4. Article

Vārmes pagasta padome atbildes rakstā norāda, ka Spīķu HES darbojusies jau kopš 1961.gada un ūdens no ūdenskrātuves nolaists tikai astoņdesmito gadu sākumā. 1997.gada beigās ūdenskrātuves ūdenslīmenis esot atjaunots iepriekšējās robežās. "Baložu" māju zeme esot applūdināta 3,877 hektāru platībā. Vārmes pagasta padome paskaidro, ka Spīķu HES īpašnieks esot saskaņojis ar zemes lietotājiem un īpašniekiem jautājumu par viņiem piederošo zemes gabalu daļēju applūdināšanu. Šādu piekrišanu devis arī Igors Konošonoks, kura lietošanā tobrīd atradās iesniedzējam pašlaik piederošā zeme. Spīķu HES īpašnieks gan pirms applūdināšanas, gan pēc tās esot centies panākt vienošanos ar iesniedzēju, piedāvājoties applūdināto zemi atpirkt, iznomāt vai atlīdzināt radušos zaudējumus. Vārmes pagasta padome esot piedāvājusi iesniedzējam ierādīt applūdinātās zemes vietā citu un esot gatava to darīt vēl tagad. Visus priekšlikumus iesniedzējs esot noraidījis. Vārmes pagasta padome uzsver, ka applūdinātā zeme bijusi ar kokiem un krūmiem apaugusi, pārpurvojusies pļava. Turklāt Spīķu HES ūdenskrātuvē jau esot izveidojusies ūdens videi raksturīga flora un fauna. Ūdenskrātuves likvidācija nodarīšot būtiskus zaudējumus ūdens bioresursiem, un tas būšot pretrunā ar sabiedrības interesēm. Vārmes pagasta padome uzskata, ka tai nebija tiesību neiekļaut Spīķu HES Vārmes pagasta teritorijas plānojumā, jo Teritorijas plānošanas likuma 6.panta septītā daļa noteic, ka, izstrādājot zemāka līmeņa teritorijas plānojumu, jāievēro spēkā esoši augstāka līmeņa teritorijas plānojumi. Tā kā Kuldīgas rajona teritorijas plānojuma 2.daļa jau bija pieņemta, Spīķu HES bijis jāiekļauj arī Vārmes pagasta teritorijas plānojumā, pat ja pagasta padome to nevēlētos darīt. Atbildes rakstā norādīts, ka, izstrādājot teritorijas plānojumu, Vārmes pagasta padome no Valsts zemes dienesta saņēmusi kartogrāfisko materiālu un plānus, kuros ūdenskrātuve bija atzīmēta. Arī dabā saimnieciskā darbība un atpūtas organizēšana neesot iedomājama bez Spīķu HES ūdenskrātuves, tāpēc teritorijas plānojumā šī teritorija esot ieplānota kā ūdenssaimniecībā izmantojamā teritorija. Teritorijas plānojuma sabiedriskās apspriešanas laikā pašvaldība par to neesot saņēmusi ne pretenzijas, ne ierosinājumus. Vārmes pagasta padome izsaka viedokli, ka teritorijas plānojums paredz pašvaldības teritorijas sadalījumu pēc tās izmantošanas veida, nenosakot neviena īpašuma lielumu vai robežas. Vārmes pagasta padome uzsver, ka teritorijas plānojums nekādā veidā neatņem iesniedzējam īpašuma tiesības, ko apliecinot arī tas, ka vispārējās jurisdikcijas tiesā iesniedzējs vērsies ar prasību novērst īpašuma tiesību aizskārumu, nevis ar īpašuma prasību. Arī Civillikuma 963.pants nosakot, ka applūdums negroza īpašuma tiesības un pēc ūdens nokrišanās zem tā bijusī zeme paliek agrākajam īpašniekam. Atbildes rakstā norādīts, ka iesniedzēja prasība atzīt teritorijas plānojumu apstrīdētajā daļā par spēkā neesošu un līdz ar to iznīcināt Spīķu HES ūdenskrātuvi ir pretrunā ar sabiedrības interesēm. To apstiprinot arī Kuldīgas rajona padomes pašvaldības aģentūras "Kurzemes attīstības aģentūra" 2004.gada 16.aprīļa atzinums Nr.7 un Vides ministrijas Liepājas reģionālās vides pārvaldes 2004.gada 31.maija atzinums Nr.3-11/821. Labums, ko sabiedrība iegūst no iesniedzēja īpašuma tiesību ierobežojumiem, esot lielāks nekā viņa tiesību ierobežojums, tāpēc Vārmes pagasta padome lūdz konstitucionālo sūdzību noraidīt. Atbildot uz Satversmes tiesas jautājumiem, Vārmes pagasta padome norāda, ka pašvaldība, piešķirot zemi iesniedzējam, nenoteica aprobežojumu, jo tolaik vēl nebija spēkā ūdenskrātuves ekspluatācijas noteikumi. Ūdenstilpes ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumi apstiprināti 1997.gada 28.augustā un saskaņoti ar pašvaldību. 2003.gada 16.jūnijā Vārmes pagasta padome pieņēma lēmumu Nr.6 "Par ierobežojumu uzlikšanu ūdenskrātuves "Spīķi" appludinātajām zemēm" un iesniedza attiecīgu prasības pieteikumu Kuldīgas rajona tiesā, tomēr tiesa atteicās to pieņemt. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Vārmes pagasta padome norāda, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija 2005.gada 12.aprīlī lūgusi Vārmes pagasta padomi sniegt skaidrojumu par pagasta teritorijas plānojumu, tas ir, paskaidrot, kā padome rīkosies, ņemot vērā Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumu Nr.833 "Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi" 77.punktā noteikto, proti, ka triju mēnešu laikā pēc vietējo pašvaldību vēlēšanām jaunievēlētajai vietējās pašvaldības padomei jāizvērtē vietējās pašvaldības teritorijas plānojums un jāpieņem lēmums par tā atstāšanu spēkā, par grozījumu izdarīšanu tajā vai par jauna vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi. Jaunā Vārmes pagasta padome pieņēmusi lēmumu atstāt spēkā esošo teritorijas plānojumu. Bez tam Vārmes pagasta padome norāda, ka Satversmes 105.pantā paredzētās tiesības uz īpašumu nav absolūtas un tām var noteikt ierobežojumus. Citādi šīs tiesības varētu nonākt pretrunā ar citos Satversmes pantos garantētajām citu personu pamattiesībām, piemēram, Satversmes 115.pantā noteiktajām pamattiesībām dzīvot labvēlīgā vidē. Vārmes pagasta padome uzskata, ka iesniedzēja pamattiesībām noteiktajam ierobežojumam ir leģitīms mērķis un ierobežojums ir samērīgs ar šo mērķi. Iesniedzēja konstitucionālās sūdzības apmierināšana varētu novest pie Spīķu HES ūdenskrātuves likvidācijas, kas izraisītu ekoloģisku katastrofu.