6. Article

Ar apstrīdēto normu Ministru kabinets ir noteicis notiesātajiem izmaksājamās darba samaksas minimumu. Lai šāds regulējums atbilstu Satversmes 107. pantam, visupirms ir nepieciešams, lai tas būtu noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu. Šāds secinājums ir saistīts ar apstākli, ka Satversmes 107. pants expressis verbis nenosaka minimālo darba samaksas apmēru, bet gan norāda, ka valstī ir jābūt noteiktam šādam minimālās darba samaksas apmēram. Tas ir Satversmē ietverts pilnvarojums likumdevējam noteikt minimālo darba samaksu valstī. Satversmes 107. pants, nosakot šā jautājuma izlemšanu likumdošanas ceļā, aizliedz darba devējiem maksāt darbiniekiem mazāku darba samaksu par likumdevēja noteikto. Ņemot vērā šo Satversmē ietverto pilnvarojumu, darba samaksas minimums ir nosakāms ar likumu. Satversmes 1. pantā ietvertais valsts varas dalīšanas princips un Satversmes 64. pants noteic, ka tiesības kādu jautājumu noregulēt ar likumu pieder Saeimai, kā arī tautai Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros. Satversmes 81. pantā paredzētajos gadījumos likumdošanas tiesības var izmantot arī Ministru kabinets (sk. Satversmes tiesas 2001. gada 3. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2000-07-0409 secinājumu daļas 5. punktu).