2. Article

Par publisku vietu šo noteikumu izpratnē tiek atzīti ceļi (jebkura satiksmei izbūvēta teritorija, kas sastāv no braucamās daļas, ietves, nomales, sadalošās joslas, saliņas), laukumi, parki, skvēri, citas speciāli iekārtotas brīvdabas atpūtas vietas un neiznomāta, neapbūvēta vai citādi neiekārtota valsts vai pašvaldības zeme. Stacionārās un pagaidu (sezonas) tirdzniecības vietas, kas noteiktā kārtībā iekārtotas publiskajās vietās, nav pielīdzināmas ielu tirdzniecības vietām, un tirdzniecība tajās atļauta, tikai izmantojot kases aparātus. 3