10. Article

Vārmes pagasta teritorijas plānojumā Spīķu HES un tās ūdenskrātuve attēlota grafiskajā daļā, kartēs "Vārmes pagasta patreizējā teritorijas izmantošana" un "Vārmes pagasta plānotā un atļautā teritorijas izmantošana". Kartēs ir norādītas nekustamo īpašumu robežas (ar to kadastra numuriem) un ir redzams, ka Spīķu HES ūdenskrātuve sedz arī daļu no iesniedzējam piederošās "Baložu" māju zemes. "Baložu" māju zeme bez iesniedzēja piekrišanas tika applūdināta jau pirms Vārmes pagasta teritorijas plānojuma apstiprināšanas. Saskaņā ar Civillikuma 963.pantu applūdinātā zeme joprojām pieder iesniedzējam. Šī norma, pretēji iesniedzēja domām, attiecas arī uz mākslīgu applūdumu neatkarīgi no tā, vai tam ir pārejošs vai pastāvīgs raksturs, taču applūdušā zemes gabala īpašniekam ir tiesības prasīt, lai aizskārējs novērš prettiesiski radīto applūdumu (sk.: Grūtups A., Kalniņš E. Civillikuma komentāri. Trešā daļa. Lietu tiesības. Īpašums. Otrais papildinātais izdevums. - Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002, 64.lpp.). Līdz ar to nav pamatots iesniedzēja uzskats, ka ar Vārmes pagasta teritorijas plānojumu viņam piederošā zeme "iekļauta Spīķu HES ūdenskrātuves teritorijā". Jau kopš 2000.gada civillieta par "Baložu" māju zemes īpašuma tiesību aizskāruma novēršanu tiek izskatīta vispārējās jurisdikcijas tiesā. Ņemot vērā teritorijas plānojumu juridisko spēku, Spīķu HES īpašnieks kasācijas sūdzībā Augstākās tiesas Senātam atsaucās uz Vārmes pagasta teritorijas plānojumu un norādīja, ka Spīķu HES un tās ūdenskrātuves likvidēšana ir pretrunā ar šo plānojumu. Vispārējās jurisdikcijas tiesām teritorijas plānojums ir saistošs, arī izšķirot strīdu par iesniedzēja īpašuma tiesību ierobežojumiem. Tāpēc Augstākās tiesas Senāts atzina, ka apelācijas instances tiesa, taisot spriedumu, šo teritorijas plānojumu nepamatoti atstājusi bez ievērības. Tādējādi Vārmes pagasta teritorijas plānojums, minētajās kartēs attēlojot "Baložu" māju zemes applūdinājumu, noteic iesniedzēja īpašuma tiesību ierobežojumus. Lai būtu pamats izvērtēt šo ierobežojumu atbilstību Satversmes 105.pantam, ir jānoskaidro, vai pagasta padomei bija tiesības tos noteikt laikā, kad vispārējās jurisdikcijas tiesā tika izskatīts strīds par īpašuma tiesību aizskāruma novēršanu.