3. Article

TRANSPORTA SISTĒMAS ATTĪSTĪBA RĪGĀ Pēdējo piecu gadu laikā satiksmes intensitāte Rīgā ir dubultojusies. Pašreizējie automašīnu reģistra dati rāda, ka uz 1000 iedzīvotājiem Rīgā ir 285 automašīnas. Ņemot vērā automašīnu skaita pieauguma tendences, paredzams, ka šis rādītājs Rīgā varētu sasniegt 450 automašīnas uz 1000 iedzīvotājiem. Lielākais ielu tīkla trūkums ir maģistrālo ielu sadrumstalotība un neatrisinātie jautājumi par tiltu pār Daugavu savienojumi ar ielu tīklu. Daudzu regulēto krustojumu un vienlīmeņa šķērsojumu kapacitāte pilsētā ir pārsniegta, tādēļ būtu nepieciešams satiksmi organizēt vairākos līmeņos. Pašreiz ātrgaitas un maģistrālo ielu uzturēšanai un būvei ir ierobežots finansējums, lai gan kopumā tranzīta satiksmei ir valstiska nozīme. Rīgas satiksmes koncepcija 1994.- 2004.gadam izklāsta galvenos pilsētas satiksmes uzlabošanas pasākumus: jauna šķērsojuma pār Daugavu izbūve; ātrgaitas ielu tīkla izvietojuma pārkārtošana, novirzot galvenās tranzīta satiksmes plūsmas, kravas pārvadājumus, arī ostu kravu pārvadājumus, apkārt Rīgas centram. Rīgas attīstības plānā iekļauta ātrgaitas ielu tīkla shēma ar dažādām alternatīvām. Rīgas dome ir pieņēmusi lēmumu par Ziemeļu šķērsojuma izbūves vietu pār Daugavu un tā piesaisti ielu tīklam, kā arī par Dienvidu tiltu. Ir aktualizēts pilsētas transporta izvietojums, un ir skaidri definētas maģistrālo ielu tīkla savienojuma vietas ar TEN - T autoceļu tīklu. Patlaban Rīgā darbojas 1984.gadā izveidotais Satiksmes vadības centrs, kura galvenais uzdevums ir "zaļo viļņu" izkārtošana trīs Rīgas ielu posmos. Kopumā luksoforos tiek izmantoti sešu dažādu veidu gaismu kontrolieri. Tikai 25% luksoforu nodoti ekspluatācijā mazāk kā pirms astoņiem gadiem. Esošā luksoforu darbības programma nenodrošina iespēju pieslēgt citu signālu maiņas shēmu atkarībā no diennakts laika, nedēļas dienas vai krasas satiksmes plūsmas intensitātes maiņas. Pilsētas centrālais kontroles panelis kontrolē tikai 45 luksoforus, nosakot sarkanās gaismas stāvokli. Pārējie luksofori darbojas autonomā režīmā. Rīgā pasažieru pārvadājumus nodrošina pašvaldības sabiedriskā transporta uzņēmums SIA "Rīgas satiksme", kā arī astoņi privāti uzņēmumi. Pasaules Bankas piešķirtais aizdevums 16,9 miljonu Amerikas Savienoto valstu dolāru (turpmāk USD) apmērā un Rīgas domes līdzfinansējums 3,0 miljonu USD apmērā ieguldīts autobusu parka atjaunošanas projektā, un tas bija pirmais solis sabiedriskā transporta infrastruktūras uzlabošanai. Patlaban 60% no autobusu kopējā skaita ir jauni, moderni un ar zemo grīdu. Tuvākajā nākotnē gaidāma divu iepriekš minēto pašvaldību uzņēmumu apvienošana. Uz 2001.gadā izsludinātā konkursa pamata līdz 2005.gadam tiks pabeigta pilsētas maršrutu autobusu ritošā sastāva atjaunošana. Laikā no 2004.-2007.gadam tiks iegādāti jauni trīsasu trolejbusi ar zemo grīdu. Uzsākta jauna projekta sagatavošana Globālās pozicionēšanas sistēmas (turpmāk GPS) uzstādīšanai visam ritošajam sastāvam. Pašreiz 60 autobusiem, uz kuriem uzstādīts GPS, satiksmes uzraudzību pilsētas maršrutos veic dispečeru dienesti. 2003.gadā GPS tiks uzstādīts vēl 60 autobusiem. Sagatavots sākotnējais projekts jaunu ātrgaitas tramvaju ar zemo grīdu ieviešanai Rīgā, un šo projektu finansiāli atbalstīja Francijas valdība. 3.1. Kombinētais transports Viens no Satiksmes ministrijas mērķiem ir veicināt kombinētā transporta attīstību, tiek veikts darbs pie normatīvā bāzes izveides. Nelielo attālumu dēļ šo pārvadājumu veidu varētu izmantot starptautiskajai satiksmei, pirmkārt, no Latvijas ostām uz Krieviju (Maskavu), taču tam nepieciešama attiecīga infrastruktūra, iekārtas un arī ritošais sastāvs. Pašlaik kombinētā transporta termināļi atrodas vienīgi ostās, iekšzemē nav specializētu kombinētā transporta termināļu. Atspoles konteineru vilcienu kustība starp Rīgu un Maskavu sākās 1996.gadā, bet pašlaik pārvadājumi ir neregulāri, savukārt autotreileru pārvadājumiem pa dzelzceļu trūkst specializētu dzelzceļa platformu.