmetric or single-pair DSL, kad datu pārraides ātrums ir vienāds abos virzienos. 5.1.3. HDSL - High bite rate Speed DSL, kad piekļuves tīklā nodrošina datu pārraides ātrumu 1-2 Mbit/s. 5.1.4. VDSL - Very High Speed Digital Subscriber Line, kad platjoslas tīklā nodrošina ātrumu 13-55 Mbit/s īsās distancēs (300-1500 m). Atsevišķi sakaru komersanti piedāvā lielāka ātruma pakalpojumus, salīdzinot ar kādu no iepriekšējiem DSL standartiem. Lattelekom interneta piekļuves pakalpojumu klāstā ir: - Apollo pilsētas pieslēgums; - Mājas DSL - nodrošina Latvijas un ārvalstu interneta resursiem ar ātrumu 512/128 Kbit/s; - MDSL Pro - nodrošina Latvijas un ārvalstu interneta resursiem ar ātrumu 640/128 Kbit/s; - Starta DSL - nodrošina ātrumu līdz 768/128 Kbit/s; - Ultra DSL - nodrošina interneta pieslēgumu 5-29 darba vietām un ātrumu 768/128 Kbit/s, 2048/256 Kbit/s vai 4096/512 Kbit/s. 5.2. HomePNA 3.0 standarts nodrošina datu apmaiņu līdz 128 Mbit/s pa elektronisko sakaru līnijām paralēli balss pakalpojumu sniegšanai un ADSL. 5.3. Kabeļtelevīzijas tīkla piekļuves veids ir otrais pēc izplatības (kabeļu modemu tehnoloģija). Aparatūra interaktīvas datu pārraides nolūkā tiek pieslēgta kabeļu televīzijas tīkliem, ko parasti veido, izmantojot koaksiālos vai optiskos (stikla šķiedras) kabeļus. Šāda veida platjoslas piekļuvi internetam Rīgā un citās lielākajās pilsētās sniedz vairāki kabeļu televīzijas operatori. 5.4. Lokālo tīklu piekļuves veids ir trešais pēc izplatības. Šajā jomā darbojas daudz komersantu. 5.5. Platjoslas piekļuves izplatību Latvijas ārpuspilsētu teritorijās īpašu uzmanību pelna WiMAX lokālie tīkli pēdējās jūdzes nodrošināšanai, kas platjoslas piekļuvi var nodrošināt rādiusā līdz 10 km ap bāzes staciju. WiMAX Forum Certified sistēmas ļauj nodrošināt datu pārraides ātrumu līdz 40 Mbit/s vienam kanālam gan fiksētam, gan mobilam piekļuves punktam. 5.6. Trešās paaudzes mobilo sakaru (CDMA tīkli) izmantošanas nozīme interneta platjoslas piekļuvei pašreiz ir maza, tā pieaugs, kad konkurences un tehnoloģijas attīstības dēļ cenas samazināsies. 5.7. Platjoslas piekļuves pakalpojumi, izmantojot datu pārraidi pa elektroenerģijas līnijām (Power line communications turpmāk - PLC) Latvijā praktiski netiek sniegti. Šī pakalpojuma sniegšana ir pievilcīga tādēļ, ka PLC risinājumi dod iespēju datus pārraidīt gan pa vidēja sprieguma, gan pa zemsprieguma pārvades līnijām. Zemsprieguma elektroenerģijas līnijas ir ierīkotas gandrīz līdz visām mājsaimniecībām, turklāt jaunākie tehnoloģiskie risinājumi ļauj sniegt datu pārraides ātrumu līdz 200 Mbit/s, bet pašreiz nelielos attālumos. Pārējo tehnoloģiju īpatsvars platjoslu pieslēguma nodrošināšanā pagaidām ir mazs, un to ietekme un izmantošanas iespējas Latvijas Republikas teritorijā nav plaši pētītas. Visas minētās tehnoloģijas attīstās paralēli un viena otru papildina. Optisko kabeļu tīkls vislabāk nodrošina kvalitatīvu platjoslas signāla pārraidi, visātrāk izvēršami ir bezvadu radiotīkli, lietotāju mobilitāti un pastāvīgu pieslēgumu nodrošina trešās paaudzes mobilie tīkli, digitālā televīzija vislabāk aptver lielas teritorijas un plašu iedzīvotāju loku, bet PLC tehnoloģijas nodrošina piekļuvi visattālākajos reģionos. Mūsdienās elektronisko sakaru tīklu konverģence ir jau noticis fakts - visos tīklos notiek datu pārraide, neatkarīgi no sniedzamā gala pakalpojuma (balss, faksimilā pārraide, datu apmaiņa, piekļuve interneta pakalpojumiem). Komersanti, kam pieder plaša elektronisko sakaru tīklu infrastruktūra, ir VAS "Latvijas dzelzceļš", a/s "Latvenergo" filiāle "Latvenergo telekomunikācijas", VAS "Valsts informācijas tīklu aģentūra", VAS "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs", Lattelekom, Microlink, LMT, SIA "Tele2". Salīdzinot 2004.gada interneta lietotāju skaita attiecību pret iedzīvotāju skaitu vidēji ES (44,7%) un attiecīgo rādītāju Latvijā (40,4%) (Igaunija - 46,0%), Latvija atpaliek tikai par 4,3 procenta punktiem. Tomēr, salīdzinot ar ES attīstītāko valstu (Vācija, Dānija, Zviedrija, Lielbritānija, Somija - vid. 58,98%) vidējo rādītāju, Latvija atpaliek vidēji par 18,58 procenta punktiem (Dati: Internet World Stats LETA-EPI 22.12.2004). Pašreiz Latvijā ir 98 (uz 17.03.2005.) interneta pakalpojumu sniedzēji, no kuriem 47 sniedz pakalpojumus visā Latvijas teritorijā, 22 - tikai Rīgā un Rīgas rajonā, bet atlikušie 29 - atsevišķos Latvijas rajonos un pilsētās (informācija no hpt://www.m.k.gov.lv/index.php/mk/22540/31843.doc) Atkarībā no lietotāju vēlmēm interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēji Latvijā var nodrošināt jebkuru no pieejām, vienīgā atšķirība ir tehnoloģiju pielietojums, tādēļ sīkāka interneta piekļuves pakalpojumu tirgus dalīšana nav nepieciešama. Pēc interneta definīcijas (ietver lielu skaitu transkontinentālo, nacionālo, reģionālo un lokālo tīklu), interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem saviem klientiem ir jādod iespēja piekļuvei ārvalstu Internet resursiem. Ir zināms, ka Microlink piederošam elektronisko sakaru tīklam ir pieslēgums pie trim globālā tīkla operatoriem Tallinā (Microlink pārstāvja informācija tikšanās reizē 24.08.2005.), bet Lattelekom globālo Internet pieslēgumu nodrošina, izmantojot Lattelekom kopīpašumā esošo kabeli LVS-1 (Stokholma - Ventspils) un Lattelekom optisko kabeli posmā Ventspils - Rīga. Piekļuvi ārvalstu Internet resursiem Latvijā vēl nodrošina VAS "Latvijas dzelzceļš", a/s "Latvenergo" filiāle "Latvenergo telekomunikācijas", SIA "Telia Latvija", SIA "Linx Telecommunications Latvia" u.c. Konkurences padomes rīcībā esošā informācija liecina, ka vairums tirgus dalībnieku neuzskaita ne klientu skaitu, kuri izmanto piekļuvi ārvalstu Internet resursiem, ne šī pakalpojuma apgrozījumu latos. Ja klients izmanto interneta piekļuves pakalpojumu, tad viennozīmīgi viņam ir iespējas arī piekļuvei ārvalstu Internet resursiem. Lattelekom savā Ziņojumā kā konkrēto preci ir norādījis "vietējās interneta piekļuves pakalpojums". Taču "vietējās interneta piekļuves pakalpojumu" nav iespējams atdalīt no definējuma Internet Access Services (Internet piekļuves pakalpojumi), arī Eiropas Komisija kā atsevišķo konkrētās preces tirgu definē interneta piekļuves pakalpojumu tirgu (piemēram, lietā No COMP/M.2803-TELIA/SONERA). Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Konkurences padome uzskata, ka šajā lietā Konkurences likuma 1.panta 5.punkta izpratnē konkrētās preces tirgus ir Internet piekļuves pakalpojumu tirgus (2).