5. Article

PROJEKTU IZLASES PAMATOJUMS Ņemot vērā ES jauno transporta politiku, kas orientēta uz videi draudzīgu pārvadājumu veidu attīstību un lielo tranzīta kravu īpatsvara palielināšanu kopējā pārvadājumu apjomā, programmēšanas periodā 2000. - 2006.gadā paredzēts apmēram 45% no ES finansējuma novirzīt dzelzceļa projektiem. Līdz ar to finansējuma sadalījums ir šāds: miljoni eiro ISPA Kohēzijas fonds Kopā % Dzelzceļa projekti 113,0 72,9 185,9 45,0 Pārējie projekti 60,0 167,2 227,2 55,0 Kopā 173,0 240,0 413,0 100,0 Kohēzijas fonda projektu atlase notika, ņemot vērā šādus kritērijus: • gatavības pakāpi. Tika ņemta vērā projektu pieteikumu dokumentācijas gatavības pakāpe; • atbilstību transporta sistēmas attīstības mērķiem; • projektu tehniski ekonomisko pamatojumu; • neatliekamību. Tika ņemts vērā, vai projekti atrisinās neatliekamas nozares problēmas, vai nodrošinās atbilstību LR un ES normatīvo aktu prasībām; • projekta apjomu; • līdzfinansēšanas iespējas. Tika ņemti vērā pašvaldību iesniegto projektu finansēšanas nosacījumi. Plānoto Kohēzijas fonda projektu gaidāmie rezultāti: Autoceļi. Paaugstināta asfaltēto ceļu un tiltu nestspēja atbilstīgi ES normām un uzlabota satiksmes drošība apmēram 350 kilometros Latvijas autoceļu (23% no kopējā TEN autoceļu garuma Latvijā); Dzelzceļš. Uzlabota satiksmes drošība un caurlaides spēja, piemēram, Rīga Krustpils posmā no esošajiem 26 miljoniem tonnu līdz 38 miljoniem tonnu gadā (pēc ISPA signalizācijas sistēmas modernizācijas projekta un Kohēzijas fonda projekta otrā sliežu ceļa izbūvei Rīga Krustpils posmā pabeigšanas). Projekta "Rail Baltica" īstenošana nodrošinās sasaisti ar Eiropas dzelzceļu tīklu, panākot atbilstību ES dzelzceļa sasaistes standartiem. Ostas. Ostas pievedceļu modernizācija nodrošinās prāmju satiksmes attīstību un dažādo transporta koridoru posmu kapacitātes sabalansēšanu. Lidostas. Satiksmes drošības uzlabošanās, paaugstinot lidostas kategoriju, nodrošinot atbilstību ICAO Meteorological Condition II kategorijas prasībām un pagarinot skrejceļu no 2,5 kilometriem līdz 3,1 kilometram, kas ļaus apkalpot lielākus lidaparātus. 1 Latvijas vides rādītāji 2002.gadā, Latvijas Vides aģentūra 2 Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes, 2002. 3 Vienotais programmdokuments, 2003. 4 Vienotais programmdokuments, 2003. 5 Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām tiek prasīta kvalitatīvā un kvantitatīvā bīstamo atkritumu analīze un pārskats. Pārskatus par darbu ar bīstamajiem atkritumiem Latvijas Vides aģentūrā 2001.gadā iesnieguši 688 uzņēmumi. Tiesa, pārskati bieži vien vairāk pamatoti uz aprēķiniem, nevis monitoringa rezultātiem. 6 Atbilstoši izmaiņām Latvijas Republikas normatīvajos aktos kopš 2003.gada neapstrādāti izdedži pārklasificēti no bīstamajiem uz sadzīves atkritumiem. 7 Ziņojums par vides stāvokli, 1997. 8 Termins "poligons" attiecas uz speciāli ierīkotām un aprīkotām atkritumu apglabāšanas vietām, kurās tiek nodrošināti normatīvajos aktos noteiktie vides aizsardzības pasākumi, "izgāztuve" ir atkritumu apglabāšanas vieta, kas neatbilst poligona prasībām. 9 Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns, 2003. - 2012. 10 2004.gadā izveidots reģistrs, kur apkopoti dati un informācija par 2820 apsekotām un izvērtētām vietām, no kurām 208 ir klasificētas kā piesārņotas, 2062 kā potenciāli piesārņotas. Finanšu ministra vietā veselības ministrs G.Bērziņš