4. Article

TRANSPORTA ATTĪSTĪBAS ILGTERMIŅA MĒRĶI LĪDZ 2006.GADAM Autoceļu nozarē tuvāko gadu pirmā prioritāte būs autoceļu tīkla uzturēšana. Otra nozīmīgākā prioritāte ir galveno transporta koridoru attīstība, tajā skaitā: ceļu segumu un tiltu nestspējas paaugstināšana atbilstoši ES normatīvajām slodzēm; satiksmes drošības paaugstināšana, uzlabojot ceļu ģeometriju atbilstoši pieaugošām satiksmes prasībām un likvidējot "melnos" punktus. Par trešo autoceļu nozares prioritāti ir uzskatāma reģionālo autoceļu sakārtošana un cietā seguma īpatsvara palielināšana. Dzelzceļā galvenās risināmās problēmas ir infrastruktūras atjaunošana un modernizācija, drošības līmeņa paaugstināšana un caurlaides spēju palielināšana, kā arī mūsdienu prasībām atbilstošas dzelzceļa satiksmes izveides iespēju izpēte maršrutā Baltijas valstis Centrālā un Rietumeiropa. Ostās galvenokārt paredzēts investēt kuģošanas drošības sistēmās, kā arī palielināt ostu caurlaides spējas un rekonstruēt kritiskā stāvoklī esošās kopējās hidrotehniskās būves, galvenokārt molus. Prāmju satiksmes attīstība ir viena no galvenajām prioritātēm. Saskaņā ar "Balto grāmatu, Eiropas transporta politika 2010.gadam: laiks izlemt" viena no galvenajām prioritātēm ir arī videi draudzīgu transportlīdzekļu dzelzceļa un prāmju satiksmes attīstības veicināšana. Tādēļ šajā periodā plānots sagatavot projekta "Rail Baltica" tehniski ekonomisko pamatojumu. Lai veicinātu prāmju satiksmes attīstību, plānots nodrošināt ostas pievedceļu un ostas infrastruktūras attīstību. Ostu administrācija iegulda līdzekļus ostas infrastruktūrā, savukārt komercsabiedrības kuģniecības līniju attīstībā. VAS "Starptautiskās lidostas "Rīga"" drošības līmeņa paaugstināšanai nepieciešama esošā skrejceļa pagarināšana un nosēšanās sistēmas apgaismojuma kategorijas paaugstināšana. Sabiedriskajā transportā, īpaši dzelzceļā, nepieciešams risināt jautājumus par ritošā sastāva atjaunošanu un atbilstošas infrastruktūras izveidi. Satiksmes drošības uzlabošanai nepieciešams samazināt vienlīmeņa šķērsojumu skaitu un novirzīt tranzīta satiksmi no apdzīvotu vietu centriem. Būtiskas apdzīvotās vietās risināmas problēmas ir transporta sistēmas optimizācija un satiksmes drošības līmeņa paaugstināšana. 4.1. Resursi mērķu sasniegšanai Transporta infrastruktūras uzturēšanai un attīstībai tiek izmantoti valsts budžetu (Valsts autoceļu fonds, lidostas nodevas), Dzelzceļa infrastruktūras fonda, pašvaldību, ostu pārvalžu un privāto kompāniju līdzekļi, kā arī aizņēmumi. Tomēr šie līdzekļi ir nepietiekami investīciju projektu īstenošanai nepieciešamajā apjomā. Noteikta apjoma atbalsts tiek saņemts no Valsts investīciju programmas valsts budžeta dotāciju un valsts galvoto kredītu veidā. Nozīmīgs finansējuma apjoms pēdējos gados transporta infrastruktūras attīstībai tiek saņemts no ES, kas pēc iestāšanās kļūs par nozīmīgāko ieguldījumu transporta infrastruktūras attīstībai. Transporta infrastruktūras attīstībai pieejamie ES fondi: n Pirms iestāšanās: • PHARE, ISPA (~24 miljoni eiro gadā laikā no 2000. - 2006.gadam) n Pēc iestāšanās: • Kohēzijas fonds (~80 miljoni eiro gadā laikā no 2004. - 2006.gadam); • strukturālie fondi (transporta infrastruktūras attīstībai var izmantot vienīgi Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus. Transportam 20-30 miljoni eiro gadā laikā no 2004. - 2006.gadam); • TEN-T (ja kāds no Latvijas projektiem tiek iekļauts 20 prioritāro ES transporta projektu sarakstā: līdz 10% no būvdarbu izmaksām un 50% projektu priekšizpētēm). ES finansiālo atbalstu paredzēts izlietot šādi: ISPA un Kohēzijas fonda finansējumu paredzēts izmantot šādu starptautiskās nozīmes transporta koridoru jeb TEN tīkla attīstībai, tajā skaitā: • Via Baltica un Austrumu Rietumu autoceļu koridora attīstība, uzlabojot infrastruktūras kvalitāti un satiksmes drošību, paaugstinot tiltu un ceļu segumu nestspēju, kā arī atsevišķos maršrutos paredzot jaunu posmu izbūvi (Rīga Koknese un citi.); • Ventspils un Liepājas ostu pievedceļu izbūve, kā arī satiksmes situācijas uzlabošana Rīgā, tajā skaitā jauna Daugavas šķērsojuma būvniecība; • Austrumu Rietumu dzelzceļa koridora modernizācija, paredzot drošības līmeņa un caurlaides spēju palielināšanu, tajā skaitā otrā sliežu ceļa izbūvi maršrutā Rīga Krustpils; • VAS "Starptautiskās lidostas "Rīga"" infrastruktūras attīstība, tajā skaitā lidostas pievedceļu un gaisa satiksmes vadības sistēmu modernizāciju. Esošo skrejceļu pagarināšana un skrejceļu apgaismojuma sistēmas modernizācija; • Latvijas lielo ostu infrastruktūras attīstība un konkurētspējas paaugstināšana, kā arī prāmju satiksmes attīstība; • Projekta "Rail Baltica", kas paredz efektīvas ātrgaitas dzelzceļa satiksmes nodrošināšanu starp Baltijas valstīm un Rietumeiropu, priekšizpētei. No Latvijas puses kā līdzfinansējums autoceļu projektiem paredzēts valsts budžets, dzelzceļa projektiem valsts budžets un VAS "Latvijas dzelzceļš" līdzekļi, VAS "Starptautiskās lidosta "Rīga"" projektam valsts budžeta lidostas nodevu līdzekļi, pārējiem projektiem valsts budžeta, pašvaldību, ostu pārvalžu un citi līdzekļi, arī aizņēmumi. Eiropas reģionālās attīstības fonda līdzekļus galvenokārt paredzēts izlietot transporta infrastruktūras projektiem, kas nodrošinās savienojumus ar TEN tīkla elementiem, tādējādi veicinot ekonomisko attīstību un reģionu sasniedzamību. Līdzekļus paredzēts izmantot arī projektiem, kas risinās satiksmes drošības problēmas tā saucamajos "melnajos punktos" un satiksmes problēmas pilsētās. Galvenās projektu grupas: • grants ceļu asfaltēšana; • melno ceļu segumu nestspējas paaugstināšana un satiksmes drošības uzlabojumi TEN tīklā neiekļauto ceļu un pilsētu tranzītielu posmos; • Tiltu rekonstrukcija un to nestspējas paaugstināšana TEN tīklā neiekļautajos autoceļos; • Transporta sistēmas efektivitātes uzlabošana pilsētās (piemēram, satiksmes kontroles un satiksmes drošības līmeņa uzlabošana Rīgas transporta mezglā, palielinot sabiedriskā transporta pievilcību, pilsētu transporta sistēmu savienojumu ar TEN-T uzlabošana; • Ostu kopējo hidrotehnisko būvju rekonstrukcija un attīstība. Lielāko Latvijas puses līdzfinansējuma daļu autoceļu projektiem veidos valsts speciālā budžeta Autoceļu fonda Latvijas lauku autoceļu attīstībai paredzētie līdzekļi (~10 miljoni latu gadā) un kredīti. Pārējiem projektiem lielāko daļu veidos pašvaldību un valsts budžeta līdzekļi, iespējama arī privātā kapitāla piesaiste. Atbalsta saņēmēji: VAS "Latvijas Valsts ceļi" autoceļu projektiem, VAS "Latvijas Dzelzceļš" dzelzceļa projektiem, pašvaldības pašvaldību projektiem un VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" lidostas projektiem atbildēs par jaunās transporta infrastruktūras uzturēšanu. Uzturēšanas līdzekļi tiek plānoti attiecīgo institūciju budžetos. Vairumā gadījumu Kohēzijas fonda projektu īstenošana būtiski samazinās uzturēšanas izmaksas.