12. Article

Strīdi starp Līgumslēdzējām pusēm 1. Strīdus Līgumslēdzēju pušu starpā par šī Līguma iztulkošanu un piemērošanu, cik vien tas iespējams, izšķir konsultāciju ceļā, izmantojot diplomātiskos kanālus. 2. Ja strīdu tādējādi nevar izšķirt sešu mēnešu laikā no datumam, kurā kāda no Līgumslēdzējām pusēm lūdza veikt šādas sarunas, pēc jebkuras no Līgumslēdzējas puses lūguma tiek iesniegts šķīrējtiesā. 3. Šādu šķīrējtiesu katram atsevišķam gadījumam izveido sekojošā veidā. Divu mēnešu laikā pēc šķīrējtiesas lūguma saņemšanas, katra Līgumslēdzēja puse ieceļ vienu šķīrējtiesnesi. Tad šie divi šķīrējtiesneši izvēlas kādu trešās valsts pilsoni, kuru pēc Līgumslēdzēju pušu vienošanās ieceļ par šķīrējtiesas priekšsēdētāju. Priekšsēdētāju ieceļ četru mēnešu laikā pēc divu šķīrējtiesnešu iecelšanas. 4. Ja šī panta 3.daļā norādītajos termiņos amatpersonas nav ieceltas, jebkura Līgumslēdzēja puse, ja nepastāv jebkāda cita vienošanās, var lūgt Starptautiskās Justīcijas tiesas priekšsēdētāju veikt nepieciešamās tiesnešu iecelšanas. Ja Starptautiskās Justīcijas tiesas priekšsēdētājs ir kādas Līgumslēdzējas puses pilsonis vai cita iemesla dēļ nevar izpildīt minētās funkcijas, tad nākošā augstākā ranga Starptautiskās Justīcijas tiesas loceklis, kurš nav nevienas Līgumslēdzējas puses pilsonis vai kuram nekas neliedz izpildīt minētās funkcijas, tiek uzaicināts veikt šādas nepieciešamās tiesnešu iecelšanas. 5. Šķīrējtiesa pasludina spriedumus ar balsu vairākumu. Šķīrējtiesas spriedums ir galīgs un saistošs abām Līgumslēdzējām pusēm. Katra Līgumslēdzēja puse sedz tās ieceltā šķīrējtiesneša izmaksas un izmaksas par tiesisko pārstāvību šķīrējtiesas procedūrās. Priekšsēdētāja pakalpojumu izmaksas un citas kopējās izmaksas līdzīgās daļās sedz abas Līgumslēdzējas puses. Attiecībā uz citiem jautājumiem šķīrējtiesa nosaka savus procedurālos noteikumus.