1. Article

Risināmā jautājuma būtība Migrācijas jautājumi Eiropas Savienībā ilgu laiku bija katras dalībvalsts kompetencē, un tikai Amsterdamas līgums radīja tiesisku pamatu, lai šo jautājumu risināšanu nodotu Eiropas Kopienas kompetencē, pieņemot lēmumu izveidot vienotu drošības, brīvības un tiesiskuma telpu. 1992.gada 9.jūnijā tika pieņemts likums "Par ārvalstnieku un bezvalst­nieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā". Saskaņā ar Amsterdamas līguma nosacījumiem līdz 2004.gada 1.maijam bija jāizstrādā un jāpieņem normatīvie akti, kas nosaka vienotus principus migrācijas politikas īstenošanai Eiropas Savienības dalībvalstīs. Pēdējo divu gadu laikā Saeima un Ministru kabinets migrācijas jomā ir pieņēmuši virkni jaunu normatīvo aktu. To izstrādes procesā liela uzmanība tika veltīta Latvijas starptautiskajām saistībām, arī Eiropas Savienības vienotās migrācijas politikas īstenošanai. 2002.gada 1.septembrī spēkā stājās Patvēruma likums un atbilstošie Ministru kabineta noteikumi, bet 2003.gada 1.maijā- Imigrācijas likums un tam pakārtotie normatīvie akti. Vienotas patvēruma un migrācijas vadības sistēmas attīstības programmas mērķis ir nodrošināt Latvijas nacionālajām interesēm un Eiropas Savienības vienotās migrācijas politikas prasībām atbilstošas migrācijas politikas īstenošanu un noteikt migrācijas procesu kontrolē iesaistīto institūciju stratēģiskās attīstības virzienus. Lai precīzāk definētu uzdevumus programmā noteiktā mērķa sasniegšanai, ir izvirzīti divi apakšmērķi: 1)paaugstināt migrācijas procesu kontrolē iesaistīto dienestu administratīvo spēju un pilnveidot to sadarbību; 2) izveidot vienotu un efektīvi funkcionējošu migrācijas procesu kontroles informācijas sistēmu. Programma izstrādāta PHARE 2001.gada nacionālās programmas projekta "Patvēruma un migrācijas vadības sistēma" ietvaros atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumu Nr.111 "Ministru kabineta kārtības rullis" prasī­bām. Programmas izstrāde pamatojas uz diviem migrācijas jomā nozīmīgiem lēmumiem: 1)lēmumu par Latvijas Republikas iestāšanos Eiropas Savienībā 2004.gada 1.maijā; 2)Eiropas Padomes lēmumu par iekšējo robežu kontroles atcelšanu (pievienošanās Šengenas līgumam) 2007.-2010.gadā. Lai arī šobrīd Latvijā nešķiet aktuāla tā problemātika, kurai pievērš pastiprinātu uzmanība starptautiskā sabiedrība, runājot par migrācijas tendencēm un migrācijas dienestu uzdevumiem nākotnē, jāatceras, ka mūsdienu pasaulē ne­viena valsts vairs nevar pastāvēt noslēgti un izolēti no pārējās pasaules. Pieaugot migrācijas plūsmām uz Latviju vai to tranzītam, būtiski palielināsies policijas un Valsts robežsardzes loma šo procesu kontrolē. Programmā aplūkoti legālās migrācijas, nelegālās migrācijas, patvēruma, personu apliecinošu dokumentu un ārvalstnieku integrācijas īstermiņa un ilgtermiņa jautājumi, analizējot uzdevu­mus likumdošanas, institucionālajā un tehniskā nodrošinājuma jomā. Programmā ietverts situācijas raksturojums, analīze, prognozes, noteikti plānotie rezultāti un uzdevumi rezultātu sasniegšanai laika plānojumā, paredzot to īstenošanai nepieciešamo finansējumu.