8. Article

Satversmes tiesa jau vairākkārt norādījusi, ka Satversmē noteiktās pamattiesības konkretizēt vai ierobežot var, pamatojoties ne tikai uz Saeimas vai tautas pieņemtiem likumiem, bet arī uz citiem vispārsaistošiem (ārējiem) normatīviem aktiem, ja vien šie akti atbilst noteiktiem kritērijiem (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 20. maija spriedumu lietā Nr. 2002-01-03, Satversmes tiesas 2002. gada 22. oktobra sprieduma lietā Nr. 2002-04-03 secinājumu daļas 2. - 4.punktu, Satversmes tiesas 2004. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2003-15-0106 secinājumu daļas 8. punktu). Ministru kabinets notiesāto minimālo darba samaksu ir noteicis, pamatojoties uz Kodeksa 51.panta piekto daļu, kas paredz, ka "notiesātajiem par padarīto darbu maksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā". Tas nozīmē, ka Ministru kabinets attiecīgo jautājumu noregulējis, atsaucoties uz Saeimas speciālo pilnvarojumu. Speciālā pilnvarojuma (deleģējuma) nosacījumi vispārīgi noteikti Ministru kabineta iekārtas likuma 14. pantā. Šā panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka Ministru kabinets var izdot normatīvos aktus - noteikumus, "ja likums Ministru kabinetu tam īpaši pilnvaro. Pilnvarojumā jābūt formulētiem noteikumu satura galvenajiem virzieniem".
asgovernmentjoint-stocklegislationmksaeima
Par Ministru kabineta 2004. gada 22. aprīļa noteikumu Nr. 417 "Grozījumi Ministru kabineta 2002. gada 19. februāra noteikumos Nr. 74 "Notiesāto darba samaksas kārtība brīvības atņemšanas iestādēs"" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91., 107. pantam un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14. pantam, 8. Article · AI Martins