17. Article

Katra makšķernieka noķertās zivis tiek uzglabātas atsevišķi. Vienā makšķerēšanas reizē vienam makšķerniekam lomā atļauts uzglabāt un paturēt: 17.1. akmeņplekstes, ālantus, varavīksnes foreles, līdakas, līņus, mencas, salates (meža vimbas), sapalus, vēdzeles, vimbas, zandartus, zušus piecus no katras sugas; 17.2. samus, sīgas, strauta foreles trīs no katras sugas; 17.3. alatas vienu; 17.4. taimiņus, lašus, kas noķerti jūras piekrastes ūdeņos, kā arī Buļļupē, Sausajā Daugavā un Daugavā posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES, vienu no katras sugas, bet pārējos iekšējos ūdeņos saskaņā ar licencētās makšķerēšanas nolikumiem; 17.5. asarus, kas noķerti iekšējos ūdeņos, un plekstes, kas noķertas jūras piekrastes ūdeņos, piecus kilogramus no katras sugas; 17.6. asarus un salakas, kas noķertas jūras piekrastes ūdeņos, 10 kg no katras sugas; 17.7. pārējo sugu zivis bez skaita un svara ierobežojuma; 17.8. vēžus (platspīļu un šaurspīļu) saskaņā ar licencētās makšķerēšanas nolikumiem, bet ne vairāk kā 50 gabalu; 17.9. trīsuļodu kāpurus un sānpeldes 100 gramu. 18