27. Article — Radioaktīvie atkritumi

(1) Nav pieļaujama radioaktīvo atkritumu ievešana Latvijas Republikā no citām valstīm, izņemot gadījumus, kad: 1) tiek ievesti atpakaļ tie radioaktīvie atkritumi, kas radušies, ārvalstīs pārstrādājot no Latvijas Republikas izvestos radioaktīvos atkritumus; 2) nav iespējams atdalīt tieši tos radioaktīvos atkritumus, kas pārstrādes procesā ārvalstīs radušies no radioaktīvajiem atkritumiem, kuri ievesti no Latvijas Republikas; tādā gadījumā ieved ekvivalentu daudzumu citu radioaktīvo atkritumu. (11) Radioaktīvos atkritumus apglabāt ārpus Latvijas Republikas drīkst, ja pirms to pārvadāšanas Latvijas Republika ir noslēgusi vienošanos ar citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai trešo valsti par radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objekta izmantošanu citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai trešajā valstī. (12) Lēmumu par Latvijas Republikā esošo radioaktīvo atkritumu apglabāšanu citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objektā pieņem Ministru kabinets pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ierosinājuma. (13) Pirms radioaktīvo atkritumu nosūtīšanas apglabāšanai uz trešo valsti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija informē Eiropas Komisiju par Latvijas Republikas vienošanos ar trešo valsti. (14) Ministru kabinets pieņem lēmumu par radioaktīvo atkritumu apglabāšanu trešajā valstī, ja tam iesniegtais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ierosinājums atbilst šādiem nosacījumiem: 1) trešā valsts ir noslēgusi vienošanos ar Eiropas Savienību un šīs vienošanās darbības jomā ir ietverta radioaktīvo atkritumu pārvaldība vai šī trešā valsts ir viena no Kopējās lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošas pārvaldības konvencijas līgumslēdzējām pusēm; 2) trešajā valstī ir radioaktīvo atkritumu pārvaldības un apglabāšanas programmas, kuru mērķis ir augsts drošības līmenis, un šis drošības līmenis nav zemāks par šajā likumā un citos tiesību aktos par radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu noteikto līmeni; 3) trešās valsts radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objektā ir atļauts apglabāt nosūtītos radioaktīvos atkritumus, šis objekts darbojas pirms nosūtīšanas un tiek apsaimniekots atbilstoši trešās valsts radioaktīvo atkritumu pārvaldības un apglabāšanas programmā noteiktajām prasībām. (2) Pirms licences izsniegšanas vai darbības reģistrēšanas tādu darbību uzsākšanai, kuru rezultātā var rasties radioaktīvie atkritumi, Centrs pieprasa no operatora informāciju par prognozēto radioaktīvo atkritumu daudzumu un pasākumiem, kas tiks veikti ar šiem radioaktīvajiem atkritumiem. (21) Operators, kura darbības ar jonizējošā starojuma avotiem rada radioaktīvos atkritumus, ir atbildīgs par: 1) tādu projektēšanas pasākumu, darbību un likvidēšanas metožu (tai skaitā materiālu atkārtota pārstrāde un izmantošana) izvēli, lai nodrošinātu, ka radioaktīvo atkritumu apjoms un radioaktivitātes līmenis ir tik zems, cik vien tas praktiski iespējams; 2) radioaktīvo atkritumu pārvaldības izmaksu segšanu. (3) Prasības darbībām ar radioaktīvajiem atkritumiem un ar tiem saistītajiem materiāliem nosaka Ministru kabinets. (4) Ministru kabinets apstiprina kritērijus un principus dažādu radioaktīvo atkritumu ekvivalences noteikšanai. (5) Ja Latvijas Republikā tiek ievestas tādas radioaktīvās vielas, pēc kuru izmantošanas rodas radioaktīvie atkritumi, ko nepieciešams apglabāt Latvijā, par šo vielu ievešanu maksājams dabas resursu nodoklis. 32 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2014. Grozījumi otrajā daļā stājas spēkā 01.01.2016. Sk. pārejas noteikumu 6.punktu) 27.1 pants. Lietotā kodoldegviela (1) Lietoto kodoldegvielu var pārstrādāt kā izmantojamu resursu vai paredzēt galīgai apglabāšanai bez tās tālākas izmantošanas un apstrādāt kā radioaktīvos atkritumus. Latvijas Republikā nav pieļaujama lietotās kodoldegvielas izmantošana. (2) Nav pieļaujama lietotās kodoldegvielas ievešana Latvijas Republikā no citām valstīm. 33 (25.09.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.10.2008.)
  1. (1)) Nav pieļaujama radioaktīvo atkritumu ievešana Latvijas Republikā no citām valstīm, izņemot gadījumus, kad:
  2. 1)) tiek ievesti atpakaļ tie radioaktīvie atkritumi, kas radušies, ārvalstīs pārstrādājot no Latvijas Republikas izvestos radioaktīvos atkritumus;
  3. 2)) nav iespējams atdalīt tieši tos radioaktīvos atkritumus, kas pārstrādes procesā ārvalstīs radušies no radioaktīvajiem atkritumiem, kuri ievesti no Latvijas Republikas; tādā gadījumā ieved ekvivalentu daudzumu citu radioaktīvo atkritumu.
  4. (11)) Radioaktīvos atkritumus apglabāt ārpus Latvijas Republikas drīkst, ja pirms to pārvadāšanas Latvijas Republika ir noslēgusi vienošanos ar citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai trešo valsti par radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objekta izmantošanu citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai trešajā valstī.
  5. (12)) Lēmumu par Latvijas Republikā esošo radioaktīvo atkritumu apglabāšanu citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objektā pieņem Ministru kabinets pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ierosinājuma.
  6. (13)) Pirms radioaktīvo atkritumu nosūtīšanas apglabāšanai uz trešo valsti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija informē Eiropas Komisiju par Latvijas Republikas vienošanos ar trešo valsti.
  7. (14)) Ministru kabinets pieņem lēmumu par radioaktīvo atkritumu apglabāšanu trešajā valstī, ja tam iesniegtais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ierosinājums atbilst šādiem nosacījumiem:
  8. 1)) trešā valsts ir noslēgusi vienošanos ar Eiropas Savienību un šīs vienošanās darbības jomā ir ietverta radioaktīvo atkritumu pārvaldība vai šī trešā valsts ir viena no Kopējās lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošas pārvaldības konvencijas līgumslēdzējām pusēm;
  9. 2)) trešajā valstī ir radioaktīvo atkritumu pārvaldības un apglabāšanas programmas, kuru mērķis ir augsts drošības līmenis, un šis drošības līmenis nav zemāks par šajā likumā un citos tiesību aktos par radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu noteikto līmeni;
  10. 3)) trešās valsts radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objektā ir atļauts apglabāt nosūtītos radioaktīvos atkritumus, šis objekts darbojas pirms nosūtīšanas un tiek apsaimniekots atbilstoši trešās valsts radioaktīvo atkritumu pārvaldības un apglabāšanas programmā noteiktajām prasībām.
  11. (2)) Pirms licences izsniegšanas vai darbības reģistrēšanas tādu darbību uzsākšanai, kuru rezultātā var rasties radioaktīvie atkritumi, Centrs pieprasa no operatora informāciju par prognozēto radioaktīvo atkritumu daudzumu un pasākumiem, kas tiks veikti ar šiem radioaktīvajiem atkritumiem.
  12. (21)) Operators, kura darbības ar jonizējošā starojuma avotiem rada radioaktīvos atkritumus, ir atbildīgs par:
  13. 1)) tādu projektēšanas pasākumu, darbību un likvidēšanas metožu (tai skaitā materiālu atkārtota pārstrāde un izmantošana) izvēli, lai nodrošinātu, ka radioaktīvo atkritumu apjoms un radioaktivitātes līmenis ir tik zems, cik vien tas praktiski iespējams;
  14. 2)) radioaktīvo atkritumu pārvaldības izmaksu segšanu.
  15. (3)) Prasības darbībām ar radioaktīvajiem atkritumiem un ar tiem saistītajiem materiāliem nosaka Ministru kabinets.
  16. (4)) Ministru kabinets apstiprina kritērijus un principus dažādu radioaktīvo atkritumu ekvivalences noteikšanai.
  17. (5)) Ja Latvijas Republikā tiek ievestas tādas radioaktīvās vielas, pēc kuru izmantošanas rodas radioaktīvie atkritumi, ko nepieciešams apglabāt Latvijā, par šo vielu ievešanu maksājams dabas resursu nodoklis.
  18. (1)) Lietoto kodoldegvielu var pārstrādāt kā izmantojamu resursu vai paredzēt galīgai apglabāšanai bez tās tālākas izmantošanas un apstrādāt kā radioaktīvos atkritumus. Latvijas Republikā nav pieļaujama lietotās kodoldegvielas izmantošana.
  19. (2)) Nav pieļaujama lietotās kodoldegvielas ievešana Latvijas Republikā no citām valstīm.
asbalance-sheetdeadlineenvironmentgovernmentjoint-stockmkregistrationtax-authorityvidwaste

Cited by (1)