77. Article — noteic, ka iesniegumu par administratīvā akta

apstrīdēšanu iesniedz iestādei, kura izdevusi administratīvo aktu. Līdz ar to lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu notiesātais var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam, kurš ir pieņēmis šo lēmumu. Tādējādi apstrīdētā norma neliedz notiesātajam apstrīdēt lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu un neierobežo no Satversmes 89.panta izrietošās tiesības uz efektīvu pamattiesību aizsardzību. 10. No lietas materiāliem izriet, ka jautājums par notiesāto ierobežojumiem sarakstīties ar valsts un pašvaldību iestādēm pēc sava rakstura galvenokārt ir teorētisks. Iegūtā informācija liecina, ka notiesātie nav sūdzējušies par ierobežojumiem no izolatora nosūtīt iesniegumus, sūdzības un citus sūtījumus valsts, pašvaldību un citām publiskām institūcijām. Satversmes tiesa piekrīt pieteikuma iesniedzējam, ka tiesību normai, kas noteic kādu personas pamattiesību ierobežojumus, jābūt skaidrai un precīzai. Tomēr ikvienā gadījumā tiesību normas piemērotājam iztulkošanas gaitā ir jānoskaidro šīs normas patiesā jēga. Apstrīdētās normas iztulkošana un piemērošana brīvības atņemšanas iestādēs nav pilnīgi vienveidīga, tomēr tas nav pietiekams pamats, lai atzītu šo normu par neatbilstošu Satversmes normām un spēkā neesošu. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32.pantu, Satversmes tiesa nosprieda: 1. Atzīt Latvijas Sodu izpildes kodeksa 74.panta pirmās daļas vārdus "nosūtīt vēstules" par atbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 89., 92. un 104.pantam. 2. Latvijas Sodu izpildes kodeksa 74.panta pirmajā daļā ietvertais termins "vēstules" ir jātulko sašaurināti - kā "vēstules privātpersonām". Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs A.Endziņš