2. Article

Ilmārs Zandbergs (turpmāk - iesniedzējs) konstitucionālajā sūdzībā norāda, ka "Baložu" māju zeme 32,6 hektāru platībā viņam piešķirta 1995.gada 28.februārī un īpašuma tiesības uz šo zemi zemesgrāmatā nostiprinātas 1995.gada 17.martā. 1997.gada nogalē, izveidojot Spīķu HES ūdenskrātuvi, pret iesniedzēja gribu applūdināta viņa zeme 4,6 hektāru platībā. Iesniedzējs ar sūdzībām vērsies Vārmes pagasta padomē, Liepājas reģionālās vides pārvaldes Kuldīgas nodaļā, Kurzemes tiesas apgabala prokuratūrā un citās iestādēs. Lai novērstu īpašuma tiesību aizskārumu, 2000.gada 15.jūnijā iesniedzējs vērsās vispārējās jurisdikcijas tiesā. 2001.gada 23.oktobrī Kuldīgas rajona tiesa iesniedzēja prasību noraidīja. 2002.gada 19.jūnijā Kurzemes apgabaltiesa atstāja spēkā pirmās instances tiesas spriedumu. 2002.gada 9.oktobrī Augstākās tiesas Senāts Kurzemes apgabaltiesas spriedumu atcēla un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesai. 2004.gada 2.aprīlī Kurzemes apgabaltiesa iesniedzēja prasību apmierināja un Spīķu HES īpašniekam Eduardam Zabarovskim (turpmāk - Spīķu HES īpašnieks) uzlika par pienākumu līdz 2004.gada 2. oktobrim pārtraukt iesniedzējam piederošās zemes applūdināšanu. Izskatījis Spīķu HES īpašnieka kasācijas sūdzību, 2004.gada 8.septembrī Augstākās tiesas Senāts nosprieda, ka Kurzemes apgabaltiesas spriedums atceļams, jo tiesa atstājusi bez ievērības to, ka Spīķu HES ar ūdenskrātuvi iekļauta Kuldīgas rajona un Vārmes pagasta teritorijas plānojumā. Ar šo spriedumu lieta ir nodota jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā - Kuldīgas rajona tiesā. Iesniedzējs uzskata, ka Kuldīgas rajona padome un Vārmes pagasta padome, ietverot savas teritorijas plānojumā Spīķu HES, legalizējusi patvarīgo viņa zemes applūdināšanu un iekļaušanu Spīķu HES teritorijā. Tas esot pretrunā ar Satversmes 105.pantu, kas ikvienam garantē tiesības uz īpašumu. Iesniedzējs norāda, ka ne Teritorijas plānošanas likums, ne likums "Par pašvaldībām" nedod pašvaldībām tiesības ļaut pret īpašnieka gribu pastāvīgi applūdināt viņa zemi. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem iesniedzējs paskaidroja, ka Satversmes 105.pants un arī Civillikums pieļauj īpašuma tiesību ierobežošanu, tomēr viņam piederošā zemes gabala lietošanas tiesības nav ierobežotas Civillikuma izpratnē. Zeme neesot applūdusi Civillikuma 963.panta izpratnē, bet gan prettiesiski applūdināta, tāpēc Vārmes pagasta padomes atsaukšanās uz šo normu esot nepamatota. Kā norāda iesniedzējs, pašvaldības attaisnojas ar to, ka, izstrādājot teritorijas plānojumu, nevarot ignorēt dabā eksistējošus objektus. Tomēr neviens normatīvais akts neparedzot, ka ar kāda objekta iekļaušanu teritorijas plānojumā var legalizēt tā nepamatotu un prettiesisku izveidošanu.