11. Article

Satversmes tiesa ir norādījusi, ka teritorijas plānošanā normatīvie akti pašvaldībai piešķir lielu rīcības brīvību (diskrecionāro varu). Tomēr tā nav neierobežota. Pašvaldībai piešķirtā rīcības brīvība tiesiski var tikt izmantota vienīgi tās ārējo robežu ietvaros. Par vadlīnijām rīcības brīvības izmantošanai teritorijas plānošanas jomā ir uzskatāmi teritorijas plānošanas principi un vispārējie tiesību principi. Teritorijas plānošanas procesā kompleksi jāsaskaņo atsevišķu privātpersonu intereses ar teritorijas ilgtspējīgas attīstības iespējām. Paredzot vai īstenojot citu sākotnējo teritorijas plānojuma uzdevumu, piemēram, sekmējot vienīgi teritorijas ekonomisko izaugsmi (peļņas gūšanu), neņemot vērā īpašās dabas un kultūras vērtības vai arī pārkāpjot rīcības brīvības ārējās robežas, tiek panākts prettiesisks galarezultāts. Teritorijas plānojuma procedūra ir reglamentēta, lai varētu identificēt un izsvērt dažādas intereses un noteikt, kurām no tām plānojumā piešķirama prioritāte. Šajā procesā ir jāpanāk visu iesaistīto pušu interešu līdzsvarošana, vājāko dalībnieku aizsardzība un visas sabiedrības interešu nodrošināšana (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 9.marta sprieduma lietā Nr.2003-16-05 5.punktu). Teritorijas plānošanas likums piešķir pašvaldībai kompetenci noteikt teritorijas, arī tajā esošo nekustamo īpašumu, izmantošanas ierobežojumus, taču vēršot tos vienīgi uz nākotni. Kā minēts, iesniedzējam piederošā "Baložu" māju zeme tika applūdināta 1997.gadā, bet kopš 2000.gada turpinās tiesvedība par īpašuma tiesību aizskāruma novēršanu. Neraugoties uz to, Vārmes pagasta padome 2004.gadā pieņēma teritorijas plānojumu, kurā attēlota Spīķu HES ūdenskrātuve un applūdinātā "Baložu" māju zeme. Līdz ar to izveidojās tāda situācija, ka "Baložu" māju zemes izmantošanas ierobežojums, kas bija radies jau iepriekš, turklāt privātas darbības rezultātā, tika nostiprināts teritorijas plānojumā. Šādas tiesības Teritorijas plānošanas likums pašvaldībai neparedz. Turklāt no vispārējiem tiesību principiem, tostarp varas dalīšanas principa, izriet secinājums, ka iejaukšanās tiesas darbībā nav pieļaujama. Likuma "Par tiesu varu" 11. pantā nostiprinātais aizliegums iejaukties tiesas darbībā ietver citu publiskās varas institūciju pienākumu atturēties pieņemt lēmumus jautājumos, sakarā ar kuriem tiesā jau tiek izskatīta lieta. Ja tiesā tiek izskatīts kāds strīds, tad citas institūcijas lēmumus par strīda priekšmetu var pieņemt tikai pēc sprieduma stāšanās spēkā. Lai izvairītos no savas kompetences pārsniegšanas, pašvaldība teritorijas plānojumā nedrīkst noteikt tās teritorijas izmantošanu, par kurā pastāvošajiem īpašuma tiesību ierobežojumiem ir civiltiesisks strīds, kamēr tiesa šo strīdu nav izšķīrusi. Vārmes pagasta padome, attēlojot teritorijas plānojumā Spīķu HES ūdenskrātuvi un applūdināto "Baložu" māju zemi, faktiski izlēma lietu, kas tiek izskatīta vispārējās jurisdikcijas tiesā. Līdz ar to pašvaldība ir pārkāpusi savas rīcības brīvības ārējās robežas un ietiekusies tiesas kompetencē. Teritorijas plānojumā nav jāiekļauj visi dabā pastāvošie objekti un teritorijas. Vārmes pagasta teritorijas plānojuma izstrādāšanas un pieņemšanas laikā spēkā bijušo Ministru kabineta noteikumu Nr.423 21.16.punkts paredzēja pašvaldības teritorijas plānojumā, ja nepieciešams, ietvert informāciju par neizstrādātajām vai nepieņemtajām (turpmāk izstrādājamām) pašvaldības teritorijas plānojuma daļām. Savukārt 41.punkts noteica: ja pašvaldība pieņem teritorijas plānojumu, kurā nav apstiprinātas atsevišķas teritorijas plānojuma daļas, tā lēmumā norāda neapstiprinātās plānojuma nodaļas vai plānojamās teritorijas robežas, kur plānojums nav apstiprināts, un apzīmē tās kā turpmāk izstrādājamās daļas. Neapstiprinātās teritorijas plānojuma daļas izstrādā turpmākajā plānošanas procesā kā teritorijas plānojuma grozījumus. Vārmes pagasta padome, nosakot pagasta teritorijas plānojumā applūdinātās "Baložu" māju zemes atļauto izmantošanu, ir rīkojusies ultra vires, tas ir, pārkāpjot savas kompetences robežas. Līdz ar to pagasta teritorijas plānojums šajā daļā neatbilst likuma "Par pašvaldībām" 41.panta otrās daļas prasībām.