4. Article
Plāna īstenošanu 2006.gadā
nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros un
jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu
turpmākajos gados skatīt Ministru kabinetā vienlaikus ar visu
ministriju budžeta prioritātēm kārtējā gada valsts budžeta
likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.
Ministru
prezidents A.Kalvītis
Veselības ministrs G.Bērziņš
(Ministru kabineta
2005.gada 28.decembra rīkojums
Nr.854)
Ambulatorās un
stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības
programmas ieviešanas plāna 2005.-2010.gadam
kopsavilkums
1.Veselības ministrija ir
izstrādājusi Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes
pakalpojumu sniedzēju attīstības programmu (turpmāk- programma),
kura apstiprināta ar Ministru kabineta 2004.gada 20.decembra
rīkojumu Nr.1003 "Par Ambulatorās un stacionārās veselības
aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programmu". Šī
programma ir politikas plānošanas dokuments, kurā ir noteikts
valsts un pašvaldību ārstniecības iestāžu optimālais skaits un
izvietojums. Lai risinātu vienu no programmas izvirzītajiem
apakšmērķiem - izveidot kvalitatīvu, iedzīvotājiem pieejamu un
izmaksu ziņā efektīvu neatliekamās medicīniskās palīdzības
sistēmu valstī, Veselības ministrija ir izstrādājusi Neatliekamās
medicīniskās palīdzības dienesta attīstības pamatnostādnes
(pieņemtas Ministru kabineta 2005.gada 12.jūlija sēdē
(prot.Nr.4032.§)), kas nosaka valdības politikas izmaiņas
neatliekamās medicīniskās palīdzības sistēmas pamatfunkcionālajā
struktūrā.
2.Ambulatorās un stacionārās
veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programmas
ieviešanas plāns 2005.-2010.gadam (turpmāk- ieviešanas plāns) ir
izstrādāts atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 20.decembra
rīkojuma Nr.10033.1.apakšpunktā dotajam uzdevumam un Neatliekamās
medicīniskās palīdzības dienesta attīstības pamatnostādnēm.
3.Lai nodrošinātu kompleksu pieeju
ieviešanas plāna īstenošanai, tā izstrādē tika iesaistīti
Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras,
Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras un Katastrofu
medicīnas centra, kā arī Rīgas domes Labklājības departamenta
pārstāvji.
4.Atbildīgā institūcija par
rīcības plāna ieviešanas rezultātu pārraudzību un ietekmes
novērtēšanu ir Veselības ministrija.
5.Paredzēts, ka Veselības
ministrija reizi divos gados iesniegs Ministru kabinetā pārskatu
par iepriekšējā laikposmā veiktajiem nozīmīgākajiem ieviešanas
plāna pasākumiem.
6.Rīcības plāns izstrādāts, lai,
ieviešot galvenos pasākumus, tiktu sasniegti visi programmā
noteiktie mērķi. Tas būs iespējams, ja tiks piešķirts finansējums
visu paredzēto pasākumu īstenošanai. Ja finansējums saglabāsies
iepriekšējā līmenī, stratēģijas mērķi tiks sasniegti daļēji.
7.Lai iedzīvotājiem nodrošinātu
kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iespējami
tuvāk viņu dzīvesvietai un valstī panāktu efektīvu resursu
izlietojumu veselības aprūpē, jāveic ambulatorās un stacionārās
veselības aprūpes pakalpojumu un neatliekamās medicīniskās
palīdzības sniedzēju pārstrukturēšana. Tā ietver šādus
uzdevumus:
7.1.attīstīt un pārstrukturēt
veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju infrastruktūru:
7.1.1.izveidot jaunas primārās
veselības aprūpes ārstu prakses atbilstoši iedzīvotāju
vajadzībām;
7.1.2.pilnveidot esošo primārās
veselības aprūpes ārstu prakšu infrastruktūru;
7.1.3.pilnveidot slimnīcu
infrastruktūru un attīstīt veselības aprūpes centrus;
7.1.4.attīstīt ambulatoro
pakalpojumu sniedzēju infrastruktūru (ārstu prakses, veselības
aprūpes centrus, slimnīcu ambulatorās daļas);
7.1.5.attīstīt neatliekamās
medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas sistēmu,
ieviešot vienotu, pēc vienādiem principiem strukturētu un
funkcionējošu neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu un
operatīvās vadības, kā arī saslimušo un cietušo hospitalizācijas
vadības sistēmu valstī;
7.1.6.izveidot un attīstīt
medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu sistēmu;
7.2.iegādājoties atbilstošu
medicīnisko aprīkojumu kvalitatīvas primārās veselības aprūpes
pakalpojumu, sekundārās veselības aprūpes pakalpojumu un
neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamības uzlabošanai,
nodrošināt medicīnisko ierīču un medicīnas preču racionālu
izvietojumu.
8.Kopā projekta īstenošanai
2007.-2010.gadā papildus ir nepieciešams 301757401lats, tai
skaitā pa gadiem:
8.1.2007.gadā - 73650138lati;
8.2.2008.gadā - 85184974lati;
8.3.2009.gadā - 69544979lati;
8.4.2010.gadā - 73377310latu.
9.Programmas īstenošana 2006.gadā
tiks nodrošināta piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu
turpmākajos gados tiks skatīts Ministru kabinetā vienlaikus ar
visu ministriju budžeta prioritātēm kārtējā gada valsts budžeta
likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.
10.2006.gada finansējums
5086000latu apmērā ir iekļauts likumā "Par valsts budžetu
2006.gadam".
11.Plāna aprēķinos ietvertais
līdzekļu apjoms ir paredzēts vienreizējiem pasākumiem, kuru
īstenošanai nepieciešamais valsts budžeta finansējums katru gadu
atsevišķi tiks skatīts Ministru kabinetā vienlaikus ar visu
ministriju budžeta prioritātēm kārtējā gada valsts budžeta
likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.
12.Plāna aprēķinos ietverto
līdzekļu apjomu programmas īstenošanai veido valsts budžeta
dotācijas, privatizācijas fonda un Eiropas Savienības
struktūrfondu līdzekļi. Programmas īstenošanai vēl var tikt
piesaistīti privāto investoru līdzekļi, pašu veselības aprūpes
pakalpojumu sniedzēju līdzekļi, kas iegūti, sniedzot maksas
pakalpojumus iedzīvotājiem, aizņēmumi, dāvinājumi un citi
ārvalstu tehniskās palīdzības līdzekļi, kas tiek piesaistīti
konkrētu projektu īstenošanai. Pašvaldības atbilstoši to budžeta
iespējām attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju
interesēs var brīvprātīgi īstenot attiecīgās vajadzības ikvienā
jautājumā, ja tas nav Saeimas, Ministru kabineta, ministriju,
citu valsts pārvaldes iestāžu, tiesas vai citu pašvaldību
kompetencē vai ja šāda darbība nav aizliegta ar likumu.
asdeadlinegovernmenthealthcarejoint-stocklegislationmksaeima