19. Article

Konvencijas Puses, saskaņā ar nacionālajos normatīvajos aktos noteikto un nekaitējot apsūdzības uzturēšanai vai cita veida tiesvedībai, un, cik vien tas ir iespējams, apņemas: 1. Nodrošināt piemērotu, pagaidu aprūpi un uzturu bez līdzekļiem palikušajām personām, kas ir cilvēku tirdzniecības prostitūcijas nolūkos upuri, laikā, kad vēl nav pabeigti atgriešanai nepieciešamie pasākumi; 2. Atgriezt 18.pantā minētās personas, kuras vēlas atgriezties vai kuru atgriešanu var pieprasīt personas, kurām ir vara pār tām, vai kuru izraidīšana ir nepieciešama saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Atgriešana notiek tikai pēc tam, kad ar uzņemošo valsti ir panākta vienošanās par atgriežamo personu identitāti un tautību, kā arī par ierašanās pie valstu robežām vietu un datumu. Ikviena šīs Konvencijas Puse sekmē šādu personu pārvietošanos caur tās teritoriju. Ja iepriekšējā rindkopā minētās personas nevar pašas apmaksāt ar atgriešanu saistītos izdevumus, un tām nav ne dzīvesbiedru, ne radinieku, ne arī aizgādņu, kas varētu par tām samaksāt, atgriešanas izmaksas līdz tuvākajai valsts robežai vai ostai, kurā iespējama iekāpšana, vai lidostai, no kuras iespējams doties uz šīs personas izcelsmes valsti, sedz valsts, kurā tie pastāvīgi uzturas, un atlikušās ceļojuma izmaksas sedz to izcelsmes valsts.